Ļubļinas ūnija

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
50Personu saraksts
Notikumi:
46Notikumu saraksts
Datums:
01.07.1569
Papildu lauki

Ļubļinas ūnija bija Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karalistes apvienošanās.

Liublino unija; Unia lubelska

Tā Livonijas karā pret Maskaviju Lietuvas lielkņaziste bija cietusi vairākas sakāves, sākās sarunas ar Polijas šļahtu par abu valstu ciešāku apvienošanos. Lietuvas lielkņazisti ar Poliju kopš Jagaiļa valdīšanas laikiem saistīja Krevas ūnija un kopīga valdnieku dinastiju - Polijas karalis Sigismunds II Augusts vienlaicīgi bija Lietuvas dižkunigaitis.

1553. gada Viļņas seims nosūtīja uz Poliju šim nolūkam īpašu delegāciju, lai tā risinātu konkrētas sarunas par ciešāku apvienošanos. Iespējamās ūnijas noteikumu apspriešana ritēja vairākus gadus, jo lielkņazistes magnāti bija kategoriski pret inkorporāciju Polijas sastāvā. Tika apspriests gan valstu statuss, gan pat tādi aspekti kā karaļu kronēšana: delegācija piedāvāja variantu, ka karalis tiek kronēts gan Krakovā, gan Viļņā.

1569. gadā, gan Viļņas seims, gan Krakovas seims nonāca pie kopsaucēja: Lietuva apvienojās ar Poliju Ļubļinas ūnijā - valsti nosauca Žečpospoļitu, kurā ietilpa Lietuvas lielkņaziste, Polijas karaliste, Prūsija un daļa Livonijas. Tika saglabāts robežu dalījums, iekšējā administrācija, atsevišķas valstu kases, tiesas, valsts valodas, bet bija kopējs karalis, divpalātu seims, likumdošana, ārpolitika un naudas sistēma.

Par karali ievēlētais Transilvānijas kņazs Stefans Batorijs (1576.-1586.) uzņēmās apvienotā karaspēka vadību.

***

Polijas-Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika, īsāk Žečpospoļita (latīņu: Serenissima Res Publica) bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569. līdz 1795. gadam. Pilnais šīs kopvalsts nosaukums poļu valodā bija Rzeczpospolita Obojga Narodów, Žečpospolita/Abiejų Tautų Respublika, Рэч Паспалітая Абодвух Народаў.

Nosaukums ir no latīņu valodas: res publica — poliski rzecz pospolita, kas neapzīmēja valsts politisko iekārtu mūsdienu izpratnē, bet to, ka Lietuvas lielkņaziste un Polijas karaliste ir atsevišķi subjekti (res privatae) kopīgā valstī, kurā ietilpa Lietuvas lielkņaziste, Polijas karaliste, Prūsija un daļa Livonijas. No valststiesību viedokļa šāds valsts pārvaldes modelis atbilst "kopvalsts" (latīņu: condominium, angļu: commonwealth) nosaukumam

Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā uz laiku ar dažādas pakāpes autonomiju ietilpa arī tagadējās Latvijas zemes — Latgale (līdz 1772. gadam), Vidzeme (līdz 1629. gadam), Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals (līdz 1795. gadam).

 

POLISH LITHUANIAN COMMONWEALTH
   

 

Pirmais juridiskais veidojums, kurš ielika pamatu kopvalstij, bija Ļubļinas ūnija.(lietuviešu: Liublino unija; poļu: Unia lubelska)

Tā Livonijas karā pret Maskaviju Lietuvas lielkņaziste bija cietusi vairākas sakāves, sākās sarunas ar Polijas šļahtu par abu valstu ciešāku apvienošanos. Lietuvas lielkņazisti ar Poliju kopš Jagaiļa valdīšanas laikiem saistīja Krevas ūnija un kopīga valdnieku dinastiju - Polijas karalis Sigismunds II Augusts vienlaicīgi bija Lietuvas dižkunigaitis.

1553. gada Viļņas seims nosūtīja uz Poliju šim nolūkam īpašu delegāciju, lai tā risinātu konkrētas sarunas par ciešāku apvienošanos. Iespējamās ūnijas noteikumu apspriešana ritēja vairākus gadus, jo lielkņazistes magnāti bija kategoriski pret inkorporāciju Polijas sastāvā. Tika apspriests gan valstu statuss, gan pat tādi aspekti kā karaļu kronēšana: delegācija piedāvāja variantu, ka karalis tiek kronēts gan Krakovā, gan Viļņā.

1569. gadā, gan Viļņas seims, gan Krakovas seims nonāca pie kopsaucēja: Lietuva apvienojās ar Poliju Ļubļinas ūnijā - valsti nosauca Žečpospoļitu, kurā ietilpa Lietuvas lielkņaziste, Polijas karaliste, Prūsija un daļa Livonijas.

Tika saglabāts robežu dalījums, iekšējā administrācija, atsevišķas valstu kases, tiesas, valsts valodas, bet bija kopējs karalis, divpalātu seims, likumdošana, ārpolitika un naudas sistēma.

Jau pirms kopvalsts izveides, 1558.gada augustā, izcīnot smagas uzvaras pret uzbrūkošajiem Krievijas spēkiem un saņēmis plašas pilnvaras, Livonijas ordeņa mestra koadjutors  Gorhards Ketlers devās uz Viļņu, kur veda sarunas par protekcijas līguma noslēgšanu ar Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali Sigismundu II Augustu.

1558.g. 31. augustā tika noslēgts padošanās līgums, kurā ordenis ieķīlāja Lietuvai Bauskas, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Sēlpils cietokšņus.

Pēc atgriešanās Livonijā 1559. gadā Gothards Ketlers panāca mestra Firstenberga atcelšanu no amata un pats tika ievēlēts par ordeņa Livonijas mestru, pāriedams luterticībā.

1561. gada 28. novembrī viņš Viļņā parakstīja līgumu (t.s. Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru Livonija nonāca Polijas-Lietuvas pakļautībā, bet Gothards Ketlers kļuva par Livonijas vietvaldi un gubernatoru. Kā atlīdzību par savu uzticību viņš un viņa pēcnācēji saņēma mantojumā Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta vasalis.

 

Oficiāli viņš 1562. gada 5. martā Rīgas pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Lietuvas kunigaitim Nikolajam Radvilam "Melnajam", pretī saņemot Kurzemes hercoga kroni.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Svitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainotiSvitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainoti18.12.2016en, lv
2Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
3Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
4Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
5Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
6Apvienotā Karaliste oficiāli pievienojas Eiropas Ekonomiskajai Kopienai (EEC)Apvienotā Karaliste oficiāli pievienojas Eiropas Ekonomiskajai Kopienai (EEC)01.01.1973en, lv
7Huta Pieniacka massacreHuta Pieniacka massacre28.02.1944en, pl, ru
8Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgumsRīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums02.02.1932lv, ru
9ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
10Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
11Poļu atbrīvošanās karš. Poļi sāk Viļņas atbrīvošanas operāciju no Krievijas komunistu spēkiemPoļu atbrīvošanās karš. Poļi sāk Viļņas atbrīvošanas operāciju no Krievijas komunistu spēkiem16.04.1919en, lv, pl
12Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
13Krievijas imperators Nikolajs I inspicē Dinaburgas cietoksniKrievijas imperators Nikolajs I inspicē Dinaburgas cietoksni31.05.1851lv
14Izdots ukazs (rīkojums), kas atļāva Kurzemes guberņas zemniekiem apmesties pilsētās un izceļot uz jebkuru vietu Krievijas impērijā, ja vien pagastam netrūka strādniekuIzdots ukazs (rīkojums), kas atļāva Kurzemes guberņas zemniekiem apmesties pilsētās un izceļot uz jebkuru vietu Krievijas impērijā, ja vien pagastam netrūka strādnieku30.11.1848lv
15Vaterlo kaujaVaterlo kauja18.06.1815lv, pl
16Napoleona ieceltā franču militārā administrācija 1. augustā atjauno Kurzemes hercogistiNapoleona ieceltā franču militārā administrācija 1. augustā atjauno Kurzemes hercogisti01.08.1812lv
17Krievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņuKrievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņu27.05.1795lv
18Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija 26.04.1795lv, ru
19Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa 28.03.1795lv, pl
20Sākās Varšavas sacelšanās, protestējot pret Krievijas okupāciju ("Polijas dalīšanu")Sākās Varšavas sacelšanās, protestējot pret Krievijas okupāciju ("Polijas dalīšanu")17.04.1794en, lv, pl, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jan  KiszkaJan Kiszka00.00.155200.00.1592en, lt, pl, ru, ua
    2Mikołaj Krzysztof RadziwiłłMikołaj Krzysztof Radziwiłł02.08.154928.02.1616de, en, fr, lt, pl, ru
    3Mikołaj SapiehaMikołaj Sapieha00.00.154501.11.1599pl, ru, ua
    4Jan KościeleckiJan Kościelecki00.00.154402.04.1600pl, ru
    5Ipatii PotiiIpatii Potii12.08.154118.07.1613en, lt, pl, ru, ua
    6Magnuss Kurzemes bīskapsMagnuss Kurzemes bīskaps26.08.154018.03.1583lv
    7Roman SanguszkoRoman Sanguszko00.00.153712.05.1571de, pl, ru, ua
    8Jans HodkevičsJans Hodkevičs00.00.153700.00.1579en, lv, pl, ru
    9Albert ŁaskiAlbert Łaski00.00.153623.11.1605en, pl, ru, ua
    10Stefans BatorijsStefans Batorijs27.09.153312.12.1586de, ee, lt, lv, pl, ru, ua
    11Mikołaj FirlejMikołaj Firlej00.00.153105.09.1588pl, ru, ua
    12Ivans IV BargaisIvans IV Bargais25.08.153028.03.1584en, lv, ru
    13Mikołaj LigęzaMikołaj Ligęza00.00.153000.00.1603pl
    14Stanisław BarziStanisław Barzi00.00.152909.11.1571pl, ua
    15Jan KostkaJan Kostka00.00.152931.05.1581en, pl, ua
    16Jan TarłoJan Tarło00.00.152700.00.1587en, pl, ru
    17Konstanty Wasyl OstrogskiKonstanty Wasyl Ostrogski02.02.152613.02.1608en, pl, ru, ua
    18Rafał LeszczyńskiRafał Leszczyński00.00.152600.00.1592en, pl, ru
    19Adam KonarskiAdam Konarski00.00.152602.12.1574pl, ru
    20Franciszek KrasińskiFranciszek Krasiński10.04.152516.03.1577pl, ru
    Birkas