Andrejs Upīts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.12.1877
Miršanas datums:
17.11.1970
Apglabāšanas datums:
20.11.1970
Papildu vārdi:
Kādreiz tiek rakstīta versija - Upītis, bet tā nav pareiza
Kategorijas:
Akadēmiķis, Izglītības darbinieks (-ce), Komunists, Parlamenta deputāts, Profesors, Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks, Sociālistiskā Darba Varonis, Tulkotājs, Valsts prēmijas laureāts
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Andrejs Upīts  bija latviešu rakstnieks, kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzimis Skrīveros rentnieka ģimenē. Mācījies Skrīveru pagastskolā, pēc tam izglītojies pašmācības ceļā, galvenokārt apgūstot valodas - vācu, krievu, angļu, franču un itāļu. Strādājis par skolotāju, tulkotāju, bijis aktīvs komunistu režīma aizstāvis un sabiedriskais darbinieks. Savai ģimenei gan viņš atklāti esot atzinis, ka ir dziļi vīlies komunisma ideālos un ka valstī viss aizgājis šķērsām.

 Andrejs Upīts dzimis 1877. gada 4. decembrī Skrīveru Kalniņos rentnieka ģimenē. Šajā apvidū paiet viņa bērnība. Te mērots ceļš uz Skrīveru pagastskolu, kur pabeigtas sešas klases, pēc tam izglītošanās notikusi pašmācības ceļā, galvenokārt apgūstot valodas – vācu, krievu, angļu, franču un itāļu.

Andrejs Upīts strādājis par skolotāju, tulkotāju, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks. Periodikā parādās viņa stāsti un dzejoļi, iznāk pirmās grāmatas. Jaunā rakstnieka un kritiķa vārds kļūst pazīstams plašai sabiedrībai. Īpaši populārs kļūst romāns “Jauni avoti” (1909).

Ap 1905.gadu pievērsies marksisma idejām.

No 1908. līdz 1915. gadam rakstnieks dzīvo Skrīveros, savā mājā un ar īpašu aizrautību iekopj dārzu ap māju. Pēc Pirmā pasaules kara, atgriezusies no bēgļu gaitām, Upīšu ģimene ierauga postažu: māja sagrauta, plašā bibliotēka zudusi, koki izcirsti.

1917. gadā ievēlēts Rīgas Strādnieku deputātu padomē 1917.—1918. gada ziemā vācu okupācijas vara A.Upīti apcietināja.

1919.gadā Andrejs Upīts bija Latvijas Sociālistiskā Padomju Republikas Izglītības komisariāta mākslas departamenta vadītājs.

1920. gadā, pēc atgriešanās Latvijā no Krievijas divas reizes arestēts, rakstniekam tika piespriests nāves sods, no kura viņu paglāba citi kultūras darbinieki .

1921. gadā uz veciem pamatiem tiek uzcelta jauna ēka, bet dārzs iekopts vēl plašāks.

Pēc atbrīvošanas dzīvojis Rīgā un Skrīveros, 1924.-1930. gadā darbojies žurnālā “Domas”

Līdz 1940. gadam rakstnieks te pavada vasaras, saraksta vēsturisko traģēdiju “Mirabo”, virkni komēdiju, daudz tulko.

1940. gadā viņš kļūst par Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētāju un žurnāla “Karogs” atbildīgo redaktoru.

Sākoties Otrajam pasaules karam, Andrejs Upīts ar ģimeni dodas evakuācijā uz Kirovas apgabalu Krievijā.

Pēc kara atgriezies Rīgā, viņš kļūst par Latvijas Valsts universitātes Latviešu literatūras katedras vadītāju (1944–1948) un profesoru (1945–1951), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta dibinātāju un tā direktoru (1946–1951), Rakstnieku savienības priekšsēdētāju (1944–1954).

1945. gadā Andrejam Upītim piešķirts filoloģijas zinātņu doktora grāds, 1943. gadā – LPSR Tautas rakstnieka goda nosaukums, 1946. gadā – LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķa nosaukums.

A. Upīts paveicis daudz: radījis 20 romānus, 12 stāstu un noveļu krājumus, virkni dramaturģijas sacerējumu – vēsturiskas traģēdijas, drāmas, komēdijas, visu mūžu darbojies literatūrzinātnē, bijis kaismīgs publicists, arī dzejnieks un tulkotājs.

Rakstnieks nodzīvo garu mūžu – 93 gadus, mirst Rīgā 1970. gada 17. novembrī.

1972. gadā izveidots Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38 – 4 un muzejs Skrīveros, Daugavas ielā 58. Viņa vārdā nosaukta Skrīveru vidusskola. Rīgā Kronvalda parkā atrodas A. Upītim veltīts piemineklis (autors A. Terpilovskis, 1982.). Tēlnieces L.Davidovas-Medenes veidotie krūšutēli ir uzstādīti Skrīveros pie vidusskolas un muzeja.

Sieva Olga (turīga kādas Skrīveru puses muižas nomnieka meita), dēls Kārlis, mazdēls Aivars Upīts.

Mājkalpotāja - Alīda Stepa (arī Stepe, Steps), kura bijusi cieši saistīta ar ģimeni un vēlāk, kad izveidot muzejs Brīvības ielā, turpinājusi strādāt tur.

Romāni, epopejas:

  • "Jauni avoti" (1909)
  • "Sieviete" (1910)
  • "Zīda tīklā" (1912)
  • "Pēdējais latvietis" (1913)
  • "Zelts" (1914)
  • "Renegāti" (1915)
  • "Ziemeļa vējš" (1921)
  • "Perkona pievārtē" (1922)
  • "Pa varavīksnes tiltu" (1926)
  • "Zem naglota papēža" (1928)
  • "Jāņa Robežnieka nāve" (1932)
  • "Vecās ēnas" (1934)
  • "Zaļā zeme" (1945)
  • "Plaisa mākoņos" (1951)

Lugas:

  • "Dzimumdienas rītā" (1905)
  • "Balss un atbalss/ triloģija" (1911)
  • "Žanna d'Arka" (1930)
  • "Spartaks" (1943)
  • "Ziņģu Ješkas uzvara" (1933)
  • "Apburtais loks" (1929)
  • "Mirabo" (1926)
  • "Kaijas lidojums" (1925)
  • "Peldētāja Zuzanna" (1922)

Dzeja:

  • Mazas drāmas (1911)

Avots: "Ievas stāsti", nr.25, 2017

 

Avoti: wikipedia.org, Rīgas dome, news.lv, literatura.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Kārlis UpītisDēls06.07.190606.01.1963
        2Olga UpīteOlga UpīteSieva06.08.188207.06.1973
        3
        Jānis UpītisBrāļa/māsas dēls00.00.191102.11.1983
        4Edīte UpīteEdīte UpīteVedekla10.06.193431.08.2017
        5Hermīne KalniņšHermīne KalniņšVedekla
        6Aivars UpītisAivars UpītisMazdēls28.05.193515.06.2010
        7
        Kārlis UpītsBrālēns/māsīca
        8Elma EgleElma EgleRadinieks07.04.192212.04.2016

        08.02.1828 | Dzimšanas diena Žilam Vernam

        Žils Gabriels Verns bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem. Viņš ir pirmais rakstnieks, kas savu bagāto iztēli vienmēr ir saistījis ar sava laika zinātniskajiem atklājumiem un spējis ieskatīties nākotnē.

        Pievieno atmiņas

        15.09.2016 | Andreja Upīša lugas "Sieviete" pirmizrāde

        Pievieno atmiņas

        Birkas