Pēteris fon Bīrons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
15.02.1724
Miršanas datums:
13.01.1800
Mūža garums:
75
Dienas kopš dzimšanas:
109617
Gadi kopš dzimšanas:
300
Dienas kopš miršanas:
81891
Gadi kopš miršanas:
224
Papildu vārdi:
Peter von Biron
Kategorijas:
Dzimis Latvijā, Hercogs, Muižnieks, Valdnieks
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Zagan, Cmentarz

Muižnieks, Kurzemes hercogs. Dzimis 1724. gada 15. februārī Mītavā, t.s. Kavalieru namā, Kurzemes un zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona un Benignas Gotlības fon Trota-Traidenas ģimenē (vecākais dēls).

1730.-1740. - kopā ar ģimeni dzīvo Krievijas impērijā (1730.-1732. Maskavā, 1732.-1740. Pēterburgā), jo tēvs ir viens no tuvākajiem imperatores Annas padomniekiem.

1738. gadā, 14 gadu vecumā Pēteri ieceļ par leibgvardes apakšpulkvedi.

Saņēmis Polijas karalistes Baltā Ērgļa ordeni, 1740. gadā piešķirts Sv. Andreja un Aleksandra Ņevska ordenis.

No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atradās trimdā Pelimā, Toboļskas guberņā; no 1742. līdz 1762. gadam - Jaroslavļā.

1762. gada 25. februārī, pēc Pētera III kāpšanas Krievijas tronī, Kurzemes hercogu ģimenei ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī Ernsts Johans Bīrons parakstīja atteikšanos no troņa.

1768. gada rudenī hercogs Ernsts Johans pārcieta infarktu, kas sagrāva viņa veselību. 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa.

1770. gada 25. jūlijā jaunais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons nodeva zvērestu Kurzemes muižniecībai.

1772. gada 19. augustā hercogs informēja landtāgu par Akadēmiskās ģimnāzijas Academia Petrina dibināšanu. Tā bija bija pirmā augstākās izglītības iestāde tepat Latvijā, lai gan saīsinātās programmas dēļ tai nebija tiesību piešķirt universitātes līmeņa diplomus.

1774. gadā hercogs Pēteris salaulājas ar kņazieni Jevdokiju Jusupovu (kr. Юсупова Евдокия), bet 1778. gadā tiesa šķīra šo Pētera laulību, kura vairs neeksistēja, jo kopš 1776. gada hercoga sieva dzīvoja Pēterburgā, bet Pēteris - Latvijā (Krievijas impērija šo šķiršanās lēmumu neatzina par likumīgu).

1775. gada 8. jūnijā tika parakstīts t.s. Pētera akadēmijas - Academia Petrina - dibināšanas akts. Akadēmijā bija 4 fakultātes - Dabas zinātņu, Teoloģijas, Medicīnas un Jurisprudences.

Akadēmijas devums Latvijas un Eiropas kultūrvēsturē bijis nozīmījs, jo tās mācību spēki bijuši izcili Eiropas un pasaules līmeņa zinātnieki - J. G. Zulcers, V. G. F. Beitlers, Z. G. Kītners, J. G. Eizens, J. Bēzeke, J. Ferbers u.c. Arī tās audzēkņi ir godam nesuši Pētera akadēmijas un līdz ar to arī Jelgavas vārdu Eiropā - to vidū T. Grothuss, J. Dērings, Kr. Barons, F. Amenda, A. Alunāns, divi no Latvijas valsts prezidentiem - J. Čakste un A. Kviesis, kā arī Lietuvas prezidents A. Smetona un Polijas prezidents S. Voicehovskis. Zīmīgi, ka vairāk kā 80% skolas absolventu bija dažādu tautu pārstāvji, ne tikai vācu muižnieku atvases. Piemēram, ar matrikulas nr.2. Akadēmijā studēja un to sekmīgi beidza latvietis Johans Bīnemanis.

1779. gadā hercogs Pēteris Bīrons salaulājas ar Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu (von Medem), un drīz viena pēc otras piedzima meitas: 1781. gada 8. februārī Katrīna Friderike Vilhelmīne;

1782. gada 19. februārī Marija Luize Paulīne;

1783. gada 24. jūnijā Johanna Katarīna.

Daudz ceļojot pa Eiropu, hercogs Pēteris iegādājās, pievienojot Kurzemes kronim, virkni īpašumu:

  • 1782. gadā nopirka Palais Kurland pili Berlīnē, Unterdenlinden bulvārī (īpašumā līdz 1837. gadam), uz kuras zemes šobrīd atrodas PSRS vēstniecība Vācijā;
  • 1785. gadā nopirka Schloss Friedrichsfelde pili Berlīnē (īpašumā līdz 1797. gadam);
  • 1786. gadā nopirka Sagānas hercogisti (vāc. Herzogtum Sagan, pol. Żagań) Lejassilēzijā (kopš tā laika dzimtai ir arī Sagānas hercogu tituls - Herzogen zu Sagan);
  • 1787. gadā nopirka īpašumu Doičvartenbergā (vāc. Herrschaft Deutsch Wartenberg, pol. Otyń);
  • 1788. gadā nopirka Netkovas īpašumu (vāc. Herrschaft Nettkow) Rotenburgā pie Oderas (vāc. Rothenburg an der Oder, pol. Czerwieńsk);
  • 1792. gadā nopirka Nāhodas īpašumu (vāc. Herrschaft Nachod, čeh. Náchod) un Ratibožici (īpašumā līdz 1840. gadam) Bohēmijā;
  • 1796. gadā hercogs Prāgā nopirka grāfa Černina pili (Palais Czernin, īpašumā līdz 1811.gadam);
  • 1798. gadā nopirka Holšteinas īpašumu (Herrschaft Hohlstein (Skała)) Lovenbergā (vāc. Löwenberg, pol. Powiat Lwówecki), Lejassilēzijā;
  • 1798. gadā nopirka Čvalkovices īpašumu (vāc. Herrschaft Chvalkovice; čeh. Chvalkovice v Čechách), kuru apvienoja ar Nāhodas zemēm.

