4. augustā ceļā uz slimnīcu no angina pectoris aizvēris acis uz mūžību mūsu sūtnis Skandināvijas valstīs — Voldemārs Salnais.

Viņš dzimis 1886.g. maijā Lubānas Pauros.

Pēc 1905. gada notikumiem Rīgas kara tiesa viņu notiesāja uz 6 gadiem spaidu darbos, ko tas  izcieta Rīgas un Sibirijas katorgas cietumos.

Nometināts pēc cietuma uz mūžu Irkutskas apgabalā, Salnais aizbēg uz ASV, kur nodzīvo līdz Krievijas revolūcijai. Atgriezies uz Austrumsibiriju, Salnais darbojās turienes latviešu nacionālajā padomē, pēc tam pārbrauca Latvijā. Nākošā posma darbība labāk pārredzama.

Voldemārs Salnais darbojies Saeimā, bijis ārlietu un tautas labklājības ministrs un diplomāts.

Pa starpām viņš, dažkārt nomainīdams Marģeru Skujenieku, strādājis Statistiskajā pārvaldē un publicējis garu virkni grāmatu. Trešā nozare ir žurnālistika, kurai tas piegriezies no jaunām dienām.

No 1937. g. maija viņš ir Latvijas sūtnis Skandināvijas valstīs.

Jaunas valsts grūtais administratīvais un diplomātiskais darbs, statistiskais darbs prasījis pašaizliedzību, lielu neatlaidību, rūpību un modrību pār tautas interesēm.

Tās Salnajam nekad nav trūcis.

Viena no Voldemāra Salnā raksturīgākajām īpašībām ir labsirdība, ko rāda vina biežais smaids. Tāpēc viņu iedomājamies kā sirsnīgu zēnu ar bērna sirdi, ko nav aprušinājuši nedz cietu padarījuši grūtie cietuma un emigrācijas gadi. Tā pati labā sirds ir līdzējusi viņam paveikt lielo darba cēlienu un palikt arī pēc tā labsirdīgam un mīlīgam smaidītājam.

Avots: Svētdienas ziņas, 22.08.1948

          Latvju ziņas, 1945