Muižnieks, Kurzemes hercogs. Dzimis 1724. gada 15. februārī Mītavā, t.s. Kavalieru namā, Kurzemes un zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona un Benignas Gotlības fon Trota-Traidenas ģimenē (vecākais dēls).

1730.-1740. - kopā ar ģimeni dzīvo Krievijas impērijā (1730.-1732. Maskavā, 1732.-1740. Pēterburgā), jo tēvs ir viens no tuvākajiem imperatores Annas padomniekiem.

1738. gadā, 14 gadu vecumā Pēteri ieceļ par leibgvardes apakšpulkvedi.

Saņēmis Polijas karalistes Baltā Ērgļa ordeni, 1740. gadā piešķirts Sv. Andreja un Aleksandra Ņevska ordenis.

No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atradās trimdā Pelimā, Toboļskas guberņā; no 1742. līdz 1762. gadam - Jaroslavļā.

1762. gada 25. februārī, pēc Pētera III kāpšanas Krievijas tronī, Kurzemes hercogu ģimenei ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī Ernsts Johans Bīrons parakstīja atteikšanos no troņa.

1768. gada rudenī hercogs Ernsts Johans pārcieta infarktu, kas sagrāva viņa veselību. 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa.

1770. gada 25. jūlijā jaunais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons nodeva zvērestu Kurzemes muižniecībai.

1772. gada 19. augustā hercogs informēja landtāgu par Akadēmiskās ģimnāzijas Academia Petrina dibināšanu. Tā bija bija pirmā augstākās izglītības iestāde tepat Latvijā, lai gan saīsinātās programmas dēļ tai nebija tiesību piešķirt universitātes līmeņa diplomus.

1774. gadā hercogs Pēteris salaulājas ar kņazieni Jevdokiju Jusupovu (kr. Юсупова Евдокия), bet 1778. gadā tiesa šķīra šo Pētera laulību, kura vairs neeksistēja, jo kopš 1776. gada hercoga sieva dzīvoja Pēterburgā, bet Pēteris - Latvijā (Krievijas impērija šo šķiršanās lēmumu neatzina par likumīgu).

1775. gada 8. jūnijā tika parakstīts t.s. Pētera akadēmijas - Academia Petrina - dibināšanas akts. Akadēmijā bija 4 fakultātes - Dabas zinātņu, Teoloģijas, Medicīnas un Jurisprudences.

Akadēmijas devums Latvijas un Eiropas kultūrvēsturē bijis nozīmījs, jo tās mācību spēki bijuši izcili Eiropas un pasaules līmeņa zinātnieki - J. G. Zulcers, V. G. F. Beitlers, Z. G. Kītners, J. G. Eizens, J. Bēzeke, J. Ferbers u.c. Arī tās audzēkņi ir godam nesuši Pētera akadēmijas un līdz ar to arī Jelgavas vārdu Eiropā - to vidū T. Grothuss, J. Dērings, Kr. Barons, F. Amenda, A. Alunāns, divi no Latvijas valsts prezidentiem - J. Čakste un A. Kviesis, kā arī Lietuvas prezidents A. Smetona un Polijas prezidents S. Voicehovskis. Zīmīgi, ka vairāk kā 80% skolas absolventu bija dažādu tautu pārstāvji, ne tikai vācu muižnieku atvases. Piemēram, ar matrikulas nr.2. Akadēmijā studēja un to sekmīgi beidza latvietis Johans Bīnemanis.

1779. gadā hercogs Pēteris Bīrons salaulājas ar Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu (von Medem), un drīz viena pēc otras piedzima meitas: 1781. gada 8. februārī Katrīna Friderike Vilhelmīne;

1782. gada 19. februārī Marija Luize Paulīne;

1783. gada 24. jūnijā Johanna Katarīna.

Daudz ceļojot pa Eiropu, hercogs Pēteris iegādājās, pievienojot Kurzemes kronim, virkni īpašumu:

• 1782. gadā nopirka Palais Kurland pili Berlīnē, Unterdenlinden bulvārī (īpašumā līdz 1837. gadam), uz kuras zemes šobrīd atrodas PSRS vēstniecība Vācijā;
• 1785. gadā nopirka Schloss Friedrichsfelde pili Berlīnē (īpašumā līdz 1797. gadam);
• 1786. gadā nopirka Sagānas hercogisti (vāc. Herzogtum Sagan, pol. Żagań) Lejassilēzijā (kopš tā laika dzimtai ir arī Sagānas hercogu tituls - Herzogen zu Sagan);
• 1787. gadā nopirka īpašumu Doičvartenbergā (vāc. Herrschaft Deutsch Wartenberg, pol. Otyń);
• 1788. gadā nopirka Netkovas īpašumu (vāc. Herrschaft Nettkow) Rotenburgā pie Oderas (vāc. Rothenburg an der Oder, pol. Czerwieńsk);
• 1792. gadā nopirka Nāhodas īpašumu (vāc. Herrschaft Nachod, čeh. Náchod) un Ratibožici (īpašumā līdz 1840. gadam) Bohēmijā;
• 1796. gadā hercogs Prāgā nopirka grāfa Černina pili (Palais Czernin, īpašumā līdz 1811.gadam);
• 1798. gadā nopirka Holšteinas īpašumu (Herrschaft Hohlstein (Skała)) Lovenbergā (vāc. Löwenberg, pol. Powiat Lwówecki), Lejassilēzijā;
• 1798. gadā nopirka Čvalkovices īpašumu (vāc. Herrschaft Chvalkovice; čeh. Chvalkovice v Čechách), kuru apvienoja ar Nāhodas zemēm.

1787. gadā nodibināja konkursa prēmiju Boloņas Mākslas akadēmijā (Accademia Clementina).

1787. gada 23. februārī piedzima dēls Pēteris, kurš mira trīs gadu vecumā, 1790. gada 25. martā. 1789. gada 26. janvārī piedzima meita Šarlote Friderike (mirusi 1791. gadā).

1793. gadā piedzima meita Doroteja.

1795. gadā pēc t.s. III Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā sev tiesības pieprasīja Krievijas impērija. Pālena darbības rezultātā Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa un hercogistes apvienošanās ar Krievijas impēriju.

1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula (turpmāk "Kurzemes un Zemgales hercogs" bija viens no Krievijas imperatora tituliem). Saņēmusi no Krievijas imperatores Katrīnas II zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Rietumeiropā. Oginska polonēze "

1800. gada 13. janvārī hercogs Pēteris Bīrons mira Gellenavā, un 25. janvārī tika apbedīts augustīniešu klostera baznīcā. 1847. gadā viņš tika pārapbedīts Sagānas luterāņu baznīcā.

No: wikipedia.org, vesture.eu, news.lv, pilis.lv