Uz Kurzemi vispirms 12. aprīlī izbrauca pltn. Rusmana grupa. Nākamā dienā,13.aprīlī, minētie Kurzemes policijas pulka 82 latviešu sakarnieki devās ceļā ar 4000 BRT lielo tvaikoni "Cap-Guirs" vieni paši divu vācu mīnu traleru pavadībā. Pēdējie brauca tvaikonim katrs savā pusē. Minētie trīs kuģi tomēr vispirms līdz 15. aprīlim nostāvēja reidā un uz Kurzemi ceļojumu uzsāka tikai 15. aprīlī plkst. 9:00.

Uz tvaikoņa, bez 82 latviešiem, vēl atradās vācu karavīri, kopā ap 1000 vīru. Bez tam kuģī bija arī munīcija un pārtika Kurzemes cīnītājiem. Ceļojuma pirmā nakts pagāja mierīgi, bet otrā dienā ap plkst. 9:00 uz kuģa izziņoja trauksmi. Parādījās kāda krievu izlūklidmašīna, kura apmetusi ap kuģiem lielu loku, aizlidoja. Braucējos sacēlās liela nervozitāte, bet tā kā līdz pusdienas laikam nekas nenotika, tad visi pamazam nomierinājās. Latviešu karavīri bija apmetušies zem klāja. Daļa gandrīz pašā kuģa apakšā, daļa starpklājā. Vienīgi daži karavīri palika kuģa virspusē.

Pēc plkst. 14:00 atkal notika lidotāju trauksme. No labās puses parādījās 6 krievu bumbvedēji zemā lidojumā. Kuģa un abu mīnu traleru zenītartilērija atklāja uguni, bet sekmju nebija. Karavīri no klāja traucās kuģa iekšpusē. Pirmās divas krievu lidmašīnas vispirms meta bumbas uz abiem traleriem, bet netrāpīja. Trīs nākošās apšaudīja kuģi ar klaja ieročiem un meta bumbas, no kurām dažas krita uz kuģa klāja. Vēl arvienu turpināja šaut zenītartilērija. Tad uzbruka pēdējais krievu bumbvedējs. Tas pret kuģi izsvieda torpēdu, kura to trāpīja tieši vidū — mašīntelpā. Reizē nodzisa gaisma un atskanēja apdullinošs sprādziens. Kuģis bija pārrauts gandrīz vidū pušu. No mašīntelpām, kur plīsa kuģa katls, plūda tvaiks, atskanēja ievainoto un applaucēto baigi kliedzieni. Karavīri kā neprātīgi traucās pa šaurajam kāpnēm uz klāju. Tumsa, tvaiks, cilvēku kņada un kliedzieni pārvērta visu zemklāju par drausmīgu ņudzekli. Klājs dega. Kuģa priekšgals, jau atlūzis, nogrima, radīdams lielu ūdens virpuli un aizraudams līdzi dzelmē daudz karavīru. Kuģa pakaļgals sāka arvien vairāk šķiebties. Uz klāja valdīja panika. Kā skudras ap kuģi peldēja cilvēki, kliegdami pēc palīdzības. Ūdenī peldēja kastes, dēļi, dažādas koka daļas un citas mantas. Karavīri no klāja meta ūdenī glābšanas riņķus, plostus, lielākus dēļa gabalus, lai ūdenī ielēkušiem vai ierautiem būtu kur pieķerties. Tad kāds iedomājās par glābšanas laivām. Momentā sākās cīņa, lai tiktu laivās, vēl karājoties pie klāja, tās jau bija pārpildītas. Neprasdami rīkoties ar nolaižamām virvēm, laivās esošie atraisīja tikai laivas vienu galu. Laivas sagāzās stateniski un visi sabira ūdenī. Arvien izmisīgāki atskanēja ūdenī krītošo un peldošo kliedzieni pēc palīdzības. Arvien gaišāk uzliesmoja degošais kuģa pakaļgals, kas arī arvien vairāk svērās uz sāniem. No klāja ripojošie priekšmeti krita uz galvas ūdenī esošiem. Slīkstošie ķērās cits pie cita, tā aizraudami dzelmē līdzi arī vēl citus, kuri vēl būtu varbūt varējuši kādu laiku peldēt. Tad arī kuģa pakaļgals strauji sasvērās un nogrima, atkal daudzus aizraudams sev līdzi. Stindzinošā jūrā arvien vēl turpinājās cīņa dēļ dzīvības. Viens pēc otra, izgrūduši nāves kliedzienus, karavīri pazuda dzelmē. Daudziem aukstais ūdens laupīja spēkus turēties pie peldošiem priekšmetiem. Kā par nelaimi notikuma laikā abi mīnu traleri bija attālinājušies. Vienam no tiem tuvumā eksplodējušās bumbas trieciens bija satricinājis mašīnas un tas vairs nevarēja braukt. Tā glābšanas darbi aizkavējās.

