Lielais Ziemeļu karš: Daugavas jeb Spilves kauja

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
6Personu saraksts
Notikumi:
79Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
19.07.1701
Papildu lauki

1701. gada 19. jūlijā notika izšķirošā kauja starp Saksijas (un Krievijas) un Zviedrijas karaspēkiem Spilves pļavās Pārdaugavā ("Daugavas jeb Spilves kauja").

Sakšu armijas virspavēlnieks grāfs Ādams fon Šteinavs (Adam Heinrich Graf von Steinau) taktiski kļūdījās un pirms kaujas sadalīja savu karapēku. Zviedru kājnieki dūmu aizsegā pārcēlās pāri Daugavai un spējā triecienā sakāva sakšus, kas organizēti atkāpās.

Karalis Kārlis XII viegli ieņēma "militāri neitrālās" Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgavu, mazgadīgais hercogs Frīdrihs Vilhelms aizbēga uz Prūsiju, kur uzturējās līdz 1710. gadam.

1701. gada oktobrī zviedri izveidoja karaspēka ziemas nometni Virgā pie Liepājas. Polijas-Lietuvas valdība protestēja pret Kurzemes okupāciju, jo pēc Seima lēmuma

"vienīgi Polijas karalis Augusts II (kā Saksijas kūrfirsts) atradās karastāvoklī pret Zviedriju, ne Polijas-Lietuvas kopvalsts".

Augusts II piedāvāja sākt miera sarunas, tomēr stūrgalvīgais Kārlis XII no tā atteicās un pieprasīja Seimam cita karaļa ievēlēšanu.

1702. gada janvārī zviedru karaspēks pārvietojās uz Lietuvu un, pavasarim sākoties, 23. martā šķērsoja Polijas robežu un bez kaujas ieņēma Varšavu 14.maijā.

Vienlaikus, Livonijas ziemeļaustrumu daļu postīja Pētera I karaspēks.

1702. gada beigās grāfs Šeremetjevs vēstulē caram Pēterim rakstīja:

"Varenais Dievs un vissvētā dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav, ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas [..] Laiuses līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk no Tērbatas uz augšu pa Mētraines upi līdz Vircezeram, pret Helmi un Karksi, un aiz Karksi līdz 38 verstīm pret Pērnavu, un no Rīgas līdz Valkai: viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi [..] Ko lai es iesāku ar laupījumu?"

Kārlis XII turpināja pastāvēt uz jauna karaļa vēlēšanām, kas pretēji poļu bruņniecības vairākuma gribai zviedru karaspēka klātbūtnē notika 1704. gada 12. jūlijā, un par jauno karali ievēlēja Staņislavu Leščiņski (Stanisław I. Leszczyński). Augusts savukārt kopā ar saviem atbalstītājiem organizēja partizānu karu, kas krietni novājināja zviedru okupācijas varu.

Sakšu, zviedru, poļu un kurzemnieku savstarpējās nesaskaņas novājināja visas šīs valstis, bet īpaši Poliju un bijušās Livonijas zemes, kurās nesamērīgi liela vara bija nodota tālaika "oligarhiem"- muižniecībai, kuri ļoti bieži rīkojās savās personīgās nevis kopvalsts interesēs. Rezultātā, mūžsenais un kopējais šo Eiropas Ziemeļaustrumu valstu ienaidnieks- Krievija- jau 1710 gadā sekmīgi "izcirta logu uz Eiropu"- iegūstot ne tikai plašas somu un igauņu apdzīvotās teritorijas bijušās Livonijas ziemeļu daļā, bet arī Vidzemi, Latgali.

1795. gadā Krievija ieguva arī Kurzemi un Zemgali, nolemjot šo zemju idaudz izglitotākos iedzīvotājus, kā pašā Krievijā- atpalicībai un pārkrievošanai.

Situāciju lielā mērā mainīja 1812. gada Napoleona iebrukums, kurš sev līdzi atnesa franču brīvības un vienlīdzības idejas. Jau dažus gadus pēc Napoleona sakāves Kurzemē un Zemgalē Krievijas valdība atcēla dzimtbūšanu- lai tādējādi daudz izglītotākos šo zemju iedzīvotājus padarītu lojālākus Krievijai, kā arī lai tos varētu izmantot ar krietnu novēlošanos sāktajā Krievijas industrializācijā. 

Latgalē dzimtbūšana tika atcelta vēlāk,- kā pārējā Krievijā- 1863. gadā,- kas arī nosaka Latgales daudz lielāku ekonomisku atpalicību, salīdzinot ar Latvijas centrālo un rietumu daļu,

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
3Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
4Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
5Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
6Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadusVācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus13.10.1944lv, pl, ru
7 727 RAF bumbvedēji nomet 1,700 tonnas bumbu uz Berlīni, Vācijā 727 RAF bumbvedēji nomet 1,700 tonnas bumbu uz Berlīni, Vācijā23.08.1943en, lv
8ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
9Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
10Poļu atbrīvošanās karš. Poļi sāk Viļņas atbrīvošanas operāciju no iebrukušajiem Krievijas komunistu spēkiemPoļu atbrīvošanās karš. Poļi sāk Viļņas atbrīvošanas operāciju no iebrukušajiem Krievijas komunistu spēkiem16.04.1919en, lv, pl
11Brīvības cīņas. Kauja pie Bateru mājām starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulkuBrīvības cīņas. Kauja pie Bateru mājām starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulku22.03.1919lv
12Hibrīdkari. Ar Maskavas lielinieku atbalstu tiek proklamēta Lietuvas Padomju Sociālistiskā RepublikaHibrīdkari. Ar Maskavas lielinieku atbalstu tiek proklamēta Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika16.12.1918en, lv
13Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības proklamēšana. Tiek apstiprināta K. Ulmaņa Pagaidu valdībaLatvijas Republikas dibināšana un neatkarības proklamēšana. Tiek apstiprināta K. Ulmaņa Pagaidu valdība18.11.1918de, en, fr, lt, lv, pl, ru
14Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
15Soļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogisteSoļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste08.03.1918lv
16Latgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijāmLatgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijām27.04.1917lv
17Nikolajs II RīgāNikolajs II Rīgā03.07.1910lv
18Notika pirmās latviski izdotās teātra lugas izrāde "Žūpu Bērtulis" latviešu valodāNotika pirmās latviski izdotās teātra lugas izrāde "Žūpu Bērtulis" latviešu valodā02.06.1868lv
19Vidzemē tiek aizliegts slēgt jaunus klaušu līgumus par zemes izmantošanuVidzemē tiek aizliegts slēgt jaunus klaušu līgumus par zemes izmantošanu23.04.1865lv
20Krievijas imperators Aleksandrs II apmeklē Rīgu Krievijas imperators Aleksandrs II apmeklē Rīgu 27.05.1856lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Tukuma pils, pils tornisTukuma pils, pils tornis00.00.130600.00.1709lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Fridrihs III KetlersFridrihs III Ketlers19.07.169221.01.1711lv, ru
    2Kārlis XII, Zviedrijas karalisKārlis XII, Zviedrijas karalis17.06.168230.11.1718de, lt, lv, pl, ru
    3Pēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    4Anikita RepninAnikita Repnin12.08.166803.07.1726en, pl, ru
    5
    Indriķis Nariņš28.01.1759lv
    6
    Adam Heinrich von Steinau00.00.1712de, en, pl, ru
    Birkas