Pēteris Ozoliņš, pseidonīms Vidridžu Pēteris (1864-1938), bija latviešu aktieris un Rīgas Latviešu biedrības teātra direktors. P. Ozoliņa vadībā latviešu teātris no šaura iesācēju teātra izauga par visas tautas teātri. Līdz ar Jēkabu Duburu un Aleksi Mierlauku viens no populārākajiem latviešu aktieriem 19. gadsimta beigās.

Dzīves gājums

Dzimis 1864. gada 30. augustā Vidrižu pagasta Langžu māju saimnieka ģimenē. 1885. gadā iestājās Rīgas latviešu biedrības teātrī, ko vadīja Hermanis Rode-Ēbelings (1846-1906). No 1889. līdz 1891. gadam viņš mācījās Drēzdenes konservatorijas dramatiskajā nodaļā, pēc tam no 1891. līdz 1893. gadam strādāja par aktieri Vācijā.

Pēc atgriešanās dzimtenē no 1893. līdz 1903. gadam P. Ozoliņš bija Rīgas Latviešu teātra direktors un galvenais režisors pie Rīgas Latviešu biedrības. Ar lieliem panākumiem inscinēja Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušo dēlu" (1893) un Aspazijas "Vaideloti" un "Zaudētās tiesības" (abas 1894), kā arī Viljama Šekspīra, Henrika Ibsena un Gerharta Hauptmaņa lugas. 1903.—1905. gadā viņš darbojās par "Rīgas Avīzes" teātra kritiķi. Atkārtoti vadīja Rīgas Latviešu biedrības teātri no 1905. līdz 1913. gadam. 1908. gadā Rīgas Latviešu biedrības ēka nodega, iznīcinot arī teātra rekvizītus, tomēr P. Ozoliņš spēja teātra darbību ātri atjaunot. Viņa vadības laikā Rīgas Latviešu biedrības teātris katru sezonu nospēlēja ar 200 teātra izrāžu.

Pēc Pirmā pasaules kara P. Ozoliņš bija bankas direktors, pēc tam — uzņēmējs un namsaimnieks. Miris 1938. gada 24. decembrī Rīgā.

Dalība sabiedriskās organizācijās

1927. gadā pēc RLB priekšnieka Andreja Krastkalna ieteikuma uzņemts Rīgas ložā Jāņuguns.