Jānis Āboltiņš dzimis 19.02.1943. bija uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2006. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Jānis Āboltiņš bija saistīts ar šādām organizācijām:

• AS DnB NORD Banka
• Akciju sabiedrība ""Latvijas Jūras medicīnas centrs""
• SIA ""AA un partneri""
• SIA ""UZŅĒMUMA VADĪBAS INSTITŪTS""
• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""GLĀZERU GRĀMATVEDĪBAS KANTORIS""
• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""ZENICO""
• SIA ""Vadības konsultāciju centrs""
• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""Deloitte Latvia""
• ""Ojāra Vācieša biedrība""
• Latvijas basketbola senioru klubs
• Publiskās un privātās partnerības asociācija
• Latvijas atbalsta fonds
• Fonds ""Rīgas Biznesa universitāte""
• Rīgas Angļu ģimnāzijas atbalsta fonds

Viņš nomira 63 gadu vecumā, 2006. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Āboltiņš varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

***

Jānis Āboltiņš  bija latviešu ekonomists, pirmais Latvijas ekonomikas ministrs pēc neatkarības atjaunošanas Ivara Godmaņa valdībā. 

No 2004. gada līdz savai nāvei biznesa augstkolas "Turība" rektors.

Jānis Āboltiņš Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguva inženiera diplomu. Latvijas Universitātē ieguva zinātņu doktora grādu ekonomikā.

Kā Latvijas Tautas frontes aktīvists Āboltiņš iesaistījās atjaunotās Latvijas ekonomikas un pirmās nodokļu sistēmas plānošanā. 

1990. gadā kļuva par Latvijas pirmo ekonomikas ministru Godmaņa valdībā. Savas darbības laikā bija plānojis ieviest kredītkartes, tomēr plānu toreiz noraidīja premjerministrs Ivars Godmanis. 

Amatā bijis līdz 1991. gadam.

Jānis Āboltiņš, kā ekonomikas ministrs, vienmēr kā prioritāti izvirzīja Latvijas uzņēmēju intereses. Bija viens no retajiem, kurš padevīgi neklanījās ikviena aizrobežu biznesa vai finansu struktūras priekšā, kā arī, atšķirībā no daudziem saviem pēctečiem, mēģināja veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, cenšoties novērst jebkurus šķēršļus privātajām iniciatīvām. Viņš tiešām bija viens no tiem retajiem politiķiem, kurš īpaši pārbaudīja pirms kāda lēmuma pieņemšanas vai tas nekaitē uzņēmējdarbības videi un vai lēmums atbilst Latvijas biznesa interesēm.

1996. gadā kļuva par Rīgas komercbankas padomes priekšsēdētāju un Zenico Ltd. valdes priekšsēdētāju.

 2003. gadā kļuva par Uzņēmumu vadības institūta direktoru.

 2004. gadā Jānis Āboltiņš kļuva par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu. 

Tā paša gada 22. septembrī tika ievēlēts par biznesa augstkolas "Turība" rektoru, darbību uzsāka 15. oktobrī. Abos šajos amatos bija līdz savai nāvei.

Astoņus gadus bijis auditoru kompānijas "Deloitte" valdes priekšsēdētājs.

Jānis Āboltiņš nomira pēkšņā nāvē 2006. gada 31. jūlijā Hamburgas pilsētā Vācijā. Viņš saļima un nomira basketbola spēles laikā pasaules senjoru basketbola čempionātā. Latvijas izlase pārtrauca dalību čempionātā pēc vienas aizvadītas spēles.

Jānis bija mierīgs, nosvērts, asprātīgs sarunu biedrs. Bija Latvijas sabiedriskā kluba biedrs, vienmēr prata asi, bet neaizvainojot citus, paust savu viedokli. Viens no cilvēkiem, kurš baudīja nedalītu un neviltotu apkārtējo cieņu. Tai pašā laikā, kā sportists, Jānis aizrāvās ar novitātēm, nebaidījās apgūt visu jauno, sekot visam jaunajam, ar savu jauneklīgo azartu prata aizraut citus un vienmēr priecājās, ja kādi tautieši kaut kur guva panākumus. 

http://www.barikadopedija.lv/raksti/J%C4%81nis_%C4%80bolti%C5%86%C5%A1