Lija Brīdaka ir latviešu dzejniece.

Dzimusi grāmatveža ģimenē Alūksnē,

1951. g beigusi Alūksnes vidusskolu

1956 absolvējusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu

Literāras publikācijas no 1953. gada.

No 1958. līdz 1963. gadam strādāja Rīgas televīzijas studijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.

Kopš 1962. gada Rakstnieku savienības biedre.

1966.g. beigusi Augstākos scenāristu kursus Maskavā. 

 No 1967. līdz 1972. gadam Rakstnieku savienības valdes sekretāre.

No 1976. līdz 1978. gadam izdevniecības "Liesma" galvenā redaktora vietniece.

No 1982. līdz 1987. gadam Rīgas kinostudijas galvenā redaktore.

Darbi

• Dzejoļu krājumi "Man dzīve dāvina smaidu" (1962), "Zem pērkona dabesīm" (1966), "Domu dienas" (1968), "Uzticības vārdi" (1972), "Gulbju pavadīšana" (1977), "Mazas ironeskas" (1979), "Septembra tembrs" (1982), "Mūžīgais vaicājums" (1986), "Māja" (tajā iekļauta arī Bellas Ahmaduļinas dzeja L. Brīdakas atdzejojumā, 1992), "Divēji vēji" (1997), "Magoņu mākoņi" (1999), "Mežraga sauciens" (izlase, 2002) un "Virši iezied atvasaru" (2012).

• Garstāsti "Dienas prasa atbildi..." (1964) un "Pilsētas atslēgas" (1975, ekranizēts 1973),

• Stāstu krājums "Portrets profilā" (1970),

• Romāni "Atspēle" (1997), "Aizvējš pie jūras" (2000) un "Melnās ogas" (2001),

• Bērnu grāmatas "Egļu zvaniņš" (1997) un "Spicie prātiņi" (1999).

Kopā ar Ruti Lediņu tulkojusi Somijas zviedru rakstnieces M. Tikanenes romānu dzejā "Gadsimta mīlas stāsts" (1997). Sastādījusi Annas Ahmatovas dzejas izlasi "Baltie gājputni" (1983), Bellas Ahmaduļinas dzejas izlasi "Noslēpums" (1987, abām arī līdzatdzejotāja), krājumu "Hilda Vīka atmiņās, mākslā, rakstniecībā" (1997), Valdas Moras dzejas krājumu "Jāsteidzas dzīvot" (1997) un Ilzes Kalnāres dzejoļu izlasi "Īsas vasaras rasa" (1998). Veidojusi scenārijus filmām "Stari stiklā" (1970) un "Pilsētas atslēgas (1974).

Apbalvojumi un pagodinājumi

Trīs reizes precējusies. Pirmais vīrs Ēriks ir studiju biedrs. Otrais vīrs bija mežzinis Jānis (bijis leģionārs). Trešais vīrs Zigurds.

• Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1976)

• Latvijas PSR Valsts prēmija

•  
•