Jānis Buševics

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
10.01.1875
Miršanas datums:
00.05.1941
Tēva vārds:
Kristaps
Papildu vārdi:
Skabarga, Žanis
Kategorijas:
Agronoms, Komunists, Revolucionārs, Sabiedrisks darbinieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Sociāldemokrāts, pēc izglītības- agronoms. Kopā ar brāļiem Ansi un Ernestu- aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks

Mācījies Talsu apriņķa skolā

Ar 1902. g. pulciņu darbība Latvijā gāja plašumā un dabīgi saauga kopējā organizācijā Vadošie biedri: Jānis Ozols (bij. valsts domnieks), brāļi Ansis un Žanis Buševici, Vilis Dermanis, Rikveilis, Zutis u. c. nodibina 1902. g. aprilī „Baltijas latviešu socialdemokratisko organizaciju“, kas uzņēmās vadīt strādnieku kustību Latvijā.

Ances soclaldemokrātu partijas nodaļas preekšsēdetajs 

1934. gadā. pēc K. Ulmaņa apvērsuma uz laiku kopā ar brāli ievietots Liepājas "koncentrācijas nometnē". 

1940.gadā pēc Latvijas okupācijas, iesaistījies okupācijas politikas veidošanā Venstpils novadā.

Miris 1941. gada maijā, Ances pagastā

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Kārlis BuševicsBrālis00.00.188930.08.1937
        2
        Ernests BuševicsBrālis00.00.187127.01.1919
        3Ansis BuševicsAnsis BuševicsBrālis10.11.187800.00.1943
        4
        Ansis Eduards BuševicsBrāļa/māsas dēls26.12.1903
        5Ernests Viktors BuševicsErnests Viktors BuševicsBrāļa/māsas dēls12.04.190600.06.1941

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        13.12.1905 | 1905. gads. Bruņotā sacelšanās Tukumā

        Pievieno atmiņas

        15.05.1934 | Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums Latvijā

        Pievieno atmiņas

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        Birkas