Juris Pabērzs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
29.07.1891
Miršanas datums:
22.04.1961
Apglabāšanas datums:
26.04.1961
Tēva vārds:
Staņislavs
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Pabērzs
Kategorijas:
Advokāts (-e), Dzejnieks, Dzimis Latvijā, Ierēdnis (-e), Izdevējs, Jurists, Kalpotājs, Ministrs, Politiķis, Saeimas deputāts(-e), Students, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Tiesnesis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

* 1891. VII 29. Kalupes pag.; M. Agate dz. Mukāns, S. Veronika dz. Pudāns. 

                               + 1961. IV 22.

                1912/1917. Pēterpils Universitātes juridiskās fakultātē,

                1917. Latgales latviešu kongresa un zemes padomes loceklis.

                1918/1920. Izsūtīts uz Vāciju,

                1920. IV 18. – 1922.XI 07. Satversmes sapulces deputāts, 

                               Latgales zemnieku partija,

                1920. Daugavpils apriņķa zemstes valdes loceklis,

                1923/1926. 1926/1940. Daugavpils apgabaltiesas loceklis,

                1926. ministrs bez portfeļa Latgales lietās,

                1926/1940. Daugavpils apgabaltiesas vice priekšsēdētājs,

                1926. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 155,

                1927. X27. _ 1928. I 23. Tieslietu ministrs,

                1928. X 06. – 1931. X 03. Saeimas III deputāts, Progresīvā tautas apvienība,

                1929. XII 19. – 1931. XII 07. Tieslietu ministrs,

                1931. X 08. – 1934. V 15. Saeimas IV deputāts, Progresīvā apvienība,

                1934. III 17. – V 15. Tautas labklājības ministrs,

                1940. VI 19. Tieslietu ministrs,

1940. gadā pēc Latvijas okupācijas sadarbojies ar okupācijas varu. Kļuvis par tieslietu ministru Augusta Kirhenšteina vadītajā marionešu valdībā. Piedalījies nedemokrātiskajās Tautas Saeimas vēlēšanās, tika ievēlēts, kā arī bijis delegācijā, kas Maskavā lūgusi Latvijas pievienošanu PSRS.

No 1940. līdz 1947. gadam bijis LPSR Augstākās Padomes deputāts un prezidija loceklis. Pēc kara darbojies Rīgā kā advokāts un juriskonsults.

Miris Rīgā 1961. gada 22. aprīlī.

                1940?1941. LPSR Tieslietu tautas komisariāta Tiesu pārvaldes priekšnieks,

                1940. Maskavas delegācijas loceklis,

                1941. Krievijā,

                1944/1961. advokāts Rīgā.

 

 

                Avots:       „Latvijas satversmes sapulces stenogrammas”, R., 1925.

                               „L.R. Saeimas stenogrammas”, R., 1928., 1931.;

                               “Latvijas darbinieku galerija”, R., 1929.;

                               “Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Triju zvaigžņu gaisma”, R., 1997.;

                               „Temida” # 1/1991.

****************************************************

Dzimis 1891. g. 29. jūl. Kalupes pag. Pabēržu ciemā lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Staņislavs, māte Agate, dzimusi Mukāne.

Brālis Sebastjāns Pabērzs; 3. Saeimas deputāts.

Beidzis pamatskolu Arendolē un Kalupē (1904. g.).

Pēc Katrīnas proģimnāzijas beigšanas Pēterburgā 1912.–17. g. studējis tieslietas PU.

Darbojies Pēterburgas Latviešu muzikālajā biedrībā, biedrībā “Gaisma”, Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrībā karā cietušiem (sekretārs), bijis laikrakstu “Dryva” un “Jaunas Zinias” līdzstrādnieks.

1917. g. ievēlēts par Daugavpils apr. zemstes miertiesnesi.

Piedalījies Latgales kongresā, ievēlēts par Latgales Pagaidu zemes padomes locekli.

1917.–18. g. strādājis par miertiesnesi Daugavpilī.

