Beidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem vācu spēkiem

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
72Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
31.07.1944
Papildu lauki

Līdz 1. augustam pilsētā sagrautas 95% ēkas, pilsēta gandrīz pilnībā izdegusi

1944.gada jūlijā sagrautā Jelgava

1944.gada aprīlī Padomju Savienībā tika izstrādāta militārā operācija ar kodētu nosaukumu “Bagrations” (P.Bagrations (1765-1812) leģendārs Krievijas armijas ģenerālis, kurš krita 1812.gada 12.septembrī Borodinas kaujā pie Maskavas), tā pašlaik tiek pozicionēta kā vērienīgākā kaujas operācija visā Krievijas militārajā vēsturē.

140731_JelgavasNopostīšana_1944gada31.jūlijs_26min

Operācijas sākuma datums bija simbolisks – 1944.gada 22.jūnijs.

Tā sastāvēja no 2 posmiem ar vairākām atsevišķām uzbrukuma operācijām katrā. Šauļu operācija, kuras gaitā tika ieņemta arī Jelgava, norisinājās 2.posmā ( 5.jūlijs – 29.augusts).

Šauļus Sarkanā armija ieņēma jau 27.jūlijā, un padomju karaspēkam tika dots uzdevums virzīties uz priekšu un, ieņemot Jelgavu un Bausku, iziet pie Baltijas jūras.

Kinožurnāls „Ostland Woche" Nr.111 (fragments)

Lai gan Jelgavas aizstāvēšana (ieņemšana) norisinājās jūlija beigās, frontes tuvošanās bija jūtama jau 24.jūlijā, kad notika pirmais padomju aviācijas uzlidojums, tam gan bija vairāk iebiedējošs raksturs, jo nenodarīja nekādus lielus postījumus – cieta tikai dažas ēkas Nikolaja (Vienības) baznīcas apkaimē, dažas bumbas, kas bija mērķētas uz apgabala komisāra fon Mēdema rezidenci - pili, nokrita pils parkā un pagalmā.

Two lost cities

Ja daudziem šis pirmais uzlidojums pazudis no atmiņas, tad nākamais, kas notika 27. jūlija pēcpusdienā, bija ievērojami postošāks. Galvenais mērķis bija dzelzceļa stacija (lai aizkavētu papildspēku pievešanu pa dzelzceļu no Rīgas). Jāpiebilst, ka tolaik uz sliedēm stāvēja 4 gari vilcieni ar Latgales un Vidzemes bēgļiem (tātad civiliedzīvotājiem!), kā arī 2 pasažieru vilcieni, bet preču stacijā atradās vairāki munīcijas vilcieni. Uzlidojumā pilnībā tika sagrauta stacijas ēka, izpostīti sliežu ceļi, aizdedzinātas (aizdegās) ēkas stacijas apkaimē, arī stacijas tuvumā esošā degvielas noliktava. Abos uzlidojuma viļņos tikai daļai no pasažieriem izdevās pamest vilcienus un paglābties pie stacijas esošajās pretgaisa aizsardzības patvertnēs.

Bez krievu, pamatā nopostītajiem mūra namiem, uz vācu dedzinātāju sirdsapziņas varētu būt daļa Jelgavas koka apbūves, kā arī, pēc dažiem avotiem, uz dažiem namiem nomestas atsevišķas bumbas. Saskaņā ar aprakstiem galvenais šo dedzināšanu nolūks esot bijis radīt dūmu aizdegu pilsētas aizstāvjiem un likvidēt dažādu noliktavu telpas, jo drīz vien pilsētas ielās uzradušies sirojoši "partizāni" - iepriekš gūstā saņemtie krievu karavīri, kas kauju gaitā izkļuva brīvībā, un līdz ar viņiem arī iepriekš ieslodzīti noziedznieki. Karstais un sausais laiks vācu dedzinātāju veikumu vēl pastiprinājis. Vēlāk, padomju varas gados, ideoloģijas pasūtījumā šīs dedzināšanas tika minētas un skolēniem mācītas kā galvenais Jelgavas iznīcināšanas iemesls, nepieļaujot uzdot tik loģiskus jautājumus, kā gan ugunsgrēki varēja iznīcināt mūra un dzelzsbetona apbūvi? Arī kara veterāni nestāstīja neko citu, taču viņu vēstījumi mainījušies Atmodas laikā un vēlāk.

