Ruta Marjaša bija juriste, kultūras darbiniece, arī politiķe.

Dzimusi 1927. gada 4. februārī Rīgā jurista un rakstnieka Makša Šaca-Aņina ģimenē.

Rīgas Valda Zālīša 1. pamatskola bijusi pirmā skola, kur viņa iemācījusies latviešu valodu un guvusi pamatzināšanas Latvijas vēsturē, kultūrā, tradīcijās.

Sākoties Otrajam pasaules karam, kopā ar vecākiem evakuējusies uz Krieviju, kur turpinājusi mācīties skolā.

1945. gada pavasarī atgriezusies Rīgā, beigusi vidusskolu un iestājusies LVU Juridiskajā fakultātē.

Pēc augstskolas beigšanas 1950. gadā palikusi bez darba sakarā ar to, ka tēvs tika turēts aizdomās kā “ebreju buržuāziskais nacionālists”.

33 gadus nostrādājusi par advokāti, bijusi Advokātu kolēģijas locekle.

1984. gada aizgājusi pensijā. Sākusi apkopot tēva literāro mantojumu, viņa plašo arhīvu un uzrakstījusi par tēvu grāmatu, kuru publicējusi 1995. gadā.

1988. gadā piedalījusies Latvijas ebreju kultūras biedrības dibināšanā un LTF grupas izveidošanā tajā. Piedalījusies Latvijas Nacionālo Kultūras Biedrību Asociācijas dibināšanā un Tautu foruma sarīkošanā kopā ar Itu Kozakēviču, Romualdu Ražuku un citiem. LTF 2. kongresā ievēlēta Revīzijas komisijas sastāvā, kuras uzdevumā regulāri piedalījusies LTF valdes sēdēs.

1989. gadā kā LTF kandidāte ievēlēta Rīgas toreizējā Kirova rajona Tautas deputātu padomē, bet 1990. gada martā – Latvijas Republikas Augstākajā Padomē. Pārtulkojusi krieviski 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, balsojusi par šīs deklarācijas pieņemšanu.

Rutas Marjašas draudzene, skolotāja Aija Miezīte atvadvārdos sociālā tīkla Facebook kontā raksta: “Ruta mīlēja Latviju, viņa bija viena no Latvijas neatkarības atjaunotājām. Ruta bija gudra juriste, savas ebreju tautas un Latvijas patriote, viņas dzeja latviešu un krievu valodā bija tik smalku jūtu pilna. Rutas inteliģence, viņas godaprāts, droši vien, pat traucēja viņai būt politikā. Bet viņa tur bija. Politikas ideāliste.”

Ruta Marjaša 2003. gadā sarakstījusi grāmatu par savu un tā laika paaudzes dzīvi “Mans atmiņu kaleidoskops”, kuru pati raksturoja kā tāda pagājušā gadsimta cilvēka atmiņas, kuram Liktenis bijis labvēlīgs. Mīlēja Aspazijas dzeju, atdzejoja to no latviešu uz krievu valodu, kā arī pati rakstīja dzeju.

Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni 1995.gadā un 2000.gadā.

Ruta Marjaša aizsaulē aizgājusi 29. novembrī, 89 gadu vecumā – nepilnus trīs mēnešus pirms savas 90. dzimšanas dienas.