Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
51Notikumu saraksts
Datums:
10.06.1938
Papildu lauki

1938. gada 10. jūnijā “Valdības Vēstnesī” izsludināja ideju konkursu par labāko projektu Uzvaras laukuma iekārtošanai Pārdaugavā.

Uzvaras laukumam tagadējā Uzvaras parka vietā vajadzēja “būt par atjaunotās Latvijas uzplaukuma laikmeta monumentālu dokumentējumu”.

Īpašajai komisijai valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa vadībā principā bija skaidrs, kādiem objektiem tajā vietā jāatrodas, taču panākt pēc iespējas izdevīgāku šo objektu izkārtojumu jau bija konkursa dalībnieku uzdevums.

Pirmkārt, bija noteikts, ka laukumā jāievietojas 400×200 metru plašam laukam karaspēka parādēm un tribīnēm publikai. Parāžu laukumu varētu izmantot arī “tautas svētkiem”; tam bija jāspēj uzņemt ap 200 tūkstošus ļaužu.

Laukuma vienā galā bija jāparedz vieta estrādei. Līdzās iecerēja “Centrālo stadionu” ar 25 tūkstošiem sēdvietu. Stadiona centrā atrastos futbola laukums ar 400 m skrejceļu apkārt un visu nepieciešamo vieglatlētikas sacensībām.

Vēl kompleksā būtu četri basketbola, četri volejbola un četri tenisa laukumi, segta šautuve, velodroms ar tribīnēm, mazāki sporta laukumi bērniem un 25×15 metru brīvdabas peldbaseins. Airēšanas sacensības notiktu Āgenskalna līcī.

Vērienīgās ieceres elementi tāpat bija “sporta un sanāksmju pils” un kāda “piemiņas celtne”. Tajā pašā laikā Uzvaras laukums tiktu apzaļumots un “visumā tam būtu parka raksturs” ar izpriecu un atpūtas parka iezīmēm.

Laukumam klājās būt ērti pieejamam no galvenajām ielām un Torņakalna stacijas. Nākotnē bija paredzēts attiecīgi pārbūvēt apkaimes kvartālus, taču šos sapņus, tāpat kā paša Uzvaras laukuma veidošanu, pārtrauca trīsreizējā Latvijas okupācija.

***

1946. gadā parka teritorijā tika pakārti vairāki vācu okupācijas spēku virsnieki.

Vēlāk vide tika degradēta, uzbūvējot pieminekli PSRS okupācijas spēkiem

Uzvaras piemineklis (sākotnējs nosaukums — "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem") ir Padomju Savienības Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā veltīts piemineklis, kas atrodas Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā. Piemineklis ir 79 metrus augsts.

Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki Ļevs Bukovskis un Aivars Gulbis, piedaloties Leonīdam Kristovskim, mākslinieks Aleksandrs Bugajevs, arhitekti Ermēns Bāliņš, Edvīns Vecumnieks un Viktors Zilgalvis.

 Zīmīgi, ka bronzas skulptūtas "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā Latviešu leģiona karavīrs.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju Pērkonkrusta dalībnieki mēģināja uzspridzināt Uzvaras pieminekli, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.

2012. gada aprīlī, neilgi pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, portālā Mana Balss.lv privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt Uzvaras pieminekli.

***

Šajā sakarā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, gan nenorādot argumentētu pamatojumu un neņemot vērā vēsturiskos faktus (Komunistiskā PSRS bija 2. Pasaules kara otrs aizsācējs kopā ar nacionālsociālistisko Vāciju, kā arī divas reizes - pārkāpjot jebkuras starptautiskās normas- militāri okupējusi Latviju), norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību. "Uzvaras piemineklis" pilnigi noteikti nav karavīru apbedījuma vieta, nedz arī memoriāla būve karavīru piemiņai, tā raksturo tikai vienas no kopēja kara vienas aizsācējpuses uzvaru pār otru.