1. pasaules kara vācu okupācijas laikā 1918. g. apcietināts, ieslodzīts Daugavpils cietumā, pēc tam Hāfelbergas koncentrācijas nometnē Vācijā.

Atgriezies Latvijā.

Bijis Latvijas Tautas padomes loceklis.

No 1920. g. janv. Daugavpils apr. pagaidu valdes loceklis (1920. g. apr.–aug. priekšsēdētājs).

1920.–22. g. Satversmes sapulces loceklis no Latgales Zemnieku partijas.

Darbojies Amnestijas, Ārlietu, Finanšu un budžeta, Pašvaldības, Saeimas centrālajā vēlēšanu, Satversmes un Sociālās likumdošanas komisijā.

1920.–22. g. bijis laikraksta “Latgalīts” redaktors.

1922. g. dec. iecelts par miertiesnesi Latgales apgabaltiesā, no 1923. g. 17. maija Latgales apgabaltiesas loceklis.

1925. g. bijis žurnāla “Dzimtines Skaņas” redakcijas loceklis, laikraksta “Jaunō Straume” redakcijas kolēģijas loceklis un līdzizdevējs (1926. g., 1929.– 30. g.).

1926. g. 16. nov. iecelts par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru un 2. civilnodaļas vadītāju.

1926. g. 23. dec.–1928. g. 20. janv. bijis ministrs bez portfeļa (Latgales lietās), pēc tam līdz 1929. g. dec. atkal Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs.

1928. g. ievēlēts 3. Saeimā, 1931. g. 4. Saeimā.

1929. g. 19. dec.–1931. g. 7. dec. tieslietu ministrs.

1931. g. piedalījies Latgales Zemnieku progresīvās apvienības dibināšanā (Centrālās komitejas valdes priekšsēdētāja biedrs).

Bijis Franča Trasuna piemiņas fonda valdes loceklis.

1934. g. 20. martā–18. maijā tautas labklājības ministrs.

Pēc tam Daugavpils apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs.

Bijis pazīstams dzejnieks, izmantojis pseidonīmus Klaidūņs, Kūrmis un Zamdaga.

Pēc padomju okupācijas 1940. g. 20. jūn. iecelts par Latvijas PSR tieslietu ministru (no aug. Latvijas PSR tieslietu tautas komisārs) un finanšu ministra v. p. i. A. Kirhenšteina vadītajā valdībā.

No 29. okt. Tieslietu tautas komisariāta Tiesu iestāžu pārvaldes priekšnieks, kā arī ieņēmis citus amatus Latvijas PSR tieslietu sistēmā.

1940. g. 30. jūl. Latvijas Tautas saeimas (vēlākās Latvijas PSR Augstākās padomes 1. sasaukuma) pilnvarotās komisijas sastāvā devies uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā.

1940. g. 25. aug.–1947. g. martā bijis arī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis, Latvijas Tautas saeimas (vēlākās Latvijas PSR Augstākās padomes 1. sasaukuma) deputāts.

2. pasaules kara laikā atradies evakuācijā Saratovas apg., Krievijā.

Pēc otrreizējās padomju okupācijas strādājis par juriskonsultu un advokātu Rīgā.

No 1955. g. bijis personālais pensionārs.

Miris 1961. g. 22. apr. Rīgā.

Apbedīts Raiņa kapos.

Apbalvojumi: Latvijas TZo V šķ.

Precējies ar Veroniku Pudāni (1897. g. 25. janv.–1957. g. janv.), dēli Juris (1918. g. 1. sept. Aglonas pag.–2003. g. 7. dec.; teātra un literatūras kritiķis), Heinrihs (1920. g. 18. maijā Daugavpilī–1990. g. 16. sept. Rīgā; jurists), Ēvalds (1922. g. 4. okt. Kalupes pag. Stradiņu ciemā–1994. g. 14. janv. Valmierā; jurists), Aristids (dz. 1934. g. 14. apr.– 2013. g. 11. jūn.).

