Jānis Krūmiņš

Добавить Фото!
Дата рождения:
26.06.1955
Дата смерти:
20.04.2021
Продолжительность жизни:
65
Дней с рождения:
25136
Годы с рождения:
68
Дни после смерти:
1096
Годы после смерти:
3
Отчество:
Imants
Категории:
Депутат Сейма Латвийской Республики, Дипломат, Журналист, Кавалер ордена Трёх звёзд, Министр, Общественный деятель, Политик, Философ, Фотограф, Член правительства
Национальность:
 латыш
Кладбище:
Указать кладбище

Jānis Krūmiņš - latviešu politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un īpašu uzdevumu ministrs Valsts pārvaldes un pašvaldību lietās.

Šeit ir gara un pamatīga fotogrāfa Ojāra Jansona saruna ar Jāni Krūmiņu :

Saruna ar fotogrāfu Jāni Krūmiņu 2018

Dzīvesgājums

Dzimis 1955. gada 26. jūnijā Kuldīgā. Studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (filozofs  sociologs), pēc tam īslaicīgi strādāja par arhitektūras sociologu Latvijas PSR Celtniecības zinātniskās pētniecības un eksperimentālās tehnoloģijas institūtā (1978—1980), tad par aģentūras LATINFORM fotokorespondentu (1980—1987) un par jaunatnes nodaļas vadītāju žurnālā "Liesma" (1987—1988). Daudzu fotoizstāžu un konkursu laureāts.

Atmodas kustības laikā J. Krūmiņš 1988. gadā iesaistījās LNNK un Latvijas Tautas frontē, bija laikraksta "Atmoda" redaktora vietnieks. 1989. gadā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas padomes deputātu, bet 1990. gadā par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 28. Rīgas vēlēšanu apgabala.

1990. gada 4. maijā J. Krūmiņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Bija Augstākās padomes Ārlietu komisijas sekretārs, tās priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Tautas frontes Domes loceklis.

Jānis Krūmiņš bija viens no "Kluba 21" dibinātājiem un prezidents, un nenoliedzami - šīs nozīmīgās sabiedriskās organizācijas viens no galvenajiem ideologiem un virzītājiem. Kā zināms, tieši šis klubs radīja ideju par partijas "Latvijas ceļš" izveidošanu.

Pēc deputāta pilnvaru beigām 1993 gadā J. Krūmiņš bija viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, kā kļuva par Ministru prezidenta Valda Birkava un finanšu ministra Ulda Oša padomnieku (1993—1995). No 1995. gada viņš bija Dienvidkorejas goda konsuls Latvijā. 1998. gadā J. Krūmiņš izstājās no "Latvijas Ceļa" un iestājās Jaunajā partijā.

2000. gadā viņš kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Ārgaļa padomnieku, bet vēlāk tika apstiprināts par īpašu uzdevumu ministru Valsts pārvaldes un pašvaldību lietās Andra Bērziņa valdībā (amatu ieņēma līdz 2002. gadam). Bijis Latvijas Ārpolitikas biedrības loceklis.

Apbalvojumi

2000. gadā J. Krūmiņu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

Literatūra

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Источник: wikipedia.org, timenote.info

Нет привязок к месту

    loading...

        Связи

        ИмяРодствоДата рожденияДата смертиОписание

        12.07.1900 | Starptautiskā fotogrāfu diena - sv.Veronikas diena

        Добавь комментарии

        10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)

        Добавь комментарии

        07.10.1988 | Iznāk LTF informācijas biļetena «Atmoda» pirmais numurs latviešu un krievu valodā

        Kad 1988.gadā izveidojās Latvijas Tautas fronte, tās valde nolēma izdot laikrakstu, taču jauna laikraksta izdošanai bija vajadzīga atļauja no Maskavas. Latvijā atļāva reģistrēt izdevumu kā „informatīvo biļetenu”. Par redaktori avīzei kļuva Elita Veidemane

        Добавь комментарии

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Добавь комментарии

        23.08.1989 | Baltijas ceļš - Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путь

        Добавь комментарии

        23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas

        1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus

        Добавь комментарии

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Добавь комментарии

        13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu

        Добавь комментарии

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Добавь комментарии

        17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm

        1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis

        Добавь комментарии

        25.09.1993 | Dibināta partija Latvijas ceļš

        Добавь комментарии

        Бирки