***

Ņemot vērā vēsturiskos aspektus (pēc būtības tas ir piemineklis Rīgas otrreizējai okupācijai) un pieminekļa zemo māksliniecisko vērtību, visticamāk tas arī tiks nākošās desmitgadēs nojaukts. Šobrīd tā nojaukšanu kavē tikai lielais demobilizēto bijušo PSRS (Krievijas) okupācijas spēku un to ģimeņu kontingents Latvijā, kura V. Putina laikā atdzimušās krievu nacionālimpēriskās tieksmes lielā mērā uzkurina Krievijas režīms. Cenšoties provocēt nesaskaņas, Krievija aktīvi sponsorē dažādus ar PSRS (Krievijas) okupāciju saistītus pieminekļus un pasākumus. Piemēram, izskanējusi pat tik absurda ideja, ka būtu atjaunojams "Uzvaras piemineklis" arī pie Rīgas pils, kurš tika uzcelts par godu Baltijas atbrīvotāja no krievu okupācijas - Napoleona sakāvei 1812. gadā. Rīgā atjaunots un pat uzstādīts (!) piemineklis Krievijas impērijas ģenerālim B. de Tolli, kurš vadot Krievijas Impērijas karaspēku, ir asinīs noslīcinājis pret krievu okupantiem cīnījošos poļu, lietuviešu un somu patriotu un pat mierīgo iedzīvotāju tūkstošus.

**

(fragmenti: V. Sprūde, LA / news.lv u.c.)

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Notiek Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanasNotiek Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas02.10.2010lv, pl
2Sāk skatīt digitālās televīzijas krimināllietu Sāk skatīt digitālās televīzijas krimināllietu 28.08.2008lv
3Latvijas Republikas 8. prezidentūra. Atkārtoti tiek ievēlēta V. Vīķe FreibergaLatvijas Republikas 8. prezidentūra. Atkārtoti tiek ievēlēta V. Vīķe Freiberga20.06.2003lv
4Latvijas Republikas 5. prezidentūra. Atkārtoti ievēlēts Guntis UlmanisLatvijas Republikas 5. prezidentūra. Atkārtoti ievēlēts Guntis Ulmanis18.06.1996lv
5Tiek uzspridzināts PSRS militārās okupācijas simbols- Skrundas lokatorsTiek uzspridzināts PSRS militārās okupācijas simbols- Skrundas lokators04.05.1995lv
6Latvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanasLatvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanas05.06.1993lv
7Tiek atjaunota Latvijas nacionālā naudas vienība - latsTiek atjaunota Latvijas nacionālā naudas vienība - lats06.03.1993lv
8
LR APP lēmums par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējā posma izpēti09.11.1990lv
9LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanasLR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas23.04.1990lv
10Baltijas ceļš -  Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путьBaltijas ceļš - Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путь23.08.1989de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
11PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
12Lēmums par piespiedu kolektivizācijas uzsākšanu PSRS okupētajās Baltijas valstīsLēmums par piespiedu kolektivizācijas uzsākšanu PSRS okupētajās Baltijas valstīs21.05.1947lv
13Mežabrāļu cīņas pret PSRS okupāciju Sēlijā. Brāļu Pormaļu "Vilkaču" grupas pēdējā kauja pie mežsarga Bogdanova mājāmMežabrāļu cīņas pret PSRS okupāciju Sēlijā. Brāļu Pormaļu "Vilkaču" grupas pēdējā kauja pie mežsarga Bogdanova mājām16.08.1946lv
14Divas igauņu skolnieces Tallinā, Igaunijā uzspridzina krievu okupācijas spēku pieminekliDivas igauņu skolnieces Tallinā, Igaunijā uzspridzina krievu okupācijas spēku pieminekli08.05.1946en, lv
15Līdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes CietoksnisLīdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes Cietoksnis08.05.1945en, lv
16
Liepnas kauja starp mežabrāļiem un PSRS okupācijas spēkiem05.04.1945lv
17Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadusVācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus13.10.1944lv, pl, ru
18PSRS okupācijas varas pārstāvja, komunista S. Šustina pavēle nošaut 78 Centrālcietumā apcietinātos latviešusPSRS okupācijas varas pārstāvja, komunista S. Šustina pavēle nošaut 78 Centrālcietumā apcietinātos latviešus26.06.1941en, lv
19PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācijaPSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija14.06.1941ee, en, lv, pl, ru
20Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSRAr PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR05.08.1940lv, ru

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942en, lv, pl, ru
    Birkas