Otrreiz precējies 1959. g. ar Helēnu Ivbuli (mirusi 20. gs. 80. gados; dz. Borbale).

Studentu biedrības “Montania” filistrs.

D. Pavasara skanias. Piterburga, 1913; Mīrā laime: klaidūnia stōsts. Piterburga, 1914; Rūzes un ērški: sakūpoti roksti. Rēzekne, 1923; Rokstu krōjums. Viļaka, 1940. A. LVVA, 1307. f., 1. apr., 436. l.; 1368. f., 3. apr., 840. l.; LDG; LKV 15. sēj.; LVD; EVP; LME 2. sēj.; Salceviča I. Jurists ar dzejnieka dvēseli. Karogs. 1981. Nr. 8; Dzejnīks un jurists. Juram Pabēržam – 100. Rēzekne, 1992; Erts L. Dzejnieks un jurists. Brīvā Daugava. 1993. g. 28. aug.; Vējāns A. Latgales rakstu gaisma. Rīga, 1996; Treijs R. Latvijas valsts un tās vīri. Rīga, 1998, 389.–390., 423.–424. lpp.; LRB; Jēkabsons Ē., Ščerbinskis V. (sast.). Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Rīga, 2006; LA 1944–2010.

No bij. Latvijas armijas Zemgales divīzijas štāba priekšnieka pulkveža A. Silgaiļa atmiņām: “Augusta sākumā cauri Daugavpilij uz Maskavu no Rīgas devās “Saeimas” delegācija izlūgties Latvijas uzņemšanu Padomju Savienības sastāvā. Delegācijas sagaidītāju vidū Daugavpils stacijā bija arī visi Daugavpils garnizona daļu komandieri ar [divīzijas komandieri] ģen[erāli] Bahu priekšgalā. Nekāda svinīga sagaidīšana rīkota nebija, un sagaidītājos, vismaz to lielākā daļā, bija drūms noskaņojums. Arī pašos “Saeimas” delegācijas locekļos nemanīja sevišķas pacilātības. Piemēram, ļoti drūms izskatījās tieslietu ministrs J. Pabērzs, kas arī ietilpa delegācijas sastāvā. Viņš teica ģen. Baham, kad tas sūdzējās Pabērzam par patvaļīgiem karavīru arestiem, ka arī viņš kā ministrs esot bezspēcīgs pret pēdējā laikā vienmēr notiekošiem arestiem un ka viņš ļoti nožēlojot, ka, iegājis Kirhenšteina leļļu valdībā, jūtoties piekrāpts.” (Freivalds O. (galv. red.). Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā. Daugavas Vanagu Centrālās valdes izdevums, 1970, 156., 157. lpp.)

Avoti: biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Staņislavs PabērzsTēvs
        2
        Agate PabērzsMāte
        3
        Ēvalds PabērzsDēls04.10.192214.01.1994
        4
        Aristids PabērzsDēls14.04.193411.06.2013
        5Juris PabērzsJuris PabērzsDēls01.09.191807.12.2003
        6
        Heinrihs PabērzsDēls18.05.192016.09.1990
        7
        Sebastjāns PabērzsBrālis
        8
        Helēna PabērzsSievaOtrā sieva
        9
        Veronika PabērzsSieva25.01.189700.01.1957Pirmā sieva

        19.11.1918 | Tiek dibināta Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

        Pievieno atmiņas

        17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.

        Pievieno atmiņas

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        01.12.1928 | Latvijas 12. Ministru kabinets. H. Celmiņa 2. valdība

        Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1928. gada 1. decembra līdz 1931. gada 26. martam

        Pievieno atmiņas

        27.03.1930 | Latvijas 13. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 3. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 27. marta līdz 5. decembrim

        Pievieno atmiņas

        03.10.1931 | Latvijas Republikas 4. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        17.03.1934 | Latvijas 16. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 4. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 17. marta līdz 15. maijam

        Pievieno atmiņas

        Birkas