Ādolfs Bļodnieks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
07.08.1889
Miršanas datums:
21.03.1962
Apglabāšanas datums:
26.03.1962
Mūža garums:
72
Dienas kopš dzimšanas:
49198
Gadi kopš dzimšanas:
134
Dienas kopš miršanas:
22674
Gadi kopš miršanas:
62
Tēva vārds:
Jēkabs
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Deputāts, Lidotājs, Ministrs, Parlamenta deputāts, Politiķis, Premjerministrs, Saeimas deputāts(-e), Students, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), miris emigrācijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Ādolfs Bļodnieks bija Latvijas politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934), studentu korporācijas "Talavija" filistrs.

Dzīves sākums un izglītība:

Ādolfs Bļodnieks ir dzimis Tukumā dzelzceļnieka ģimenē 1889. gada 24. jūlijā (pēc jaunā stila — 7. augustā). Pabeidzis Kurskas reālskolu.

1905. gada revolūcijas laikā 16 gadu vecumā Tukuma sacelšanās sadursmē ar dragūniem ievainots un ilgu laiku ārstējies Tukuma slimnīcā.

Bļodnieks ticis izraidīts uz Iekškrieviju, no kuras atgriezies 1910. gadā. Togad iestājies Rīgas politehniskajā institūtā (komercnodaļā), taču 1914. gadā pārtrauca mācības. Piedalījies Pirmajā pasaules karā (dienēja Maskavas aviācijas pulkā). Bija Latviešu kareivju nacionālās savienības Maskavas nodaļas priekšnieks.

Politiskā darbība, sabiedriskās aktivitātes:

1918. gadā atgriezies Latvijā. Bija pagaidu likumdevējvaras — Tautas padomes — loceklis, 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē no Demokrātu savienības saraksta, taču gadu vēlāk partiju mainījis un iestājies Latvijas Tautas partijā. Darbojies budžeta un finanšu, karalietu, sociālās likumdošanas, kā arī Ziemeļlatvijas vēlēšanu apgabala komisijās.

 1919. gadā sācis strādāt Finanšu ministrijā kā Vispārējā departamenta direktors.

No 1921. līdz 1922. gadam laikraksta "Jaunā Latvija" izdevējs un redaktors.

1922. gadā dibinājis avīzi "Latvija", kuras redaktors un idejiskais vadītājs bija līdz 1934. gadam. Bijis viens no Latvijas komercbankas dibinātājiem.

1923. gadā kļuva par Latvijas Bankas padomes locekli, darbojies padomē līdz 1937. gadam. Bijis padomes priekšsēdētāja biedrs (1931—1933).

Ā. Bļodnieks netika ievēlēts 1. Saeimā.

1924. gadā dibināja Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partiju. Partija daudziem saistījās ar tās vadītāju, pilnā nosaukuma vietā tautā tika izmantoti apzīmējumi "Bļodnieka partija", "bļodnieki" vai "sīkbļodnieki".

1925. gadā Bļodnieks kļuva par 2. Saeimas deputātu, darbojies budžeta komisijā.

1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā, kur atkal darbojies budžeta komisijā, turklāt, ticis virzīts Saeimas sekretāra amatam. Bļodnieka partija izveidoja parlamentāro bloku ar Latgales Demokrātisko zemnieku partijas un Latgales Kristīgo un katoļu partijas pārstāvjiem.

1931. gadā kļuvis par 4. Saeimas deputātu un ievēlēts ārlietu komisijā. Ar 76 balsīm "par" ievēlēts par Saeimas sekretāru. Jaunsaimnieku un sīkgrutnieku partija izveidoja parlamentāru bloku ar Progresīvo apvienību un deputātu Jēkabu Kukaini.

Valdības vadīšana:

  • Ministrs Ministru prezidents ... Ādolfs Bļodnieks
  • Ārlietu ministrs ... Voldemārs Salnais
  • Finanšu ministrs ... Jānis Annuss
  • Iekšlietu ministrs ... Gotfrīds Mīlbergs
  • Izglītības ministrs ... Atis Ķeniņš ... Vilis Gulbis
  • Kara ministrs ... Jānis Balodis
  • Satiksmes ministrs ... Staņislavs Ivbuls
  • Tautas labklājības ministrs ... Vladislavs Rubulis
  • Tieslietu ministrs ... Antons Ozols
  • Zemkopības ministrs ... Vilis Gulbis

Bļodnieka vadītajai Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijai gadu gaitā auga atbalstītāju skaits — 2. Saeimā partijai bija trīs Saeimas deputāti, bet 4. Saeimā — astoņi. Šis bija viens no iemesliem, kādēļ Valsts prezidents Alberts Kviesis nolēma premjerministra amatam virzīt Ādolfu Bļodnieku.

1933. gada 24. martā Saeima apstiprināja Bļodnieka Ministru kabinetu. Valdības deklarācijā tika ziņots, ka "viss valsts organisms ir slims" un tas prasīšot "asu, steidzīgu un ārkārtēju līdzekļu lietošanu". Ministru kabinets apņēmās realizēt nacionāli demokrātisku politiku, nostiprināt attiecības ar kaimiņvalstīm, dibināt Baltijas valstu savienību, sekmēt eksportu, līdzsvarot eksportu ar importu, aizliegt lauksaimniecības ražojumu importu, veikt taupības pasākumus, samazināt bezdarbu un īstenot nacionāli demokrātisku skolu politiku.

