Vilis Gustavs Gulbis
- Dzimšanas datums:
- 23.09.1890
- Miršanas datums:
- 19.01.1942
- Mūža garums:
- 51
- Dienas kopš dzimšanas:
- 49026
- Gadi kopš dzimšanas:
- 134
- Dienas kopš miršanas:
- 30280
- Gadi kopš miršanas:
- 82
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Agronoms, Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Parlamenta deputāts, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Vilis Gustavs Gulbis bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS, kur viņam izpildīts nāvessods.
Sieva Olga, dzim. Muižniece.
Dzimis 1890.gada 23.septembrī Tukuma apriņķa "Jaunsātos".
Beidzis Mironova komercskolu un Rīgas Politehnisko institūtu.
Viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem, kā tās delegāts piedalījās Tautas Padomes dibināšanā 1918. gada 17.novembrī un Latvijas Republikas proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī.
- Latvijas Republikas 3.-4. Saeimas deputāts,
- Zemkopības ministrs (1928, 1930, 1931-1934),
- Izglītības ministrs (1933-1934),
- Iekšlietu ministrs (1934-1939).
Pēc Latvijas okupācijas Vili Gulbi 1940. gada oktobrī apcietināja un deportēja uz PSRS, bet 1942. gada 19. janvārī nošāva Astrahaņas cietumā
Ministrs Gulbis un LU rektors Auškāps 1934. gada martā parakstīja fonda “Nelaiķa Kristapa Morberga novēlējums” statūtus. Fonda mērķi bija "
1) izsniegt stipendijas trūcīgiem Latvijas universitātes studentiem un studentēm un Mākslas akadēmijas un Konservatorijas audzēkņiem un audzēknēm, kā arī apdāvinātiem trūcīgiem absolventiem un absolventēm izglītības papildināšanai citās iekšzemes un ārzemju izglītības iestādēs;
2) dibināt un uzturēt Latvijas universitātes Zinātnisku bibliotēku, sevišķi būvniecības un lauksaimniecības veicināšanai;
3) dibināt un uzturēt lauksaimniecības skolu un izmēģinājumu staciju ar nosaukumu “Lauksaimniecības skola Kristapa Morberga piemiņai” Bukaišu pagastā;
4) turpināt un uzturēt kā pirmklasīgu uzņēmumu “Romas viesnīcu” līdz ar restorānu un restorāna pagrabu Aspazijas bulvārī Rīgā, ar nolūku arī šajā ceļā iegūt līdzekļus šajos statūtos paredzēto zinātnisko un labdarīgo mērķu sasniegšanai;
5) dibināt un uzturēt botānisku dārzu ar nosaukumu “Augustes Morberg vasarnīca — botāniskais dārzs” Rīgas Jūrmalas pilsētā;
6) dibināt remonta kapitālu.”
Ministrs Gulbis kā Krišjāņa Barona prēmiju komisijas priekšsēdētājs 1934. gada 8. martā parakstīja kārtējo lēmumu par prēmiju piešķiršanu. L. Adamovičs par grāmatu “Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710.—1740. g.” saņēma 250 latus, P. Mantinieks par “Lielo Latvijas karti” — tikpat daudz, A. Goba par darbu “Latgale” 150 latu utt.[1]
Apbalvojumi
Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa l.— 4. šķiru un vairākiem ārzemju ordeņiem.
***
Meita - Helga Marija Čače, Ņujorkā (dzim. ap 1934.g.), vairāk nekā 40 gadus strādājusi bibliotēkā.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Miķelis Gulbis | Tēvs | ||
2 | Anna Gulbis | Māte | ||
3 | Olga Gulbe | Sieva | ||
4 | Pēteris Muižnieks | Sievas/vīra tēvs | ||
5 | Liene Muižniece | Sievas/vīra māte | ||
6 | Marta Cecers | Svaine | ||
7 | Albertīna Sietiņsone | Svaine | ||
8 | Jānis Muižnieks | Svainis | ||
9 | Ādolfs Bļodnieks | Darba biedrs | ||
10 | Ludvigs Adamovičs | Darba biedrs | ||
11 | Juris Krīgens | Paziņa | ||
12 | Spricis Paegle | Domu biedrs | ||
13 | Gotfrīds Mīlbergs | Priekštecis | ||
14 | Kornēlijs Veidnieks | Pēctecis |
18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana
Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības proklamēšana un tiek apstiprināta Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība
24.01.1928 | Latvijas 11. Ministru kabinets. P. Juraševska valdība
Pētera Juraševska vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1928. gada 24. janvāra līdz 30. novembrim
01.12.1928 | Latvijas 12. Ministru kabinets. H. Celmiņa 2. valdība
Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1928. gada 1. decembra līdz 1931. gada 26. martam
06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība
Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam
24.03.1933 | Latvijas 15. Ministru kabinets. Ā. Bļodnieka valdība
Ādolfa Bļodnieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1933. gada 24. marta līdz 1934. gada 16. martam
17.03.1934 | Latvijas 16. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 4. valdība
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 17. marta līdz 15. maijam
16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.