Kauja par Lucavsalas atbrīvošanu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
15Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
10.07.1701
Papildu lauki

1701.gadā, Ziemeļu kara laikā  Spilves pļavās notika Daugavas kauja, kuras gaitā jau iepriekš, 1621. gadā, Rīgu okupējušie zviedri Kārļa XII vadībā sakāva no jauna iebrukušos sakšus un krievus.

1701.gada 10. jūlijā, galvenajam karaspēkam atkāpjoties no kaujas lauka, ap 400 krievu karavīru Lucavsalā palika ielenkumā. Garnizons uzsāka nevienlīdzīgu kauju, gandrīz visi krievu karavīri krita, un turpat salā tika apbedīti. Kad uzbrucēji ieraudzīja apmēram 20 dzīvus palikušos krievu karavīrus, izrādot cieņu viņu varonībai, tie tika palaisti brīvībā neskarti.

1887.gadā Vidzemes gubernatora ģenerālleitnanta M. Zinovjeva uzmanību piesaistīja neliels kurgāns, kas atradās salā. Vējdzirnavu drupās atrada plāksni ar uzrakstu vācu valodā: „400 krievu, kuri šeit krita 1701.gada 10.jūlijā, piemiņai”.

Pēc Rīgas Atvaļināto virsnieku biedrības iniciatīvas  Lucavsalā tika novadīts aizlūgums kritušo piemiņai un sākās ziedojumu vākšana pieminekļa celtniecībai. Pēc civilinženiera B. M. Epingera projekta no Somijas granīta blokiem tika uzcelta 6 metrus augsta pēc formas pareizticīgo kapelai līdzīga granīta piramīda. Tās skaldnēs iekalts: pareizticīgo krusts, Pētera I monogramma ar gadskaitli „1701” un Aleksandra III monogramma ar pieminekļa celšanas datējumu „1891”. Veltījuma teksts krievu valodā pieminekļa pakājē vēsta: 
„10 июля 1891г. памятник сей воздвигнут на добровольные пожертвования по распоряжению лифляндского губернатора генерал-лейтенанта М.А.Зиновьева. Памяти 400 русских войнов, геройски павших при защите острова 10 июля 1701 года”.

latviski:
(1891.gada 10.jūlijā šis piemineklis tika uzcelts par brīvprātīgajiem ziedojumiem pēc Līvzemes gubernatora ģenerālleitnanta M.A.Zinovjeva rīkojuma. 400 krievu karavīru piemiņai, kas krituši varoņa nāvē, aizstāvot salu 1701.gada 10.jūlijā”.)

Padomju laikā šī teritorija bija aizaugusi, nekopta un šīs kaujas netika pieminētas. 

21. gadsimta sākumā Rīgas uzņēmēju grupa, saņemot Krievijas vēstniecības Latvijā atbalstu, sāka vākt līdzekļus pieminekļa restaurācijai.

2001.gada 10.jūlijā – krievu karavīru bojāejas 300.gadadienā, Rīgas un Visas Latvijas arhibīskaps Aleksandrs noturēja piemiņas dievkalpojumu un iesvētīja restaurēto pieminekli, bet ap pieminekli sakopta.

Lai gan "Lucavsalas aizstāvēšana" bija no Krievijas iebrukušo spēku kļūmīga militāra operācija (iebrucējiem nokļūstot ielenkumā un šīs vienības pilnīga iznīcināšana), un piemineklis ir kā simbols Krievijas centieniem okupēt Rīgu, karavīru rīcība izpildot pavēli karot līdz pēdējam vīram (un, iespējams, pavēli pārkāpjot, tie tiktu tāpat sodīti ar nāvi), nepadoties, ir cienījama un kā kapa vieta- aizsargājama.

***

Viļņas ūnija ir 1561. gada 28. novembrī Livonijas kara laikā Viļņā noslēgta vienošanās starp Lietuvas lielkņazistes un Polijas karalistes valdnieka Sigismundu II Augustu un Livonijas ordeņa pēdējo Livonijas ordeņa mestru Gothardu Ketleru par personālūnijas izveidi, kas pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas kļuva par Livonijas un Lietuvas reālūniju. Ar Viļņas ūniju, kas uztverams par padošanās paktu, Sigismunds II Augusts kļuva par Livonijas senioru, bet Gothards Ketlers par Livonijas vietvaldi un gubernatoru. Pakta pamatā bija senais Pax Romana princips, ko romieši bija ieviesuši, padarot pakļautās valstis par impērijas provincēm.

Ūnijas līgums ietvēra Padošanās līgumu (latīņu: Pacta subjectionis) par Ordeņa padošanās noteikumiem un Sigismunda Augusta privilēģiju (latīņu: Privilegium Sigismundi Augusti), kas garantēja pakļautajai Livonijas hercogistei evaņģēliski-luteriskās baznīcas, vācu valodas un pašpārvaldes tiesības.

Poļu-zviedru kara laikā tās ziemeļu (Pērnava un Tērbata) un rietumu (Rīga un Cēsis) daļas iekaroja Zviedrija, kas pēc 1621. gada šeit izveido Zviedru Livoniju, bet dienvidaustrumu daļa palika Polijas-Lietuvas sastāvā.

***

 
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007

wikipedia

news.lv

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Zviedru florbolisti savas sudraba medaļas izmet miskastēZviedru florbolisti savas sudraba medaļas izmet miskastē15.12.2016lv
2Ugunsgrēks Rīgas Rātslaukumā. Sadeg Strēlnieku pieminekļa darbnīca un daļa materiālu; pieminekli nākas modificētUgunsgrēks Rīgas Rātslaukumā. Sadeg Strēlnieku pieminekļa darbnīca un daļa materiālu; pieminekli nākas modificēt11.02.1970lv
3Vidzemē tiek aizliegts slēgt jaunus klaušu līgumus par zemes izmantošanuVidzemē tiek aizliegts slēgt jaunus klaušu līgumus par zemes izmantošanu23.04.1865lv
4Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadusLielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus17.07.1710lv, ru
5Lielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviemLielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviem15.07.1710lv
6Lielais Ziemeļu karš: Poltavas kaujaLielais Ziemeļu karš: Poltavas kauja08.07.1709lv
7Lielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievusLielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievus16.07.1705lv
8Lielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksniLielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksni09.08.1704lv
9Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo  krievu karaspēkuLielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku26.07.1704lv
10Lielais Ziemeļu karš: Alūksnes kapitulācijaLielais Ziemeļu karš: Alūksnes kapitulācija26.08.1702lv
11Lielais Ziemeļu karš: Daugavas jeb Spilves kaujaLielais Ziemeļu karš: Daugavas jeb Spilves kauja19.07.1701de, ee, en, lv, pl, ru
12Lielais Ziemeļu karš: Kara sākumsLielais Ziemeļu karš: Kara sākums11.02.1700lv
13Zviedrijas valdība pavēl pie Vidzemes ceļiem ierīkot krogusZviedrijas valdība pavēl pie Vidzemes ceļiem ierīkot krogus26.11.1650lv
14Rīga ratificē Viļņas ūniju. Beidz pastāvēt Livonijas ordenis. Izveidotas Kurzemes- Zemgales un Pārdaugavas hercogistes Rīga ratificē Viļņas ūniju. Beidz pastāvēt Livonijas ordenis. Izveidotas Kurzemes- Zemgales un Pārdaugavas hercogistes 05.03.1562lv
15 Vidzemē atkal iebruka Maskavijas lielkņaza Ivana III  simttūkstošu krievu un trīsdesmit tūkstošu tatāru liels karaspēks Vidzemē atkal iebruka Maskavijas lielkņaza Ivana III simttūkstošu krievu un trīsdesmit tūkstošu tatāru liels karaspēks01.11.1501lv

Karte

Avoti: timenote.info

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Piemineklis 1701.gadā kritušajiem karavīriem LucavsalāPiemineklis 1701.gadā kritušajiem karavīriem Lucavsalālv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Kārlis XII, Zviedrijas karalisKārlis XII, Zviedrijas karalis17.06.168230.11.1718de, lt, lv, pl, ru
    2Pēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas