Dzimis 1868. gada 14. oktobrī Rozulā, miris 1936.gada 01.februārī. Beidzis Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultāti. Bijis mācītājs Apeskalnā, Pēterpilī, Lielaucē, Maskavā un Valmierā, Saeimas loceklis no Kristīgo nacionālās savienības.

No 1917.7.V - 1935.15.X - Valmieras, Valmiermuižas draudzes mācītājs, arī skolotājs vidusskolās, docents teoloģijas institūtā Rīgā.

Beidzis Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultāti.

Sarakstījis daudz garīga satura rakstu, kas publicēti žurnālos "Svētdienas Rīts","Ev.Gaisma" un iznākuši grāmatās: "Gaišas dvēseles", "Es nekaunos", "Cilvēka augstākā priekšrocība", "Kur izeja" u.c. Beldavs bija komisijā, kas sagatavoja Dziesmu grāmatu ev.lut.draudzēm (1922); kopā ar J.Ērmani izdeva garīgas dzejas antoloģiju "Dvēseles dzimtene" (1927), kurā daudz pašsacerētu dziesmu.

Izglītības ministrs (18.03.1934.— 18.05.1934.)

Avots: Valmieras bibliotēka

Kārlis Beldavs ordinēts mācītāja amatam 1895. g. 22. septembrī Rīgā, kur līdz 1897. g. 24. novembrim kalpojis par vikāru Opekalnā, bet līdz 1903. g. bijis Valmieras apriņķa vikārs. No 1903. g. 15. janvāra adjunkts Pēterburgas Jēzus draudzē pie mācītāja Jāņa Sandera, no 1. maija adjunkts Pēterburgas Miķeļa draudzē pie ģenerālsuperintendanta Pengū. No 1908. g. 3. februāra Īles, Lielauces un Vecauces draudžu mācītājs, bet Pirmā pasaules kara gados bēgļu mācītājs Maskavā. (...)

Avots: Zigurds Kalmanis "Vējš pāri Lībagiem", Talsi, 2009.