Tukuma bruņotā sacelšanās notika 1905. gada no 13. līdz 15. decembrim (pēc vecā stila no 30. novembra līdz 2. decembrim) pēc LSDSP Tukuma komitejas aicinājuma un uzskatāma par vienu no masveidīgākajām 1905. gada dumpja "kaujām". 

No apkārtnes pilsētā ieradās ap 3 tūkstoši laukstrādnieku un zemnieku.

Aptuveni 300 — 400 nemiernieku bija apbruņoti ar šaujamieročiem, pārējie — ar dakšām, izkaptīm, vālēm. Atbilstoši sacelšanās plānam tika ieņemtas kaujas pozīcijas pilsētas centra namos un ielenkta dragūnu vienība, kas bija patvērusies viesnīcā, pārtraukta satiksme un sakari, ierīkoti stiepļu aizsprosti ielās, kā arī izveidotas izlūkošanas, sakaru un medicīniskās palīdzības grupas.

14. decembra (pēc vecā stila 1. decembrī) rītā pēc sīvās kaujas ar karaspēka vienībām varu ieguva nemiernieki. Tomēr sasniegto neizdevās noturēt. Tās pašas dienas vakarā Tukumā ieradās karaspēka papilddaļas, pilsēta tika ielenkta un apšaudīta ar lielgabaliem.

15. decembra pēcpusdienā karaspēks ienāca Tukumā. Vēl pirms tam sacelšanās komiteja bija devusi rīkojumu apkārtnes ļaudīm pilsētu atstāt.

Sacelšanās laikā Tukumā gāja bojā ap 120 cilvēku (56 no tiem kaujās ar karaspēku).

***

1905. gada novembrī un decembrī "revolūcija" sasniedza augstāko pakāpi un Latvijas laukos situācija atgādināja pilsoņu karu. Kopš 1905. gada vasaras kaujinieki nogalināja 82 vācbaltiešus un apmēram 200 latviešus

***

1905. gada novembrī un decembrī latviešu un ebreju sociāldemokrātu izveidotās Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju Federatīvās komitejas sūtītu instruktoru vadībā pagastu rīcības komiteju kaujinieki nodedzināja 449 muižas, pavisam bija apmēram 900 dedzināšanas gadījumi, kuros tika iznīcinātas arī muižu saimniecības ēkas, medību pilis

***

Kopumā revolūcijas laikā bez tiesas sprieduma dzīvību zaudēja 2041 nemiernieks, bet apmēram 7—8 tūkstošus lauka kara tiesas sodīja ar cietumsodiem.

Pēc kara tiesu lēmumiem nāvessodu piesprieda 427, bet katorgā izsūtīja 2652 cilvēkus.