Arvīds Kandelis
Arvīds Kandelis
- Dzimšanas datums:
- 24.06.1893
- Miršanas datums:
- 00.00.1974
- Mūža garums:
- 80
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48003
- Gadi kopš dzimšanas:
- 131
- Dienas kopš miršanas:
- 18593
- Gadi kopš miršanas:
- 50
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Druvienas pagasts, Druvienas kapi
LKOK nr.3/1002
Kandelis, Arvīds
Dižkareivis 6. Rīgas kājnieku pulkā.
* 1893. g. 24. jūnijā Lejasciema pagastā.
+ 1974. gadā Druvienā.
[Apbedīts Druvienas kapos.]
Apbalvots par cīņām 1919.g . 10. novembrī Šampētera muižas rajonā.
1945. gadā apcietināts, notiesāts uz 5 gadiem. Sodu izcietis Ozerlagā, Sverdlovskas apgabalā. 1950. gada februārī atgriezās Latvijā.
KANDELIS ARVĪDS Pētera dēls
6. Rīgas kājnieku pulka dižkareivis.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1893. g. 24. jūn. Lejasciema pagastā Izglītojies Valmieras pilsētas elementārskolā. Mehāniķis Vispārējā elektrības sabiedrībā Rīgā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 7. jūn. Valmierā, par nopelniem kaujās pie Rīgas paaugstināts par kaprāli.
1919. g. 10. nov. uzbrukumā Šampēterim Kandelis pēc savas iniciatīvas uzņēmās vada komandēšanu un spēcīgā ložmetēju ugunī izsita vāciešus no pozīcijām, pēc tam atvairīja stipru pretuzbrukumu.
Atvaļināts 1921. g. Zemkopis Druvienas pagastā Saltupē.
1945. g. febr. arestēts. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1946. g. 15. apr. notiesāja Kandelis uz 5 gadiem (KPFSR KK 58-la). 1950. g. 22. febr. atbrīvots no Ozerlaga Sverdlovskas apgabalā Atgriezies Latvijā, strādājis kolhozā Druvienā. Miris 1974. g. Apbedīts Druvienas kapos.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
17.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas armija sašauj Latvijas sabiedroto- britu kuģi HMS Dragon
Britu kreiseris HMS Dragon atradās Daugavā, lai palīdzētu Latvijas valdībai aizsargāties pret Rietumkrievijas armijas krievu-vācu algotņiem Bermonta vadībā un krievu komunistu spēkiem Stučkas vadībā. Apšaudes rezultātā bojā gāja 9 un ievainoti- 4 britu jūrnieki
03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem
10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu
4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem
1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas
1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.