Pāvels Gračovs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
01.01.1948
Miršanas datums:
23.09.2012
Papildu vārdi:
Павел Грачев, Pāvels Gračovs, Па́вел Серге́евич Грачёв, Gračevs
Kategorijas:
Ministrs, Sabiedrisks darbinieks, Valdības loceklis, Ģenerālis
Kapsēta:
Maskavas Novodevičje (Новодевичье) kapsēta

Dzimis strādnieka un kolhoznieces ģimenē Tulas apgabalā, Rvi sādžā.

1965.g. iestājies Rjazaņas augstākajā gaisa desantnieku skolā.

1969.- 1971. g. dienējis Kauņā. Lietuvā

1971.- 1978.g. - pasniedzējs Rjazaņas augstākajā gaisa / desantnieku skolā

1981.- 1983. un 1985.-1988. Gračovs dienēja Afganistānā, tostarp komandēja padomju 103. gaisa desanta divīziju.

1984.g. dienē Kauņā, Lietuvā

1988.-1990.g. mācās PSRS Bruņoto spēku ģenerālštāba akadēmijā

1990.gadā Gračovs tika iecelts par Padomju Savienības gaisa desanta karaspēka pavēlnieku.

1991.gada puča laikā 19.augustā pēc Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas rīkojuma Gračovs ieveda Maskavā 106.gaisa desanta divīziju, kas sāka apsargāt stratēģiski svarīgus objektus un gatavojās Krievijas Augstākās padomes ieņemšanai.

1991.g. 20.augustā Gračovs pārgāja Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pusē. 23.augustā pēc puča izgāšanās tika iecelts par PSRS aizsardzības ministra pirmo vietnieku. 1992. gada aprīlī pēc Padomju Savienības izjukšanas tika iecelts par Krievijas aizsardzības ministra pirmo vietnieku, tā paša gada maijā - par aizsardzības ministru. Šajā amatā Gračovs bija iesaistīts korupcijas skandālos.

1996. gadā pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas Jeļcins atcēla Gračovu no aizsardzības ministra amata, jo to pieprasīja pirmajā kārtā trešo vietu ieguvušais ģenerālis Aleksandrs Ļebedjs. Ļebedjs kurš apmaiņā pret atbalstu Jeļcinam pirms otrās kārtas tika iecelts par Drošības padomes sekretāru.

1997.g. 18. decembrī tiek iecelts par valsts kompānijas Rosvooružeņije padomnieku, kur dažādos amatos ir līdz 2007.g.

Kopš 2007.g. Omskas ražošanas apvienības "A. Popova Radiorūpnīca" padomnieku grupas vadītājs.

2007.g. beigās atvaļināts rezervē.

Miris no sirds-asinsvadu slimību saasinājuma

 

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā

        Pievieno atmiņas

        15.02.1989 | Pabeidz PSRS karaspēka izvešanu no Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpinās

        1989.gada 15.februārī, bijušās PSRS karaspēks tika izvests no Afganistānas, tādēļ šajā dienā piemin kritušos Afganistānas karā un citos militārajos konfliktos, kuros bijušās PSRS armijas sastāvā tika iesaistīti Latvijas iedzīvotāji.

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

        1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        06.09.1991 | Čečenija (Ičkērija) pasludina neatkarību no PSRS (Krievijas)

        Pievieno atmiņas

        21.09.1993 | Russische Verfassungskrise 1993

        Pievieno atmiņas

        04.10.1993 | Расстрел Белого дома и полный список погибших

        Pievieno atmiņas

        11.12.1994 | Sākās 1. Čečenijas karš

        Pievieno atmiņas

        16.04.1996 | Бой у Ярыш-Марды

        В середине апреля 1996-го в Шатойском районе Чечни, под Ярыш-Марды была разгромлена колонна 245-го мотострелкового полка. Было там почти 90 трупов и более 50 раненых. А из 27 единиц бронетехники боевики сожгли 24.

        Pievieno atmiņas

        30.09.1999 | Russian army entered Grozny marking the beginning of the Second Chechen War

        Pievieno atmiņas

        23.10.2002 | Maskavā sākas Nord-Ost traģēdija, kura ilgst 3 dienas. 173 bojāgājušie

        Pievieno atmiņas

        Birkas