1787. gadā nodibināja konkursa prēmiju Boloņas Mākslas akadēmijā (Accademia Clementina).

1787. gada 23. februārī piedzima dēls Pēteris, kurš mira trīs gadu vecumā, 1790. gada 25. martā. 1789. gada 26. janvārī piedzima meita Šarlote Friderike (mirusi 1791. gadā).

1793. gadā piedzima meita Doroteja.

1795. gadā pēc t.s. III Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā sev tiesības pieprasīja Krievijas impērija. Pālena darbības rezultātā Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa un hercogistes apvienošanās ar Krievijas impēriju.

1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula (turpmāk "Kurzemes un Zemgales hercogs" bija viens no Krievijas imperatora tituliem). Saņēmusi no Krievijas imperatores Katrīnas II zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Rietumeiropā. Oginska polonēze "

oginsky1
 ir sarakstīta šajā kontekstā.

1800. gada 13. janvārī hercogs Pēteris Bīrons mira Gellenavā, un 25. janvārī tika apbedīts augustīniešu klostera baznīcā. 1847. gadā viņš tika pārapbedīts Sagānas luterāņu baznīcā.

 

No: wikipedia.org, vesture.eu, news.lv, pilis.lv

 

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Zaļā muižaZaļā muižanav precizētalv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ernests fon BīronsErnests fon BīronsTēvs23.11.169028.12.1772
        2Doroteja de Taleirāna-PerigoraDoroteja de Taleirāna-PerigoraMeita21.08.179319.09.1862
        3Vilhelmīne SagānaVilhelmīne SagānaMeita08.02.178129.11.1839
        4Johanna d AcerenzaJohanna d AcerenzaMeita24.06.178311.04.1876
        5Karls Ernests  BīronsKarls Ernests BīronsBrālis11.10.172816.10.1801
        6Anna  Doroteja fon BīronaAnna Doroteja fon BīronaSieva03.02.176120.08.1821
        7
        Карл БиронOnkulis14.05.168424.01.1746
        8Gustavs Kaliksts BīronsGustavs Kaliksts BīronsBrāļa/māsas dēls29.01.178026.06.1821
        9Johans Frīdrihs fon MēdemsJohans Frīdrihs fon MēdemsSievas/vīra tēvs00.00.172204.08.1785
        10Elīzabete (Elīza) fon der RekeElīzabete (Elīza) fon der RekeSvaine20.05.175413.04.1833
        11Kristofs Johans Frīdrihs Žanno fon MēdemsKristofs Johans Frīdrihs Žanno fon MēdemsSvainis13.08.176324.02.1838
        12Kārlis Johans Frīdrihs fon  MēdemsKārlis Johans Frīdrihs fon MēdemsSvainis23.03.176209.12.1827
        13Josephine  Pauline de Talleyrand PerigordJosephine Pauline de Talleyrand PerigordMazmeita29.12.182012.10.1890
        14Marie de Castellane, princess RadziwillMarie de Castellane, princess RadziwillMazmazmeita19.02.184010.07.1915

        24.05.1736 | 1736. gada 24. maijā tika ielikts pamatakmens Rundāles pilij

        Pievieno atmiņas

        09.11.1740 | Galma apvērsuma rezultātā tiek apcietināts Krievijas reģents Ernests Johans Bīrons

        1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.

        Pievieno atmiņas

        18.04.1741 | Pēterburgā Krievijas impērijas reģentam un Kurzemes hercogam Ernestam Johanam Bīronam piespriests nāvessods noperot

        Krievijas Imperatore Elizabete to aizstāja ar izsūtījumu, no kura Bīrons atgriezās tikai 1762.gadā

        Pievieno atmiņas

        08.10.1760 | Septiņgadu karš: Krievijas armija ieņem Berlīni

        Pievieno atmiņas

        05.08.1772 | Pirmā "Polijas dalīšana": Latgali okupē Krievija, nolemjot šo Latvijas daļu ilgstošai atpalicībai

        Pievieno atmiņas

        29.06.1775 | Jelgavā svinīgi atklāta Academia Petrina

        Pievieno atmiņas

        04.02.1785 | Katrīna II piešķir miesta tiesības Slokai un atļauj tur dzīvot visu tautību piederīgiem, bez reliģijas izšķirības

        Pievieno atmiņas

        26.06.1785 | Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā

        Pievieno atmiņas

        03.05.1791 | Polijas 3. maija Konstitūcija - pirmā konstitūcija Eiropā

        Pievieno atmiņas

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        26.04.1795 | Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija

        Kurzemes un Zemgales hercogiste (latīņu: Ducatus Curlandiae et Semigalliae), saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Tās pirmajam valdniekam Gothardam Ketleram bija pretenzijas uz visu Latviju, tāpēc viņu tituls bija Dei gratia in Livonia Curlandiae & Semigalliae Dux. Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        26.11.1796 | Krievijas jaunieceltais cars Pāvils atbrīvo no apcietinājuma Tadeušu Koscjuško

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        Birkas