Dzimšanas vieta: 1895.g. Liepāja;

miris: 05.10.1955.g. Komi APSR Intā

Avots: Aizvestie, Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads. Otrais papildinātais izdevums.

***

Jānis Birznieks bija latviešu politiķis.

Dzimis Bārtas pagasta "Lejas Birznieku" mājās Jāņa Birznieka un Ievas (dzimušas Plostnieks) Birznieces ģimenē. No 1916. gada piedalās Pirmajā pasaules karā latviešu strēlnieku rindās. 1917.gadā kritis vācu gūstā. 1919. gadā atgriezies dzimtenē.

1921. gadā iestājies Latviešu zemnieku savienībā. Pašvaldību darbinieks. 1928. gadā Birznieku ievēlēja 3. Saeimā. Ievēlēts arī 4. Saeimā.

Pēc Ulmaņa apvērsuma iecelts par zemkopības ministra biedru. No 1935. gada zemkopības ministrs.

1941. gada 14. jūnijā kopā ar sievu Otīliju (dzimusi 1897. gadā) un dēlu Uldi (dzimis 1936. gadā) izsūtīts uz Sibīriju. Strādājis Vjatlaga un Intas lēģeros. 1955. gadā izsūtījumā Krasnojaskas novada Novoselovā miris no miokarda infarkta. Apglabāts Novoselovas kapsētā, kuru tagad sedz Jeņisejas HES ūdenskrātuve. Bārtas pagasta Plostnieku kapos uzstādīts piemiņas akmens.

---------------------------------

Saņemta informācija par neatkarīgās Latvijas pēdējā zemkopības ministra J.Birznieka likteni, ko ar ģimeni boļševiki deportēja 1941. g. no viņa lauku mājām Bārtas pag. Lejas-Birzniekiem. Līdz 1955.g. sākumam Birznieks atradies Vjatlagā kādā paprāvā sovhozā, kur bijis nodarbināts par vecāko zootehniķi. 1955. g. viņš ieradies pie dzīves biedres, kas bijusi nometināta Krasnojarskas apgabalā Novoselovo ciemā, kur tā paša gada 5. oktobrī miris un 8. oktobrī, Novoselovo latviešu, igauņu un lietuviešu izvadīts, guldīts Sibīrijas smiltājā.
Pēc vīra nāves Birznieka dzīvesbiedrei ļauts atgriezties dzimtenē, kur viņa ieradusies 1956.g. septembrī.
J. Birznieks bija dzimis 1895.g.18. novembrī, 1. pasaules kara laikā piedalījies latviešu strēlnieku pulkos, pēc tam saimniekojis savās tēva mājās. 1931. g. viņu ievēl Saeimā zemnieku savienības frakcijā, viņš kļūst ministra biedrs un no 1935.g. 11.jūlija zemkopības ministrs, šajā laikā tiek nodibināta Latvijas lauksaimniecības akadēmija, Lauksaimniecības kamera, Lauksaimnieku banka, šīfera fabrika un lauksaimniecības mašīnu fabrika, kas visas veicināja Latvijas lauksaimniecības strauju attīstību.

Avots: Laiks, 20.03.1957