Čekistu briesmu darbi Baltezerā
- Personas:
- 15Personu saraksts
- Notikumi:
- 62Notikumu saraksts
- Pieminekļi:
- 0
- Vietas:
- 0
- Kapsētas:
- 0
- Datums:
- 23.07.1941
[pārpublicētajā tekstā saglabāta avotā izmantotā leksika, kura raksturo vācu sociālistu centienus pirms gada- Latviju 1940.g. jūnijā okupējušo krievu komunistu noziegumus uzvelt ebrejiem (žīdiem)]
Sistemātiska cilvēku slepkavošana neapdzīvotā vasarnīcā. Vasarnīcas rajonā uzietas 13 nogalināto aprakšanas vietas. Viena daļa upuru jau identificēta.
Kopš dienas, kad Lielvācijas armija atnesa latviešiem atpestīšanu no neaprakstāmu varmācību, pazemošanas un moku gada, atsedzas lapas puse pēc lapas puses, kurās ierakstītas mūsu tautas locekļu moku un ciešanu gaitas boļševiku terorā. Viena drausmīgāka par otru ir šīs lapas puses, un viena no asiņainākām stāsta par apcietināto patriotu Golgātu Baltezera krastā, kur no čekistu lodēm krituši daudzi desmiti goda vīru.
Par drausmu vietu žīdu čekisti pārvērtuši zemes gabalu ar vasarnīcu Baltezera šosejas malā ezera kraujā. Te vispirms iekārtota noslepkavošanas un aprakšanas vieta daudziem simtiem cilvēku, te boļševiki paguvuši nonāvēt un aprakt pašu nelaimīgo izraktās bedrēs ap simts upuru, kuriem komunistu „tiesa" piespriedusi nāves sodu. Vakar un šodien te atvērās bedre pēc bedres, atklājot drausmīgas ainas. Nedēļām no vietas te notikusi sistemātiska cilvēku slepkavošana.
Bieza, jaunu priedīšu meža apaugušā zemes gabala vidū paceļas brūni krāsota baļķu ēka ar salmu jumtu un ziliem slēģiem. No divām pārējām pusēm zemes gabalu norobežo šoseja un stāva nogāze uz Baltezeru, un tikai vienā pusē ir apdzīvotas vasarnīcas. Laikam vientuļās, klusās vietas dēļ čekisti arī atzinuši vasarnīcu par piemērotu saviem zvēriskajiem nolūkiem. Vietējiem iedzīvotājiem likās savādi, kad ieradās bārdaini krievu strādnieki un sāka celt ap visu zemes gabalu necaurredzamu, vietām vairāk kā 3 m augstu žogu, strādājot pat naktīs. Rūpīgi aiztaisītas pat visas zaru vietas un katra sprauga. Materiālu būvētāji pievākuši no apkārtējām vasarnīcām — viņiem esot atļauja no NKVD. „Šīs iestādes vārds vien mums iedvesa bailes" , stāsta blakus vasarnīcas iedzīvotāja Šīra, „un mēs vairs tikai čukstēdamas vien sarunājāmies. Apkārtējo iedzīvotāju ļaunās aizdomas mēģināja izkliedēt, palaižot ziņu, ka iežogotajā vasarnīcā apmetīšoties it kā apriņķa priekšnieks, it kā čekas priekšnieks. Stāstīja arī, ka vasarnīcā apmācot šaušanā jaunos miličus, ka tur ierīkots čekistu sporta klubs. Tā centās izskaidrot šāvienus, kas bija dzirdami no noslēpumainās vasarnīcas pēcpusdienās un vakaros.
Bieži no Rīgas ieradusies slēgta vieglā automašīna un iebraukusi pa vienmēr no iekšpuses aizslēgtajiem vārtiem. Pāris reižu redzēti ieejam vai iznākam pa vārtiem daži privāti tērpti vīrieši, citreiz arī daži čekisti. Citādi vasarnīcā valdījis klusums. Neviens tajā nedzīvojis, arī sardzes iedzīvotāji nav manījuši. Visu aizsedza lielais žogs, kas izveidots tā, ka pat, uzkāpjot uz blakus vasarnīcas jumta, redzams vienīgi neliels brūnās ēkas stūris. Tagad prokuratūras izziņā noskaidrots, ka čekisti uz šo Baltezera vasarnīcu veduši nošaušanai apcietinātos, kam piespriesti nāves sodi. Vasarnīca tiešām nav apdzīvota. Tikai vienā istabā atrada galdus un krēslus, maizes atliekas un tukšas dzērienu pudeles. Uz palodzes atrada sieviešu matu kušķi, bet kamīna pelnos — sadegušu kalendāru, kas, domājams, piederējis kādam ārstam. Apcietināto šaušana notikusi pēcpusdienās un pievakarēs, pēc tam čekisti atkal devušies projām. Apcietinātie šauti ar mazkalibra pistolēm. Vasarnīcas rajonā uzietas 13 bedres. Prokuratūras un medicīniskiem darbiniekiem ar vietējo iedzīvotāju palīdzību atrokot bedres, izvācot līķus, un noskaidrojot upurus , atklājās drausmīgas ainas. No pirmajām 6 bedrēm vien vakar izņēma 51 līķi. Bedrēs līķi samesti pa 8 un 9, bet vienā bedrē 16 upuri, kam rokas ar auklām sasietas uz muguras.
