1807. gada 22. februārī Lielbritāniojas Pārstāvju palāta ar 283 balsīm par un 16 pret pieņēma ierosinājumu atcelt Atlantijas vergu tirdzniecību. Tādējādi tika atcelta vergu tirdzniecība, bet ne pati ekonomiski dzīvotspējīgā verdzības institūcija, kas tajā laikā nodrošināja Lielbritānijas ienesīgāko importu, cukuru.

Abolicionisti vērsās pret pašu cukuru un verdzību tikai pēc tam, kad pēc 1823. gada cukura rūpniecība pārgāja galīgā lejupslīdē.

Nākamajā nedēļā (1807. gada 2. martā) ASV pieņēma savu likumu, kas aizliedz vergu ievešanu, lai gan, iespējams, bez savstarpējām konsultācijām. Akts stājās spēkā tikai 1808. gada pirmajā dienā; tā kā kompromisa klauzula ASV konstitūcijā (1. pants, 9. sadaļa, 1. klauzula) aizliedza federālos, kaut arī ne štata ierobežojumus vergu tirdzniecībai pirms 1808. gada. Tomēr ASV neatcēla savu iekšējo vergu tirdzniecību. ASV iekšējā vergu tirdzniecība bija dominējošais ASV veids līdz 1860. gadiem.

1805. gadā Lielbritānijas padome ierobežoja vergu ievešanu kolonijās, kas bija sagūstītas no Francijas un Nīderlandes.

 Lielbritānija turpināja piespiest citas valstis izbeigt savu tirdzniecību; 1810. gadā tika parakstīts angļu un portugāļu līgums, ar kuru Portugāle piekrita ierobežot tirdzniecību ar savām kolonijām; 1813. gada anglo-zviedru līgums, ar kuru Zviedrija pasludināja savu vergu tirdzniecību ārpus likuma; 1814. gada Parīzes līgums, kurā Francija vienojās ar Lielbritāniju, ka tirdzniecība ir "pret dabiskā taisnīguma principiem", un piekrita pēc pieciem gadiem atcelt vergu tirdzniecību; 1814. gada angļu un holandiešu līgums, kurā holandieši pasludināja vergu tirdzniecību ārpus likuma. 

Britu Karaliskā flote vēlākos gados aizturēja vairāk kā 1500 vergu kuģus, kuri turpināja nelegālo "biznesu".

***

Pēdējais zināmais vergu kuģis ASV bija Clotilda, kas 1859. gadā nelegāli ieveda vairākus afrikāņus Mobilas pilsētā Alabamas štatā. Uz kuģa esošie afrikāņi tika pārdoti kā vergi; tomēr verdzība ASV tika atcelta piecus gadus vēlāk pēc Amerikas pilsoņu kara beigām 1865. gadā.

***

Pēdējā valsts, kas aizliedza Atlantijas vergu tirdzniecību, bija Brazīlija; pirmais likums tika apstiprināts 1831. gadā, taču tas tika ieviests tikai 1850. gadā ar jauno Eusébio de Queirós likumu. Neskatoties uz aizliegumu, bija vajadzīgi vēl trīs gadi, līdz tirdzniecība faktiski tika pārtraukta. No pirmā likuma 1831. gadā līdz efektīvajam transatlantiskās tirdzniecības aizliegumam 1850. gadā aptuveni 500 000 afrikāņu tika paverdzināti un nelegāli nogādāti uz Brazīliju, un līdz 1856. gadam, kad Brazīlijas varas iestādes pēdējo reizi sagrāba vergu kuģi.

Aptuveni 38 000 afrikāņu joprojām atradās valstī kā vergi

***

19. gadsimtā visa Latvijas teritorija atradās Krievijas Impērijas okupācijā, tāpēc šeit valdīja Krievijas likumi (ar zināmiem vietējiem izņēmumiem, kurus vietējā muižniecība bija "ietirgojusi" no Krievijas), līdz ar to Latvijas teritorijā 19. gadsimta sākumā valdīja verdzībai tuva dzimtbūšana. Lielu ietekmi uz dzimtbūšanas atcelšanu Latvijā un Igaunijā atstāja 1812. gada Napoleona karagājiens. Napoleonam izejot cauri tobrīd Krievijas okupētajām Polijas, Lietuvas un Kurzemes teritorijām, tika formāli atjaunota šo teritoriju neatkarība. Baidoties no tālākas šo "guberņu" aristokrātijas neatkarības centieniem, Krievija jau 5 gadus vēlāk (sākot ar 1816.g.) pakāpeniski likvidēja dzimtbūšanas institūtu Igaunijā, Vidzemē un Kurzemē. Rezultātā, Krievija radīja priekšnoteikumus vietējo autohtono tautu un to pārvaldošās, pārsvarā nekrievu izcelsmes (Rietumu kultūrtelpai piederošai vācbaltu) aristokrātijas starpā. Pašā Krievijā (un tās sastāvā "tieši" iekļautajā Latgalē) dzimtbūšana tika atcelta 2 paaudzes vēlāk- tikai 1861. g. (privātmuižās; 1866. gadā- kroņa muižās).