1905. gads. Marksistisko kaujinieku apvienots uzbrukums Slokas miestam

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
10Notikumu saraksts
Datums:
24.04.1906
Papildu lauki

1906. gada 24. aprīlī pievakarē notika marksistisko mežabrāļu un kaujinieku apvienots uzbrukums Slokas miestam, kas izraisīja plašu rezonansi tā laika sabiedrībā un no Slokas iedzīvotāju atmiņas, izrādās, nav pagaisis vēl šodien pēc vairāk nekā 100 gadiem, par ko liecināja 1905. gada revolūcijai veltītā izstāde Slokas bibliotēkā 2005. gada janvārī.  

Uzbrukumu raksturoja brutalitāte, liels nogalināto un ievainoto skaits. Par uzbrukumu samērā detalizētas un salīdzinājumā ar citiem avotiem visnotaļ ticamas atmiņas ir atstājis tā dalībnieks Dāvids Beika grāmatā “Mežabrāļu gads”, kur kā iemesls gan ir minēta “birģeļu” apvainojošā uzvedība un vēlme viņus pārmācīt.  

Cits uzbrukuma dalībnieks Jēkabs Dubelšteins par to visai sīki ir stāstījis nopratināšanā slepenpolicijā un liecinājis, ka īstais uzbrukuma iemesls bija Slokas pastā ienākusī nodokļu samaksā iegūtā nauda, kuru bija paredzēts nosūtīt uz Rīgu.  

Uzbrukumā Slokas stacijā uz perona nošāva podporučiku Glušinski, kurš tikko bija ieradies no Tālajiem Austrumiem, kur bija piedalījies karadarbībā, pasta nodaļas priekšnieku Eglīti, Lielupes pārcēlāju Lasi, gorodovoju Bušmani, žandarmu Cigašovu; ievainoja pastnieku Doni, gorodovojus Pēteri Pinkaini un Franci Orleānu.   Starp nogalinātajiem un ievainotajiem lielākā daļa bija Slokas iedzīvotāji ar ģimenēm un bērniem. Uzbrucējiem stacijas kasi neizdevās atlauzt, bet pastā viņi ieguva apmēram 1000 rubļus skaidrā naudā un pastmarkas 300 rubļu vērtībā. Pēc J. Dubelšteina liecības, uzbrukumā piedalījušies mežabrāļi un vairāki kaujinieki no Rīgas, pavisam 13 cilvēki.  

No viņiem vairākums laika gaitā tika apcietināts un nogalināts, savus biedrus nedaudz pārdzīvot izdevās, šķiet, vienīgi Jēkabam Liepam un Dāvidam Beikam.  

Pašu J. Dubelšteinu Jelgavas cietumā, kur viņš bija ievietots ar Ernesta Heidemaņa vārdu, 1907. gada 20. augustā atpazina un policijas rokās nodeva arī šī uzbrukuma dalībnieks – 180. Ventspils kājnieku pulka vecākā ārsta dēls bijušais Jelgavas reālskolnieks Pāvels Beļajevs.  Slokas operācijas laikā viņš vadīja grupu, kurai vajadzēja stacijā iznīcināt dzelzceļa žandarmērijas pārstāvjus. Žandarmus stacijā neatradis, Beļajevs licis bufetes kalpotājam sist traukus. Uz troksni atnācis uz perona vilcienu gaidošais podporučiks Glušinskis, kuru Beļajevs tiešā tēmējumā nošāvis.   

Fragmenti no Līga Lapa

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
11905-7. gada nemieri. Krievijas Domes deputāta J. Čakstes polemika par zemnieku attiecībām ar baznīcu 1905-7. gada nemieri. Krievijas Domes deputāta J. Čakstes polemika par zemnieku attiecībām ar baznīcu 23.05.1906lv
21905. gada revolūcija. Mangaļsalā nošauj 8 Pārdaugavas revolucionārā pulciņa "Saules dēli" kaujiniekus1905. gada revolūcija. Mangaļsalā nošauj 8 Pārdaugavas revolucionārā pulciņa "Saules dēli" kaujiniekus16.05.1906lv
31905. gads. Bruņotā sacelšanās Tukumā1905. gads. Bruņotā sacelšanās Tukumā13.12.1905lv
4Notiek LSDSP kaujinieku uzbrukums Rīgas Centrālcietumam,kurā piedalās 52 kaujinieki.Kaujā cietuma sardze zaudē 15 kritušo un ievainoto.Notiek LSDSP kaujinieku uzbrukums Rīgas Centrālcietumam,kurā piedalās 52 kaujinieki.Kaujā cietuma sardze zaudē 15 kritušo un ievainoto.20.09.1905lv
5Liepājas kara ostā notiek stihiska matrožu sacelšanās pret virsnieku patvaļuLiepājas kara ostā notiek stihiska matrožu sacelšanās pret virsnieku patvaļu15.06.1905lv
6Krievijas- Japānas karš: ar pilnīgu krievu Baltijas flotes sagrāvi beidzas Cusimas kaujaKrievijas- Japānas karš: ar pilnīgu krievu Baltijas flotes sagrāvi beidzas Cusimas kauja28.05.1905en, lv
7
1905: создана комиссия под председательством сенатора Шидловского 11.02.1905ru
81905. gada nemieru sākums Pēterburgā (9. janvāris pēc vecā stila)1905. gada nemieru sākums Pēterburgā (9. janvāris pēc vecā stila)22.01.1905lv
91905. gads 13. janvāra demonstrācija1905. gads 13. janvāra demonstrācija13.01.1905lv, ru
10Armagas (Ziemeļīrija) dzelzceļa katastrofa. Iet bojā  78 cilvēki, no kuriem trešdaļa ir bērni, kuri devušies svētdienas skolas ekskursijā.Armagas (Ziemeļīrija) dzelzceļa katastrofa. Iet bojā 78 cilvēki, no kuriem trešdaļa ir bērni, kuri devušies svētdienas skolas ekskursijā.12.06.1899en, lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Dāvids BeikaDāvids Beika30.08.189506.02.1946lv
    2
    Jēkabs Dubelšteins25.10.188524.09.1907lv
    Birkas