Pulkvedis Aleksejs Sivankovs godīgi secina, ka - Sarkanās armijas trieciens bijis graujošs ne vien pretiniekam, bet arī pilsētai, un ka Jelgava turpināja degt nedēļu

Necik ilgi nāca arī trešais uzlidojums, kura mērķis bija sagraut gaisa tiltu pār dzelzceļu –tomēr tas neizdevās. Stundas laikā daļa no pilsētas pārvērtās drupu kaudzē, pārtrūka telefona sakari, elektrība un ūdens apgāde.

27.jūlija vakarā daudzi pameta degošo pilsētu.

Padomju aviācijas uzlidojumi turpinājās arī 28.jūlijā, tad mērķis bija iznīcināt Jelgavas aerodromu. Pēc padomju presē publicētajām ziņām Jelgavas bombardēšanā tika iesaistīti 62 bumbvedēji un 56 iznīcinātāji, kam pretim stāvēja tikai viena zenītlielgabalu baterija, kas nogāza vienu padomju bumbvedēju un divas iznīcinātāju lidmašīnas.

Vienlaikus 27. jūlijā ģenerālim V. Obuhovam (1898 – 1975) tika dota pavēle ieņemt Jonišķus, tad virzīties uz Bausku un Jelgavu. Šī operācijas daļa tika uzdota 9.mehanizētās brigādes izlūkgrupai gvardes kapteiņa G.Galuzas (1918 – 2006) vadībā.

Notikumu straujā attīstība un nekoordinētā Jelgavas aizstāvju darbība liek secināt, ka Jelgavas aizstāvjiem trūka objektīvas informācijas par situāciju kopumā un par padomju spēku stratēģiju attiecībā uz Jelgavu. Vācu puse negaidīja šādu strauju un arī visai sekmīgu padomju spēku uzbrukumu.

Tikai 27. jūlijā uz Jelgavu nosūtīja pieredzējušo ģenerālleitnantu Flugbeilu (Kurt Pflugbeil?), uzdodot viņam organizēt Jelgavas aizstāvēšanu. Vakarā notikušajā kopīgajā vācu vienību un leģionāru komandieru apspriedē nolēma pasludināt Jelgavu par pilsētu – cietoksni, kas jāaizstāv ar visiem rīcībā esošajiem spēkiem. Var vienīgi piebilst, ka lēmums bija bez īsta seguma, jo rīcībā esošie spēki bija gan skaitliski niecīgi, gan arī vāji bruņoti.

Jonišķi tika ieņemti 28.jūlija naktī, un tanku grupa strauji devās Jelgavas virzienā, šeit, Jelgavas pievārtē, uz neilgu brīdi viņu virzīšanos apturēja vācu puses bruņuvilciens, taču jau ap pussešiem no rīta padomju tanki pienāca pie Jelgavas dienvidu nomales, diviem no tiem izdevās pa Gaisa tiltu iekļūt pilsētā līdz pat Jāņa kapiem, taču sapratuši, ka palikuši vieni bez atbalsta, tie devās atpakaļ. Līdzīgi notikumi risinājās arī Grēbnera parka rajonā, tomēr arī tur padomju tanku virzīšanās tika apturēta.

Bet jau 28. jūlija vakarā pār Jelgavu “nolija” reaktīvo mīnmetēju (sauktu par „katjušām”) šāviņu lietus. Pilsētā ugunsgrēkiem no iepriekšējā uzlidojuma pievienojās jauni. Kaujas norisē pirmo reizi iesaistījās 18 vācu triecienlidmašīnas, kas bombardēja padomju spēku pozīcijas Jelgavas nomalēs.

Tomēr 28.jūlijā padomju spēku tālāka virzīšanās tika apturēta un tie, apejot Jelgavu, devās jūras virzienā.

Ar mainīgām sekmēm kaujas turpinājās 29. jūlijā, neskatoties uz milzīgo padomju spēku pārsvaru, tiem izdevās ieņemt un nostiprināties tikai pilsētas nomalēs.

30.jūlija agrā rīta stundā sākās pilsētas “ģenerālšturmēšana” no Lielupes (Bauskas) puses, vēršot galveno triecienu pret dzelzceļa staciju. Pret nelielo pilsētas aizstāvju pulciņu apmēram 1 km garā frontē tika raidītas divas padomju divīzijas. Un tomēr tikai vakarā padomju spēku rokās nonāca nesaspridzinātais dzelzceļa tilts, taču staciju izdevās nosargāt. Tika apturēti arī padomju spēku uzbrukumi no dienvidaustrumiem, dienvidiem un dienvidrietumiem. Lieki piebilst, ka padomju spēku uzbrukumu pavadīja lielgabalu un mīnmetēju uguns. Visumā padomju spēku “ģenerālšturmēšana” bija neveiksmīga – viņi nespēja ieņemt ne dzelzceļa staciju, ne arī nokļūt pilsētas centrālajā daļā. Šajā dienā lielu atbalstu pilsētas aizstāvjiem sniedza latviešu aviācijas 35 lidmašīnu lielā grupa “Nakts kaujas grupa 12” (Nachtschlachtgruppe 12 [NGS-12]), kura veica 300 kaujas lidojumus pret padomju spēkiem,  nometot vairāk nekā 50 tonnas bumbu.

            Jaunu, vēl spēcīgāku, uzbrukumu Jelgavai padomju karaspēks atjaunoja 31.jūlija rītā, kad atkal kaujās iesaistījās padomju aviācija un reaktīvie mīnmetēji. Ar šo milzīgo pārspēku uzbrucējiem izdevās ielauzties pilsētas centrā. Domājot, ka pilsēta tikpat kā ieņemta, tajā ieradās arī 1.Baltijas frontes virspavēlnieks I..Bagramjans (1897 – 1982), taču viņa mašīna nokļuva spēcīgā apšaudē, tā, ka Bagramjans bija spiest slēpties kādā ceļmalas grāvī. Tūlīt sekoja strikta Bagramjana pavēle, par katru cenu pabeigt pilsētas ieņemšanu.

Tomēr vēl 31.jūlija vakarā Jelgavas aizstāvju vienība sīksti pretojās padomju pārspēkam nelielā placdarmā pie Driksas tilta. Un, lai gan 31.jūlija vakarā padomju radio ziņoja par Mītavas (Jelgavas) ieņemšanu - pilsēta 31.jūlijā netika ieņemta.

Tikai naktī uz 1.augustu vācu prettanku lielgabalu uguns aizsegā pilsētas aizstāvji – vācu un latviešu vienības –pa Driksas un Lielupes tiltiem atkāpās uz Lielupes labo krastu, tad abus tiltus uzspridzināja. Taču daži desmiti karavīru palika pilsētas mūros un turpināja aizstāvēt savu pilsētu. Ir zināms stāsts par kādiem četriem latviešu vīriem, kuri bija nocietinājušies Sv.Annas baznīcas tornī, kur līdz pēdējai patronai centās iznīcināt uzbrucējus.

Cīņas turpinājās Lielupes labajā krastā.

