Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji netiek pielaisti EDSA konferencē Parīzē

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
25Notikumu saraksts
Datums:
19.11.1990
Papildu lauki

Sakarā ar PSRS protestu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji netiek pielaisti Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) konferencē Parīzē.

Oskars Hānbergs «Latvijas Jaunatne», 1990. gada 23. novembris, Nr. 196

Dažbrīd liekas, ka tieši tāds ir bijis Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Parīzes konferences vadmotīvs. Gandrīz visu delegāciju pārstāvji savās runās minēja Mihaila Gorbačova izcilos nopelnus pozitīvo pārmaiņu procesā Eiropā. Par Austrumeiropas demokratizāciju - paldies! Par vienotu Vāciju - padies! Par ,,Eiropas kopīgo māju" - paldies! Par bruņojuma samazināšanu - o, paldies! F. Miterāns: "Šobrīd Padomju Savienība pārdzīvo grūtības ekonomikā un iekšpolitikā. Stāvoklis ir smags, bet M. Gorbačovs vīrišķīgi un apņēmīgi pārvalda situāciju."

Parīzes apspriedes nozīmi nevar noliegt. Vissvarīgākais no pieņemtajiem dokumentiem ir NATO un Varšavas līguma organizācijas valstu līgums par parastā bruņojuma samazināšanu no Atlantijas līdz Urāliem. PSRS samazina savus ieroču krājumus krietni vairāk nekā Rietumi. Aizsardzības ministrs D. Jazovs ir pārliecināts, ka šāda asimetrija neapdraud Padomju Savienības drošību. Piecu vai sešu sabiedroto vietā taču ir iegūti 34 - visas Helsinku procesa dalībvalstis. Var piebilst, ka padomju puses piekrišana bruņojuma asimetriskai samazināšanai vēlreiz apliecina, ka sociālisma dzimtenei modernā bruņošanās sacensība vairs nav pa spēkam.

Parīzes Harta jaunajai Eiropai - apspriedes nobeiguma dokuments - pasludina jaunu ēru kontinenta vēsturē: ,,Eiropas konfrontācijas un sašķeltības ēra beigusies. Mēs paziņojam, ka kopš šā brīža mūsu attiecības balstīsies uz savstarpēju cieņu un sadarbību." Parīzes apspriede visaugstākajā līmenī apliecināja, ka ,,dzelzs priekškars" ir likvidēts. Ja Eiropas apvienošanās turpmākajos gados tiešām būs sekmīga, ja eiropieši, kā nobeiguma runā teica F. Miterāns, uzvarēs savā cīņā ar vēsturi- var sākties laikmets, kad Vecā pasaule atkal dominēs visas zemeslodes mērogā.

Parīzes apspriedes gaitā bija brīži, kas liecināja, ka līdz Eiropas patiesai vienotībai vēl jāiet tāls un grūts ceļš. Ungārijas valdības vadītājs J. Antals brīdināja, ka ,,dzelzs priekškara" vietā varot rasties jauna siena - starp kontinenta vairāk un mazāk attīstītajām valstīm. Pret mēģinājumiem kontinentu sadalīt ,,pirmās un otrās šķiras Eiropā" vērsās Polijas premjers T. Mazoveckis. Abas šīs valstis labāk par citām Austrumeiropā jūt, cik grūti ir pāriet no sociālisma uz normālu sabiedrību, cik grūti ir iekļūt jaunajā Eiropā.

Parīzes apspriedes dalībnieki norādīja, ka Irākas agresija Persijas līcī apdraud jauno miera un demokrātijas kārtību starpvalstu attiecībās, kuru cenšas iedibināt Helsinku process.

Konferences triumfatoram - PSRS prezidentam M. Gorbačovam - maza (diemžēl ļoti maza) karote darvas medus mucā bija incidents ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas delegācijām. Toties mums baltiešu pārstāvju izraidīšana, izpildot PSRS delegācijas prasību, no apspriedes sēžu zāles 19. novembrī pirms konferences sākuma bija kā rūgtas darvas muca. Raundu Parīzē baltieši zaudēja, bet cīņa par starptautisko atzīšanu turpinās. Šajā cīņā Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir sabiedrotie pasaules politikā. Dānijas valdības paziņojums par Baltijas pārstāvju iekļaušanu Dānijas un Islandes delegācijās Parīzes konferencē liecina, ka tieši Ziemeļeiropā baltieši var cerēt uz vislielāko atbalstu. Šeit jāatgādina, ka Islandes ārlietu ministrs J. B. Hanibalsons oktobra sākumā Ņujorkā aicināja Eiropas apspriedes dalībvalstis piešķirt Lietuvai, Igaunijai un Latvijai pilntiesīgu dalībvalstu statusu Parīzes apspriedē.

Taču kopumā Rietumi vairāk uzklausa Maskavu un tik populāro M. Gorbačovu. Vai atbalsts Gorbijam var pāraugt par Rietumu palīdzību padomju impērijas saglabāšanai? Tā teikt, lai nesabruktu viens no ,,Eiropas mājas" stūriem. To rādīs nākotne.

Oskars Hānbergs

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Abrene, kā arī tās nozagšanas vēstureAbrene, kā arī tās nozagšanas vēsture08.02.2007lv
2Andreja Jansona no jauna veidotā Jelgavas Atbrīvošanas cīņu pieminekļa "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" atklāšanaAndreja Jansona no jauna veidotā Jelgavas Atbrīvošanas cīņu pieminekļa "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" atklāšana18.11.1992lv
3Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusuLatvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu21.08.1991lv, pl
4Augusta pučsAugusta pučs19.08.1991de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
5VĻKJS XXI kongress MaskavāVĻKJS XXI kongress Maskavā11.04.1991lv
6Melnais vai Asiņainais janvāris BakuMelnais vai Asiņainais janvāris Baku21.01.1991de, en, fr, lv, pl, ru, se, ua
7Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijaiUzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai20.01.1991lv, pl
8Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācijaNotiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija13.01.1991lv
9Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumuLatvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu13.12.1990lv
10
PSKP ģenerālsekretārs nosoda Baltiju par separātisma ideju izplatīšanu16.11.1990lv
11Vācijas apvienošanāsVācijas apvienošanās03.10.1990en, lv, pl, ru
12LR Prokuratūras dibināšanaLR Prokuratūras dibināšana26.09.1990lv
13Jaunieši "dzīvā ķēdē" nostājās pret Interfrontes pūli, kas grasījās ieņemt Latvijas likumdevējorgānu- Augstāko PadomiJaunieši "dzīvā ķēdē" nostājās pret Interfrontes pūli, kas grasījās ieņemt Latvijas likumdevējorgānu- Augstāko Padomi15.05.1990lv
14Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
15Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanasLatvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas18.03.1990lv
16
Pēc PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova rīkojuma PSRS aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz Latviju07.01.1990lv
17Baltijas ceļa filmēšanaBaltijas ceļa filmēšana23.08.1989lv
18PSRS tautas deputāti no LatvijasPSRS tautas deputāti no Latvijas23.05.1989lv
19Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā 07.10.1988lv
20Nacionāli noskaņota latviešu grupa novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekliNacionāli noskaņota latviešu grupa novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekli08.05.1988lv

Karte

Avoti: barikadopedija.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Дмитрий ЯзовДмитрий Язов08.11.192425.02.2020ru
    2Fransuā MiterānsFransuā Miterāns26.10.191608.01.1996de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas