Pēteris Juraševskis

Pēteris Juraševskis  bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Lielāko 1928. gada daļu — Latvijas Ministru prezidents. Latvijas vēsturē vienīgais premjerministrs no partijas "Demokrātiskais Centrs".Bijis arī Latvijas iekšlietu un tieslietu ministrs, kā arī Jelgavas domes vadītājs.

Dzimis lauku saimnieka ģimenē Sesavas pagastā. Mācījies Svitenes pagasta skolā. Pēc tam Jelgavas apriņķa skolā, Jelgavas reālskolā. Strādājis par mājskolotāju un skolotāju.

No 1895. līdz 1899. gadam strādā par ierēdnis Kurzemes guberņas valdē. 

Lekcija par premjeru Pēteri Juraševski

Piemiņas pasākums, "Lekcija par brīvvalsts premjeru Juraševskis"

1900. gadā iestājas Sanktpēterburgas universitātē, kuru pabeidz 1904. gadā. Iegūst jurista izglītību. Pēc atgriešanās Latvijā Juraševskis strādāja par advokātu Jelgavā un Kurzemes provinciālpadomē, kurā bija nodarbināts pie Baltijas reformu projekta.

1907. gadā februārī tika ievēlēts otrajā Krievijas Valsts domes sasaukumā. Domē viņš galvenokārt aizstāvēja pilsonības intereses. Pēc parlamenta atlaišanas tā paša gada jūnijā atsācis strādāt par juristu Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā aktīvi darbojies bēgļu organizācijās. 

1918. gadā kļuvis par Kārļa Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības tieslietu ministru, amatā bijis līdz 1919. gada martam. Viens no Latvijas tiesu sistēmas izveidotājiem.

Pēc bermontiešu padzīšanas, Pēteris Jurašvekis kļuva par pirmo Jelgavas pilsētas galvu. Viens no partijas "Demokrātiskais Centrs" dibinātājiem un vadītājiem. 

1924. gadā bija iekšlietu ministrs Voldemāra Zāmuēla vadītajā valdībā. Vēlāk — tieslietu ministrs Hugo Celmiņa kabinetā. 

1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā, bijis tās sekretārs. 

Pēc Valsts prezidenta Jāņa Čakstes nāves 1927. gadā kandidēja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kurā deputātu atbalstu neguva un tika atsaukts.

1928. gada janvārī sāka vadīt Ministru kabinetu. Līdz martam Juraševskis pildīja finanšu ministra pienākumus. Kabinetu atbalstīa 51 deputāts, pret bija 43. Juraševska valdība akceptēja noteikumus par valsts himnu. Gatavojoties valsts neatkarības desmitgadei, Ministru kabinets sagatavoja likumprojektu par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, kā arī apstiprināja noteikumus par brīvības cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu. Valdība parakstīja 14 bilaterālus vai starptautiskus līgumus. Rudenī Juraševskis tika ievēlēts 3. Saeimā, taču zaudēja premjerministra amatu. Darbojies arī 4. Saeimā. Vadījis Jelgavas brīvības pieminekļa komiteju. Bijis opozīcijā Ulmaņa apvērsumam (1934).

Pēc padomju karaspēka ienākšanas, piedalījies neveiksmīgajos centienos noorganizēt demokrātisku valdību Latvijā. Viens no Latvijas Centrālās Padomes memoranda parakstītājiem.

Miris 1945. gadā Jelgavā.

***

Piemiņas pasākuma, "Lekcija par brīvvalsts premjeru Juraševskis"

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Lavīze Lilija JuraševskaSievaotrā sieva
        2
        Gotlība JuraševskaSievapirmā sieva
        3Nora GruzniņaNora GruzniņaRadinieks03.08.190631.10.1976
        4Andrejs JuraševskisAndrejs JuraševskisRadinieks29.03.192905.10.2004
        5Lidija KauliņaLidija KauliņaRadinieks23.06.191012.09.1984
        6Helēna JuraševskaHelēna JuraševskaRadinieks09.04.192503.12.2016
        7Kārlis UlmanisKārlis UlmanisDarba biedrs23.08.187720.09.1942
        8Voldemārs ZāmuelsVoldemārs ZāmuelsDarba biedrs22.05.187216.01.1948
        9Jānis ČaksteJānis ČaksteDarba biedrs14.09.185914.03.1927
        10Spricis PaegleSpricis PaegleDomu biedrs09.03.187601.12.1962
        11Konstantīns  ČaksteKonstantīns ČaksteDomu biedrs26.07.190121.02.1945
        12Eduards StrautnieksEduards StrautnieksPēctecis17.05.188623.03.1946
        Birkas