Tos uzsāka tikai apmēram 15 minūtes pēc transporta kuģa nogrimšanas un tie ilga gandrīz vienu stundu, izglābjot apmēram 300 cilvēkus, no kuriem daudzus vairs nevarēja atdzīvināt. Starp tiem bija arī četri latvieši. Visus tos pārmeta pār tralera malu atpakaļ jūrā. Vācu jūrnieki glābšanas darbus izdarīja gandrīz ar pārcilvēciskiem spēkiem, kā arī darīja visu iespējamo, lai atvieglotu izglābto stāvokli, no kuriem lielākā daļa bija galīgi pārsaluši. Šis notikums norisa iepretim Gotlandes salai, apmēram 4 stundu braucienā no Liepājas.

No 82 latviešu karavīriem bija izglābti tikai 37. Uz mīnu traleriem izcēlās domstarpības par turpināmo ceļu. Latviešu karavīri gribēja tikt uz Kurzemi, bet vācu jūrnieki atgriesties Vācijā. Tralera kapteinis telegrāfēja pēc rīkojuma. Tajā laikā atkal izziņoja trauksmi. Parādījās viena krievu izlūklidmašīna. Tā gan lielākā attālumā aizlidoja garām. Sākās atkal nervoza gaidīšana. Vakarā pienāca pavēle braukt uz Rīgenas salu. Bojāto mīnu traleri otrs vilka tauvā. Otrā rītā jūru sedza viegla migla. Mīnu traleri iebrauca Sasnicas (Sasnitz) pilsētiņas ostā, kur arī izglābtie izkāpa malā. Pilsētiņā vienu nedēļu iznāca atpūsties, izdeva jaunus ietērpa priekšmetus un piederumus.

Pēc nedēļas pienāca pavēle doties uz Štrālzundi braukšanai uz Kurzemi. No Štrālzundes mūs visus aizveda uz Svinamindi. No turienes uz Kurzemi aizbraukt vairs neiznāca, bet visus mūs aizveda uz Dāniju.

Šajā nelaimīgajā braucienā noslīka šādi latviešu karavīri:

1) vltn. Beniņš (priekšvārds nezināms) no Jēkabpils polic.,

2) v.v. Kārlis Salna no Ogres,

3) serž. Jānis Sils no Rīgas,

4) kapr. Alberts Bergs no Liepājas,

5) kapr. Kārlis Zelmenis no Rīgas,

6) kapr. Jānis Skušķis no Liepājas,

7) kapr. Arnolds Zāģeris no Madonas apr.,

8) kapr. Harijs Gusevs no Rīgas,

9) dkar. Heinrichs Purinš no Rīgas,

10) dkar. Kārlis Siktars no Rīgas,

11) kapr. Kārlis Ludriks no Bauskas,

12) dkar. Jānis Voitkāns no Ventspils,

13) dkar. Teodors Gusārs no Jelgavas stacijas,

14) dkar. Kārlis Caune no Rīgas (vai Jēkabpils),

15) dkar. Jānis Morozovs no Jēkabpils apriņķa Biržu pag.,

16) kapr. Jānis Vismanis no Madonas apr.,

17) kar. Arturs Kozlovskis no Birzgales pag.,

18) kar. Aleksandrs Kalniņš no Rīgas,

19) kar. Imants Sapulis,

20) kar. Ludvigs Dubovskis no Rīgas,

21) kar. Jānis Jēkabsons no Rīgas.

22) kar. Tālivaldis Jēkabsons no Rīgas,

23) kar. Kārlis Kazubiernis no Rīgas,

24) kar. Jānis Krieviņš no Rīgas,

25) kar. Miervaldis (jeb Jānis) Lesinš no Rīgas,

26) kar. Tālivaldis Druviņš no Rīgas,

27) kar. Roberts Melbārdis no Līgatnes papīrfabrikas,

28) kar. Voldemārs Volfmanis,

29) kar. Nurmuhameds Eriss (turks) no Rīgas turku kafejnīcas,

30) kar. Leons (jeb Leonīds) Freimanis no Rīgas,

31) kar. Tālivaldis Bošs no Rīgas,

32) kar. Kārlis Mežsēts no Krustpils pag.,

33) kar. Valdis Ieviņš,

34) kar. Oskars Griķītis no Lielvārdes,

35) kar. Hugo Grīnlaubs, VEF darbinieks no Rīgas,

36) kar. Voldemārs Kramiņš no Jelgavas,

37) kar. Edgars Martinsons, VEF darbinieks no Rīgas,

38) kar. Jēkabs Dzegūze no Līgatnes (jeb Liepājas),

39) kar. Antons Rostoks no Rīgas,

40) kar. Kārlis Auže no Rīgas spirta fabrikas,

41) kar. Jānis Krēgers no Jelgavas apr.,

42) kar. Vitālijs (jeb Vasīlijs) Danilēvičs no Rīgas,

43) kar. Pēteris Zanders no Rīgas,

44) kar. Arvīds Markevics no Talsu apr. un

45) kar. Kārlis Krūmiņš no Valmieras apr.
 

Avots: Šo notikumu Zēdelgemas nometnē atstāstījuši izglābtie karavīri kapr. Tālivaldis Unzēns, dkar. Jānis Pīlats, dkar. Ernests Telšovs un kar. Vilhelms Kreišmanis.

             Latviešu nometnes "Saule"laikraksts, 29.05.1946