Lielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksni

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
38Notikumu saraksts
Datums:
09.08.1704
Papildu lauki

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par Āzijas politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā. Kara rezultātā samazinājās Zviedrijas loma, bet krasi pieauga Krievijas Impērijas loma Baltijas jūras reģionā.

Polijas-Lietuvas kopvalsts un Saksija tika novājinātas, bet Prūsija parādījās kā jauna militāra vara.

Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais, kas bija ievēlēts par Polijas-Lietuvas karali, vēlējās atgūt savas lielvalsts zudušo varenību un atgūt Zviedrijai zaudēto Pārdaugavas hercogisti un Igauniju, savukārt, Krievijas jaunais valdnieks Pēteris I vēlējās Zviedrijai atņemt somugru apdzīvotās zemes pie Baltijas jūras, lai iegūtu tai tiešu pieeju, kas vēlāk tika ciniski nosaukta par "loga izciršanu uz Eiropu".

1698. gada augustā notika pirmā vienošanās par koalīciju pret Zviedriju un tā tapa Ravas-Ruskas pilsētiņā tagadējā Rietumukrainā, kur Pēteris I un Augusts II, kopīgi dzīrojot, pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par Austrumbaltijas zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu. Ingrija un Karēlija pienācās Krievijai, bet Vidzeme (Livonija) un Igaunija - Polijai.

Krievijas cars Pēteris I ar uzbrukumu Narvai un sakšu uzbrukums Rīgai sāka Lielo Ziemeļu karu.

1700. gada 19. augustā Pēteris lika pieteikt karu Zviedrijai, par ieganstu uzdodot viņa apvainošanu Rīgā, kad zviedru gubernators Dālbergs neesot viņam ļāvis apskatīt jaunos pilsētas nocietinājumus.

Pirmo aplenkumu 1700. gada novembrī  zviedri atsita

1704. gada aprīlī krievi sāka jaunu uzbrukumu Narvai. Zviedri, lai gan to spēki bija nelieli - 3,800 kājinieki un 1,300 kavalēristu, sākumā spēja noturēties pret 20,000 lielo krievu (lielu karaspēka daļu gan veidoja krievu piespiedu kārtā iesauktās Krievijas okupetās mazākumtautības- tatāri, baškīru u.c.) pārspēku.

Narvas ieņemšanas laikā Pēteris I izmantoja tajā laikā neierastu "viltību", kas vēlāk kļuva vēlāk par Krievijas "iecienītu taktiku",tai skaitā- Ukrainas iekarošanā- daļu savu spēku viņš pārģērba zviedru formās, lai zviedri nodomātu, ka tie ir papildspēki, un izvilinātu tos no cietokšņa.Taču šī viltība izdevās daļēji- krieviem izdevās nogalināt un sagūstīt dažus no cietokšņa iznākušos virsniekus. Aplenkums ievilkās vairākus mēnešus.

Pēc Rietumu avotos norādītām ziņām zviedriem varonīgi cīnoties bojā gāja 3,200 pilsētas aizstāvju, taču tiem izdevās iznīcināt ap 4x lielāku - 13,000 iebrucēju skaitu.

Tomēr, triecienuzbrukuma rezultātā 9. augustā Narvas cietoksnis tika ieņemts.  Ap 1900 pilsētas aizstāvju tika saņemti gūstā, taču par to vēlāko likteni nav ziņu. Iebrūkot pilsētā, krievi sāka to izlaupīt un nogalināt visus zviedru iedzīvotājus. Leģenda vēsta, ka laupīšanu esot pārtraucis tikai pats Pēteris I, kurš ar durkli nodūris kādu krievu, kurš nepakļāvies pavēlei pārtraukt laupīšanu.  

Ziņas par bojāgājušo skaitu abās pusēs atšķiras. Piemēram, krievi wikipēdijā norāda, ka Narvai uzbrukušo krievu spēki pat 10x pārsnieguši pilsētas aizstāvju skaitu, sasniedzot 43,000 uzbrucēju, savukārt krievu zaudējumi uzrādīti tikai 359 kritušo un 1340 ievainoto.

Zināms, ka Ziemeļu kara laikā Krievijas karaspēks pēc lielām kaujām savus kritušos (izņemot virsniekus) parasti neglabāja, bet sadedzināja un tā kā karaspēka lielu daļu veidoja neizglītoti nekrievu mazākumtautību pārstāvji - ziņas par tiem nav saglabājušās. Kritušo skaitam iebrucēju pusē vajadzēja būt lielākam par krievu norādīto kaut vai ņemot vērā augsto zviedru armijas ekipējuma līmeni un faktu, ka zviedri aizstāvējās aiz pilsētas nocietinājumiem, savukārt krievi uzbruka no atklātas apkārtnes. Pēc pilsētas ieņemšanas tika iegūts ievērojams daudzums ieroču- lielgabali un vairāk kā 10,000 citu šaujamieroču.

16. augustā kapitulēja arī Ivangorodas cietoksnis.

***

Pirmoreiz rakstos Narvas apmetne pieminēta 1171. gadā Novgorodas hronikā.

Cietoksnis dibināts 1223. gadā Livonijas krusta karu laikā, kad Ziemeļigaunija atradās dāņu varā.

Kopš 1347. gada Narva bija Livonijas ordeņa īpašums; Livonijas kara laikā 1558. gadā to pirmo reizi ieņēma krievi, 1581. gadā to iekaroja zviedri.

Starp pasaules kariem Igaunijas valsts robeža bija uz austrumiem no pašreizējās robežas.

1944. gadā 2.pasaules kara laikā pilsētas apkārtnē notika ārkārtīgi sīvas kaujas, sauktas arī par Eiropas leģionu kaujām (Battle of the European SS), jo kopā ar vāciešiem un igauņu leģionāriem, šeit pret Sarkano armiju 6 mēnešus cīnījās valoņu, nīderlandiešu, skandināvu un citu tautu leģionāri. Kauju rezultātā Narva tika gandrīz pilnīgi nopostīta.

Pēc kara KPFSR piesavinājās Ivangorodu, tomēr administratīvi tā kādu laiku vēl palika Narvas sastāvā.

1991. gadā Narva kļuva par atjaunotās Igaunijas Republikas pilsētu, taču ar okupācijas laikā stipri deformētu nacionālo sastāvu,- šajās senajās somugru zemēs pamatiedzīvotāji kļuvuši par monoritāti.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
2Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
3Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
4Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994de, en, lv, pl, ru
5Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
6Igaunijas Parlaments pieņem lēmumu par kompensācijām bijušo privātmuižu īpašniekiemIgaunijas Parlaments pieņem lēmumu par kompensācijām bijušo privātmuižu īpašniekiem05.03.1926lv
7Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgliKrievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgli11.04.1857lv, ru
8Sākās Varšavas sacelšanās, protestējot pret Krievijas okupāciju ("Polijas dalīšanu")Sākās Varšavas sacelšanās, protestējot pret Krievijas okupāciju ("Polijas dalīšanu")17.04.1794en, lv, pl, ru
9Krievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus jūdus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļKrievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus jūdus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļ13.12.1742en, lv, ru
10Pēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumusPēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumus22.01.1724lv, ru
11cars Pēteris I liek uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Brokhūzenucars Pēteris I liek uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Brokhūzenu07.02.1716lv
12Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadusLielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus17.07.1710lv, ru
13Lielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviemLielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviem15.07.1710lv
14Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.01.06.1710lv
15Pētera I krievu karaspēka aplenkuma laikā uzsprāgst 2 pulvertorņi. Bojā iet ap 800 cilvēkuPētera I krievu karaspēka aplenkuma laikā uzsprāgst 2 pulvertorņi. Bojā iet ap 800 cilvēku13.12.1709lv
16Lielais Ziemeļu karš: Poltavas kaujaLielais Ziemeļu karš: Poltavas kauja08.07.1709lv
17Baturinas slaktiņš. Maskavijas spēki iznīcina Ukrainas hetmaņa Mazepas galvaspilsētu Baturinu, nogalinot visus tās 15,000 iedzīvotājusBaturinas slaktiņš. Maskavijas spēki iznīcina Ukrainas hetmaņa Mazepas galvaspilsētu Baturinu, nogalinot visus tās 15,000 iedzīvotājus03.11.1708lv, ua
18Lielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievusLielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievus16.07.1705lv
19Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo  krievu karaspēkuLielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku26.07.1704lv
20Par Polijas karali ievēlē Staņislavu LeščinskiPar Polijas karali ievēlē Staņislavu Leščinski12.07.1704lv, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Kārlis XII, Zviedrijas karalisKārlis XII, Zviedrijas karalis17.06.168230.11.1718de, lt, lv, pl, ru
    2Staņislavs LeščiņskisStaņislavs Leščiņskis20.10.167723.02.1766en, lv, pl, ru
    3Pēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    4Augusts II StipraisAugusts II Stiprais12.05.167001.02.1733de, en, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas