Par ugunsgrēku padomju okupācijas vara centās noklusēt, tomēr "Vecrīgas centrālā pieminekļa" ugunsgrēku iekšlietu struktūras "starp rindām' bija spiestas pieminēt.

*** 

BEZRŪPĪBAI - CEĻU CIET!

Padomju ļaudis ik dienas rada milzīgas materiālas bagātības. Un katra pilsoņa pienākums lr modri sargāt šo tautas mantu. Diemžēl, valstij lielus zaudējumus nodara ugunsgrēki. Mūsu republikā vien katru gadu to radītie zaudējumi pārsnledz simtiem tūkstošu rubļu. Tā kā aizvien vairāk izgatavo dažādas viegli uzliesmojošas vielas, sadzīvē un ražošanā plašāk lieto elektriskos aparātus un gazi, bet neievēro ugunsdrošības noteikumus, notiek daudzi nelaimes gadījumi.

***
Tāpēc mums Jābūt ļoti disciplinētiem un visiem šie noteikumi jāievēro.

Tacu prakse liecina, ka vairums ugunsgrēku izceļas nolaidīgu un neuzmanīgu cilvēku vainas dēļ Viņi smēķē neatļautās vietās, nevērīgi nomet sērkociņu vai cigaretes galu, bez uzraudzības atstāj degošas sveces, apkures un elektriskas aparātus, atkausē aizsalušu ūdensvadu ar lodlampām.
 

Ceturtā dala visu ugunsgrēku mūsu republikā izcēlusies dzīvojamos namos. īpaši laukos, kur kurinātas neizlabotas krāsnis, bijusi netzremoniētl dūmeņi, tiklā ieslēgti un bez uzraudzības atstāti elektriskie aparāti, kur bērni rotaļājušies ar sērkociņiem. Īpaši jārunā par tiem ugunsgrēku cēloņiem, kas atkarīgi
no mums pašiem, no mūsu attieksmes pret ugunsdzēsības noteikumiem, no katra uzņēmuma. lestādes, fabrikas, rūpnīcas, kolhoza vadības personiskās atbildības, kā saglabāt un nosargāt vīniem uzticētās materiālās vērtības.
***

Pagājušajā gadā Krāslavas rajona kolhozā «Robežnieki» nodega mehāniskās darbnīcas, kurās atradās četri traktori, automašīnu riepas, rezervesdaļas, kā ari cits inventārs. Ugunsgrēks izcēlās kolhoza un mehānisko darbnīcu personāla bezatbildības dēļ. Tajā dienā mehāniskajās darbnīcās organizēja kolektīvu ledzeršanu. kurā piedalījās kolhoza mehāniķis I. Klrsanovs. Viņš bija atbildīgais par ugunsdrošību darbnīcās. Taču te bija liela nekartiba. atradās
dažādas degvielas un smērvielas. Tomēr «banketa» dalībnieki iedzeršanas laikā smēķēja, meta cigaretes un sērkociņus, kur pagadās. Kad «bankets»
beidzās un darbnīcas aizslēdza, nevienam pat prātā neienāca pārbaudīt, vai tur kaut kas nepalika gruzdam. Pēc kāda laika darbnīcās izcēlās uguns
grēks, kurš saimniecībai nodarīja zaudējumus par 46 tūkstošiem rubļu. Mehāniķi I. Klrsanovu tiesāja viņš saņēma attleclgu sodu. kā ari viņam jāatmaksā daļa zaudējuma. Atbildēt nācās ari kolhoza vadībai.
 

Vēl viens raksturīgs gadījums. Tas notika Cēsu rajona sadzīves pakalpojumu kombināta galdnieku darbnīcas. Kokapstrādes cehos kategoriski noliegts rīkoties ar atklātu uguni Tacu kombināta galdnieks A. Ošlņš un pārējie strādnieki darbnīcās sistemātiski smēķēja. Turklāt kombināta vadība uz to skatījās caur pirkstiem. Par smēķēšanu airllegtā vietā valsts ugunsdzēsības Insoekcijas darbinieki A. Ošiņu vairākkārt administratīvi sodīja, tomēr viņš tam īpašu vērību ne veltīja. Tādējādi radās ugunsgrēks, kura cēlonis — A. Ošiņa bezatbildīgā rīcība. Vainīgajam būs Jāstājas tiesas priekšā. Jāsaņem stingrs sods un jāatmaksā ugunsgrēka radītie zaudējumi. Tādi ir rezultāti.
***
 

Noziedzīgas paviršībās dēļ un neievērojot ugunsdrošības noteikumus Izcēlās ugunsgrēks ari Latviešu sarkano strēlnieku memoriālā muzeja un pieminekļa būvlaukumā. Pagaidu būvi. kurā veidoja skulpturālo grupu, apsildīja agregāts ar petrolejas kurināmo. Pirmās specializētās apdares darbu pārvaldes motorlste A. Cečulo. kurai uzticēja uzraudzīt apsildāmo lerīci, šāgada 11. februāri patvaļīgi aizgāja no darba. Tā kā lerīce nebija kārtībā, tā uzliesmoja. Izcēlās ugunsgrēks, un tādējādi tika daļēji bojātas pieminekļa skulptūras. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka pieminekļa būvlaukumā sistemātiski neievēroja uguns drošības noteikumus, nebija izvēlētl cilvēki, kas raudzītos, kā šos noteikumus pilda. Būvlaukuma nebija vajadzīgā inventāra, lai apdzēstu ugunsgrēku, tāpēc bija jāgaida ugunsdzēsēju komanda.
 

Latvijas Komunistiskās partijas Centrāla Komiteja Izskatīja gadījumu par ugunsgrēku Latviešu sarkano strēlnieku memoriāla muzejā un pieminekļa būvlaukumā. Par paviršību un bezatbildību, pildot dienesta pienākumus, atbrīvoti no irņemamajlem amatiem un saņēmuši partijas sodu kombināta «Māksla» direktors M. Furmans. Latvijas PSR Iekšlletu ministrijas Ugunsdzēsības pārvaldes priekšnieks R. Baranovskls. Pie atbildības
tiek saukti ari tiešie ugunsgrēka Izraisītāji. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja paredzējusi pasākumus, kā likvidēt ugunsgrēka sekas un pabeigt latviešu sarkano strēlnieku memoriālā muzeja un pieminekļa būvi.

***
Cīņa ar uguni — lr visas tautas lieta, katra pilsoņa svēts un godpilns pienākums. Par to ne vienreiz vien lr runājis savā laikā ari V. Ļeņins.

V. Sēja.
Latvija PSR iekšlietu ministrs

Cīņa, Nr.42 (20.02.1970)

***

2000. gadā tika demontēta sešus gadus pēc pieminekļa uzlikšanas uzliktā uzraksta plāksne no pieminekļa pakājes, tā tika nomainīta uz citu — "Latviešu strēlniekiem 1915—1920". 2001. gadā tika pabeigta pieminekļa pakājes labiekārtošana.