Naktī uz 1. augustu padomju spēki, izmantojot nesaspridzināto dzelzceļa tiltu, pārnāca Lielupes labajā krastā, ieņēma Cukurfabrikas teritoriju, tad Pasta salu un Jelgavas pili, taču, sastopot nepārvaramu pretestību, bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Lielupes kreiso krastu. Nākošajā naktī līdzīgu operāciju padomju spēki atkārtoja nedaudz augšup – pie Dandāles muižas, ar plostiem šķērsojot Lielupi. Tomēr arī šoreiz nekādi lieli panākumi netika gūti. Papildus šajā laikā padomju spēki, lielgabalu un mīnmetēju atbalstīti, turpināja uzbrukumus arī citos rajonos. Tomēr Jelgavas pils šajās kaujās nonāca padomju spēku rokās. Aculiecinieki stāsta, ka lielgabali tikuši ievilkti pilī un pa pils logiem karavīri raidījuši šāviņus uz vācu un latviešu leģionāru pozīcijām pie Kalnciema ceļa. Par atbildi – vācu smagā artilērija pavērsa savus stobrus pret pili un to pamatīgi nopostīja, pils izdega.

Vēlāk padomju armijas ziņojumā parādās skaitlis  161 – tik daudz vācu armijas karavīru laikā no 31. jūlija līdz 4.augustam esot padevušies gūstā.

Pēc visa spriežot, “atmetuši ar roku” pilsētas pilnīgas ieņemšanas plānam, padomju spēki pārgrupējās, daļa atstāja pilsētu un ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas gar Lielupes kreiso krastu.

Tikmēr 3. un 4. augustā no Rīgas Jelgavas aizstāvjiem pienāca papildspēki.

Naktī no 4. uz 5.augustu, pēc pamatīgas artilērijas uguns, tie forsēja Lielupi un Driksu un nostiprinājās nelielā placdarmā Linu vērptuves rajonā, veikli izbūvēja pontonu tiltu, pār kuru ienāca galvenie spēki. Pamazām padomju spēki tika izspiesti no pilsētas centrālās daļas, nelīdzēja arī padomju karavīrus atbalstošā mīnmetēju uguns. Jelgava faktiski tika atkarota.

Lai padomju virspavēlniecībai nevajadzētu ziņot par šo sakāvi, tika dota pavēle nekavējoties, pārsviežot lielus armijas un artilērijas papildspēkus, “iznīcināt izrāvušos pretinieku” – tas nozīmēja no jauna ieņemt Jelgavu. Kaujas ilga 2 dienas, kur abas puses izmantoja artilēriju un mīnmetējus, pilsēta tika pagalam nopostīta.

7.augustā padomju spēki bija ieņēmuši visu Lielupes kreiso krastu, visu pilsētu. Jelgava bija sagrauta un pakļauta.

http://www.jvmm.lv/jaunumi/jelgavas-vestures-annales/jelgavas-tragedija-1944gada-julija-un-augusta/

http://zz.diena.lv/lietotaju-raksti/jelgavas-bojaeja-un-tas-maciba-153820

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Milzu ugunsgrēks Maskavā, noliktavās. Dzēšanā iesaistīti helikopteriMilzu ugunsgrēks Maskavā, noliktavās. Dzēšanā iesaistīti helikopteri20.10.2019lv
2Traģisks ugunsgrēks uz nirēju kuģīša Dienvidkalifornijas piekrastē, ASV. 33 cilvēki visticamāk gājuši bojāTraģisks ugunsgrēks uz nirēju kuģīša Dienvidkalifornijas piekrastē, ASV. 33 cilvēki visticamāk gājuši bojā02.09.2019en, lv
3Animācijas studijas ļaunprātīgās dedzināšanas rezultātā Kioto, Japānā upuru skaits palielinājies līdz 33Animācijas studijas ļaunprātīgās dedzināšanas rezultātā Kioto, Japānā upuru skaits palielinājies līdz 3318.07.2019en, lv, ru
4Polijā, 5 pusaugu meitenes gājušas bojā ugunsgrēkā Polijā, 5 pusaugu meitenes gājušas bojā ugunsgrēkā 04.01.2019en, lv
5Sočos, Krievijā nolaižoties avarējusi un aizdegusies kompānijas Utair reisa UT579 lidmašīna Boeing 737. Vismaz 18 ievainotoSočos, Krievijā nolaižoties avarējusi un aizdegusies kompānijas Utair reisa UT579 lidmašīna Boeing 737. Vismaz 18 ievainoto01.09.2018en, lv
6Sīrijā avarējis krievu iznīcinātājs Su-30CM, abi piloti gājuši bojāSīrijā avarējis krievu iznīcinātājs Su-30CM, abi piloti gājuši bojā03.05.2018lv, ru
7Voroņežas apgabalā, Krievijā, avarējusi militārā lidmašīna Jak-130. Piloti katapultējušies, upuru navVoroņežas apgabalā, Krievijā, avarējusi militārā lidmašīna Jak-130. Piloti katapultējušies, upuru nav12.04.2018lv
8
Maskavā, Krievija, aizdegusies Krievijas Tieslietu ministrijas ēka25.03.2018lv, ru
9Ugunsgrēks Kemerovas tirdzniecības centrā "Ziemas Ķirsis" - vismaz 68 upuriUgunsgrēks Kemerovas tirdzniecības centrā "Ziemas Ķirsis" - vismaz 68 upuri25.03.2018en, lv, ru
10Krievijā nokritis specdienestu helikopters MI-8. 5 līdz 9 cilvēki gājuši bojāKrievijā nokritis specdienestu helikopters MI-8. 5 līdz 9 cilvēki gājuši bojā07.03.2018lv, ru
11Piemaskavā, Krievijā avarējusi kompānijas "Саратовские авиалинии" lidmašīna AN-148. 71 cilvēks gājis bojāPiemaskavā, Krievijā avarējusi kompānijas "Саратовские авиалинии" lidmašīna AN-148. 71 cilvēks gājis bojā11.02.2018lv, ru
12Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto 04.02.2018en, lv
13Ugunsgrēks Rostovas-pie-Donas viesnīcā. Vismaz 2 bojāgājušieUgunsgrēks Rostovas-pie-Donas viesnīcā. Vismaz 2 bojāgājušie21.09.2017lv
14Polijā avarē ultraviegla Latvijā reģistrēta lidmašīna. Pilots un viņa pasažieris, 16 gadus vecais dēls- gājuši bojāPolijā avarē ultraviegla Latvijā reģistrēta lidmašīna. Pilots un viņa pasažieris, 16 gadus vecais dēls- gājuši bojā21.07.2017lv
15Mežu ugunsgrēks Portugālē - 62 upuriMežu ugunsgrēks Portugālē - 62 upuri18.06.2017lv, ru
16Ugunsgrēks Grenfela Tornī Londonā. 79 upuri Ugunsgrēks Grenfela Tornī Londonā. 79 upuri 14.06.2017en, lv, ru
17Augsburgā, Vācijā, nesprāgušas 2. pasaules kara aviobumbas pārvietošanas dēļ Ziemassvētkos evakuēti 54,000 iedzīvotājiAugsburgā, Vācijā, nesprāgušas 2. pasaules kara aviobumbas pārvietošanas dēļ Ziemassvētkos evakuēti 54,000 iedzīvotāji25.12.2016en, lv
18Kolumbijā lidmašīnas katastrofa. Lidmašīnā atradās 77 cilvēks, tai skaitā Brazīlijas augstākās līgas futbola komandaKolumbijā lidmašīnas katastrofa. Lidmašīnā atradās 77 cilvēks, tai skaitā Brazīlijas augstākās līgas futbola komanda29.11.2016de, en, fr, lv, pl, ru
19Nacionāli noskaņota latviešu grupa novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekliNacionāli noskaņota latviešu grupa novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekli08.05.1988lv
20Cīņa pret padomju okupāciju. Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimēCīņa pret padomju okupāciju. Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimē30.10.1956lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Григорий ГалузаГригорий Галуза21.01.191808.12.2006ru
    2Виктор ОбуховВиктор Обухов03.04.189826.11.1975ru
    3Ivans BagramjansIvans Bagramjans02.12.189721.09.1982lv, ru
    4Pjotrs BagrationiPjotrs Bagrationi12.06.176524.09.1812de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas