Kārļa Ulmaņa ceturtā valdība (Latvijas 16. Ministru kabinets) darbojās no 1934. gada 17. marta līdz 1934. gada 15. maijam. Tā bija pēdējā demokrātiskā valdība pirms Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā, pēc kura viņš kļuva par autoritāru vadītāju. Divus mēnešus pēc valdības apstiprināšanas, tās vadītājs Kārlis Ulmanis veica apvērsumu, kura rezultātā tika aizliegtas politiskās partijas, kā arī apturēta Saeimas un Satversmes darbība, un sastādīja jaunu valdību. 

Kārļa Ulmaņa 4. valdības sastāvs (Latvijas 16. Ministru kabinets):

• Ministru prezidents – Kārlis Ulmanis
• Ārlietu ministrs – Voldemārs Salnais
• Iekšlietu ministrs – Vilis Gulbis
• Finanšu ministrs – Ludvigs Ēķis
• Kara ministrs – Jānis Balodis
• Tieslietu ministrs – Hermanis Apsītis
• Izglītības ministrs – Augusts Tentelis
• Satiksmes ministrs – Pēteris Jurševskis
• Tautas labklājības ministrs – Jānis Rainis (nav saistīts ar dzejnieku Raini !)
• Zemkopības ministrs – Jānis Birznieks

Šī valdība pastāvēja tikai divus mēnešus, jo 15. maijā Kārlis Ulmanis īstenoja valsts apvērsumu, atlaida Saeimu un pārņēma autoritāru varu. Pēc apvērsuma viņš izveidoja jaunu valdību, kurā nebija parlamenta ievēlētu pārstāvju.