LKP CK plēnums

Personas:
10Personu saraksts
Notikumi:
3Notikumu saraksts
Datums:
29.12.1959
Papildu lauki

LKP CK plēnumā 1959. gada 25. novembrī no amatiem atkāpās Jānis Kalnbērziņš un Vilis Lācis.

Par LKP CK pirmo sekretāru kļuva visa latviskā noliedzējs Arvīds Pelše. Viņa pozīcijas galīgi nostiprināja LKP 17. kongress 1960. gada februārī, kurā LKP CK un biroja sastāvs būtiski mainījās. Pēc tam kadru nomaiņa Latvijā sākās ar īstu spēku un turpinājās līdz pat 1962. gadam.

Amatus zaudēja vairāki ministri, CK nodaļu vadītāji, Rīgas pilsētas partijas komitejas un izpildkomitejas vadošie darbinieki, gandrīz visu masu informācijas līdzekļu redaktori utt. Turpmākajos gados faktiski visas tēmas, kas bija saistītas ar migrāciju, garīgo kultūru, pagātnes mantojumu, nacionālajām attiecībām, nebija apspriežamas. Tas ietekmēja arī attieksmi pret kultūras pieminekļu aizsardzību, ekoloģiju, lielo rūpniecības uzņēmumu celtniecību utml. Kā uzskatīja Latvijas iedzīvotāji, LPSR vadība, līdzīgi mūsdienām, maz rūpējās par savas zemes interesēm un cītīgi pildīja Maskavas norādījumus. Ja toreiz katra partijas un padomju varas pārstāvja "rozā" sapnis bija izsisties un saņemt darbu Maskavā, tad šodien, akli pildot un cenšoties izpildīt ES direktīvas, rekomendācijas un citus ieteikumus, ikviena varas darboņa sapnis noklūt darbā Briselē. 

Savu kursu uz absolūtu rusifikāciju Arvīds Pelše turpināja ar vēl lielāku vērienu, kad pārcēlās uz darbu Maskavā. Zīmīgi, ka Eiropadomes prezidents Hermans van Rumpejs, kurš līdzīgi Mihailam Suslovam un Arvīdam Pelšem arī uzskata, ka Eiropā valstīm ir jāaizmirst par nacionālo kultūru un valodu. Viss rit pa spirāli.

No amatiem atlaistie LPSR politiķi (1959—1962)

  • Eduards Berklavs, LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, atcelts no amata 1959. gadā, izsūtīts uz Krieviju;
  • Pauls Dzērve, Latvijas PSR Ekonomikas institūta direktors, atcelts no amata 1959. gadā, mira autoavārijā 1961. gadā;
  • Indriķis Pinksis, Republikāniskās arodbiedrību padomes priekšsēdētājs, no amata atbrīvots 1959. gada augustā, pēc tam ceļu celtniecības daļas priekšnieks Madonas rajonā;
  • Edgars Mūkins, LPSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs, no amata atbrīvots 1959. gada augustā. Līdz 1960. gada septembrim Liepājas Pedagoģiskā institūta direktors, pēc tam Liepājas kokapstrādes kombināta direktors;
  • V. Kreituss, Rīgas pilsētas padomes priekšsēdētāja vietnieks, no amata atbrīvots 1959. gada septembrī, pēc tam rūpnīcas "Sarkanā zvaigzne" galvenā konstruktoru daļas biroja priekšnieks;
  • Rafaels Blūms, žurnāla "Zvaigzne" redaktors, no amata atbrīvots 1959. gada septembrī, pēc tam žurnāla "Dadzis" literārais līdzstrādnieks;
  • N. Vallis, LPSR lauksaimniecības ministra vietnieks, no amata atbrīvots 1959. gada oktobrī, pēc tam Bauskas rajona darbaļaužu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs, vēlāk Rīgas pirmā ceļu ekspluatācijas rajona priekšnieks;
  • Osvalds Darbiņš, avīzes "Rīgas Balss" redaktors, no amata atbrīvots 1959. gada oktobrī, pēc tam televīzijas studijas izlaidumu vadītājs;
  • Pāvels Pizāns, laikraksta "Cīņa" redaktors, no amata atbrīvots 1960. gada janvārī. No 1961. gada maija Centrālā grāmatu veikala direktors;
  • H. Valters, LKP CK Propagandas un aģitācijas daļas vadītāja vietnieks, no amata atbrīvots 1960. gada janvārī, pēc tam Galvenā kino iznomāšanas kantora priekšnieka vietnieks;
  • A. Straujums, LKP Rīgas pilsētas komitejas pirmais sekretārs, no amata atbrīvots 1960. gada janvārī, pēc tam Rīgas pilsētas finanšu daļas finanšu sektora vadītājs;
  • Vilis Krūmiņš, LKP CK sekretārs, no amata atcelts 1960. gada februārī, pēc tam LPSR izglītības ministrs, no šā amata atbrīvots 1961. gada decembrī;
  • Nikolajs Bisenieks, LKP CK sekretārs, no amata atbrīvots 1960. gada februārī, pēc tam LPSR MP Galvenās celtniecības pārvaldes kolhozos priekšnieks;
  • Aleksandrs Ņikonovs, LPSR lauksaimniecības ministrs, no amata atbrīvots 1961. gada martā, pēc tam lauksaimniecības un ekonomikas zinātnieks un vadošos amatos Krievijā;
  • Ivans Veselovs, LKP CK propagandas un aģitācijas daļas vadītājs, no amata atbrīvots 1961. gada novembrī, pēc tam Telegrāfa aģentūras LTA direktors;
  • Kārlis Ozoliņš, LPSR AP prezidija priekšsēdētāja vietnieks, no amata atbrīvots 1961. gada decembrī, pēc tam pensionārs;
  • Voldemārs Kalpiņš, LPSR kultūras ministrs un ārlietu ministrs, no amata atbrīvots 1962. gada janvārī, pēc tam Raiņa Literatūras muzeja direktors.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Совет Министров СССР принял постановление № 677 о выдаче паспортов колхозникам, что уравнивало их в правах с жителями городов.Совет Министров СССР принял постановление № 677 о выдаче паспортов колхозникам, что уравнивало их в правах с жителями городов.29.08.1974ru
2
Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR Konstitūciju13.08.1940lv
3Krievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanuKrievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanu06.09.1865lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Pāvels Pizāns03.09.191811.06.1971lv, ru
    2
    Pauls Dzērve03.09.191821.12.1961lv
    3Eduards BerklāvsEduards Berklāvs15.06.191425.11.2004en, lv, ru
    4
    Osvalds Darbiņš00.00.190606.05.1983lv
    5Kārlis OzoliņšKārlis Ozoliņš31.08.190515.08.1987lv, pl, ru
    6Vilis LācisVilis Lācis12.05.190406.02.1966de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    7Pēteris BlausPēteris Blaus23.08.190006.01.1971lv
    8Arvīds PelšeArvīds Pelše07.02.189929.05.1983lv, ru
    9Pēteris PlēsumsPēteris Plēsums07.09.189512.12.1968lv
    10Jānis KalnbērziņšJānis Kalnbērziņš17.09.189304.02.1986lv, ru
    Birkas