Dažās no šodien atraktajām bedrēm upuru skaits vēl lielāks. Bedres, kā redzams, rakuši paši nāvei nolemtie, pie kam tie gandrīz bez izņēmuma nonāvēti ar šāvieniem no muguras puses galvā. Daži, šķiet, nošauti, vēl strādājot ar lāpstu bedres dibenā, jo lodes nākušas tieši no augšas. Mazkalibru ložu pēdas atrodamas arī dažās priedēs un žogā. Dažiem nogalinātiem atrada sitienu pēdas galvā. Lielākā daļa līķu identificēta pēc drēbēs atrastām kvītīm vai Rīgas apgabaltiesas kriminālkolēģijas vai arī Pribovo kara tribunāla nāves spriedumu norakstiem. No šiem spriedumu norakstiem redzams, ka visiem nelaimīgajiem pierakstīts 58. pants — par kontrrevolūcionāru darbību. „Tiesas" spriedēji bijuši galvenā kārtā žīdi, kā to rāda spriedumu teksti, žīdi bijuši arī nonāvēto nodevēji, uz kuru izteicienu pamata apsūdzētie notiesāti. Piemēram, sprieduma tekstā, ar kuru Mārtiņam Amatniekam un Voldemāram Tēraudam piespriests divkāršs nāves sods, tiesnešu, prokuratūras advokātu un liecinieku sastāvā figurē tādi vārdi, kā Kukļa, Pohvalovs (prokurors), Tankelis, Rodins un citi. Pēdējie spriedumi datēti 20. jūnijā, tātad šaušana notikusi arī vēl pēc tam.
Priedes drūmi šalc pār baigo vietu. Namu, kas reiz uzcelts, lai cilvēki te baudītu dabas skaistumu, gūtu atpūtu, sarkanie nezvēri pārvērtuši par ciešanu un nāves namu, ko mūžam neaizmirsīs katrs, kas bijis šo atklājumu liecinieks.
ŠODIEN APGLABĀS BALTEZERA UPURUS
Pirmajās sešās bedrēs atrasta piecdesmit viena nošautā nav vēl identificēti divpadsmit. Pārējie 39 ir:
- notārs, aizsargu lidotājs Žanis Grumdmanis,
- Jānis Bomlits,
- Arvīds Staune,
- lauksaimnieks Kārlis Sīklens no Smiltenes,
- bij. 9. Rīgas p. polic. iec. pr-ka pal. Krišs Dreijers,
- Jānis Bambits,
- politiskas pārv. ierēdnis Mārtiņš Prunskis,
- Eduards Ozols,
- politiskās pārv. ierēdnis Kārlis Ed. Purniņš,
- Aloizs Voits, Vilhelms Janelis,
- agr.Voldemārs Čeksters no Latgales,
- Nikolajs Kronbergs no Svitenes pag.,
- Paulis Kapilovs,
- Aleksejs Ostrovskis,
- Aleksandrs Baufals,
- Dimitrijs Fokļinajevs,
- Rīgas 10. pol. iec. priekšnieks Rihards Grinbergs,
- skolotājs Jānis Opincāns,
- policijas darbinieks Mārtiņš Amatnieks,
- Roberts Tions,
- zvēr. adv. Voldemārs Beķeris,
- vidusskolnieks Ģedimins Fronckevičs,
- Pēteris Gaidamovics,
- Rihards Volmars-Volmiers,
- galdnieks Jānis Spilva,
- Staņislavs Beļkovskis,
- Ventspils politiskās policijas priekšnieks Arvīds Zemītis,
- Pēteris Doreds(?),
- Jānis Kirilovs,
- Ditrihs Ekerts no Kuldīgas,
- Porfirijs Ivanovs,
- Pāvels Stepanovs,
- Alfrēds Muižnieks,
- Broņislavs Aizkalnītis,
- Semjons Ļaļins,
- Nils Višņakovs,
- strādnieks Nikolajs Ģermānis,
- Hermanis Kigitovičs un
- Osips Kigitovičs.
Upuru kopskaits un galīgais identificēto saraksts noskaidrosies šodien un par to ziņosim rītdienas numurā. Visus nelaimīgos čekistu upurus apbedīs šodien pl. 5, kopējā kapā Ādažu kapsētā. Upuru kapu vietas numurēs. Bez šīs baismu vasarnīcas, prokuratūrai Baltezera rajonā pieteiktas vēl kādas 8 vietas, kur aprakti čekas noslepkavotie. Arī tās atraks.
Avots: "Tēvija", 23.07.1941
Saistītie notikumi
Karte
Nav piesaistītu vietu