Jauno valdību atbalstīja 49 deputāti, pret bija 32 un atturējās 8. 24. aprīlī valdība apstiprināja jaunu Sodu likumu, kas stājās spēkā 1. augustā.

Tas sastāvēja no 40 nodaļām un bija balstīts uz 1903. gada Krievijas Sodu likumiem, tajā pašā laikā izmantojot arī vairāku Eiropas valstu krimināltiesību attīstības pieredzi un ievērojot Latvijas apstākļu specifiku. Bļodnieka valdība sagatavoja likumprojektu par Jaunlatgales pilsētas dibināšanu, kuru Saeima pieņēma 9. jūnijā un prezidents izsludināja 15. jūnijā, kā arī Gostiņu pilsētas dibināšanu, kuru parlaments pieņēma 6. jūlijā, bet prezidents izsludināja 14. jūlijā.

6. jūlijā pēc valdības iniciatīvas Latvija Londonā noslēdza pagaidu tirdzniecības vienošanos ar Lielbritāniju, kas paredzēja, ka Latvija Albionā iepērk vismaz 10 000 tonnu siļķu gadā, kamēr Apvienotā Karaliste ļauj importēt Latvijas sviestu, bekonu un olas iepriekšējo gadu līmenī. Bļodnieka valdības uzdevumā ārlietu ministrs Voldemārs Salnais 1934. gada 17. februārī Rīgā parakstīja Latvijas un Igaunijas savienības līgumu, tā papildinot 1923. gada aizsardzības vienošanos, kas bija noslēgta uz 10 gadu periodu. Saeima dokumentu ratificēja 23. martā.

Ārlietu ministra V. Salnā atkāpšanās 1. martā izraisīja valdības krīzi. Dienu vēlāk Latviešu zemnieku savienība rosināja uzticības balsojumu valdībai, kaut arī tai bija trīs ministru portfeļi.

Par uzticību Ministru prezidentam nobalsoja vien 9 deputāti, pret bija 48, atturējās 7.

1934. gada 16. martā to nomainīja Ulmaņa 4. Ministru kabinets. Jaunais valdības vadītājs Kārlis Ulmanis divus mēnešus vēlāk veica apvērsumu, kura rezultātā Saeima tika atlaista un Satversmes darbība — apturēta.

1940. gadā pēc padomju okupācijas Latvija tika iekļauta PSRS sastāvā. Šī iemesla dēļ Bļodnieks tiek saukts par pēdējo demokrātiski ievēlēto valdības vadītāju Latvijas starpkaru periodā.

Pēc padomju okupācijas rīkotajās nedemokrātiskajās Tautas Saeimas vēlēšanās Bļodnieks bija to cilvēku starpā, kas mēģināja pieteikt savu "Demokrātiskā bloka" sarakstu, kas neizdevās.

Ā. Bļodnieks nesadarbojās ne ar padomju, ne vācu okupantiem, taču neiesaistījās arī nekāda veida pretošanās kustībās.

1944. gadā aizbrauca uz Vāciju, bet 1951. gadā emigrēja uz ASV. Žurnāla "Latvijas Brīvībai" redaktors no 1952. līdz 1955. gadam.

No 1956. līdz 1962. gadam bija komitejas "Latvijas brīvība" priekšsēdētājs. Mūža nogalē sirdzis ar vēzi, 1961. gadā pārcietis operāciju.

Miris 1962. gada 21. martā plkst. 21 savā dzīvoklī Bruklinā Ņujorkas pilsētā, 26. martā kremēts Grīnvuda krematorijā.

Atsauces

Treijs, Rihards (2004), Latvijas prezidenti 1918—1940, Latvijas Vēstnesis, ISBN 9984-731-47-2 

H. Kārkliņš (1925), Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs, Latvijas Republikas Saeima

H. Kārkliņš (1931), Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas I un ārkārtējā sesija, Latvijas Republikas Saeima

H. Kārkliņš (1928), Latvijas Republikas III. Saeimas stenogramas I. sesija, Latvijas Republikas Saeima

H. Kārkliņš (1925), Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesija, Latvijas Republikas Saeima

V. Irbe (1962. gada 28. martā). "MIRIS ĀDOLFS BĻODNIEKS", Latvija Amerikā. Atjaunināts: 2012. gada 27. decembrī.   (1962. gada 7. aprīlī)"Aizsaules ceļos", Latvija. Atjaunināts: 2012. gada 27. decembrī. 

 

Avoti: wikipedia.org, lnb.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis Zigurds BļodnieksJānis Zigurds BļodnieksDēls08.02.192125.09.1941
        2Kārlis BļodnieksKārlis BļodnieksBrālis06.11.188209.06.1942
        3Zenta BļodnieceZenta BļodnieceSieva20.10.190606.07.1999
        4Anna BļodnieceAnna BļodnieceSieva21.04.1889
        5Ģirts BļodnieksĢirts BļodnieksBrāļa/māsas dēls11.04.192203.07.1987
        6
        Mollija BļodnieceSvainis01.01.189719.08.1981

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu

        Pievieno atmiņas

        25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        24.03.1933 | Latvijas 15. Ministru kabinets. Ā. Bļodnieka valdība

        Ādolfa Bļodnieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1933. gada 24. marta līdz 1934. gada 16. martam

        Pievieno atmiņas

        17.03.1934 | Latvijas 16. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 4. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 17. marta līdz 15. maijam

        Pievieno atmiņas

        Birkas