1905. gada 23. decembrī Kuldīgā «sāka saimniekot revolucionāri».

Atsauktie dragūni stāvokli neglāba.

28. decembrī Kuldīgas apriņķa priekšnieks ar savu personālu (policiju), paņēmis līdzi valsts naudu (apmēram vienu miljonu rubļu) un dokumentus, vairāku dragūnu eskadronu apsardzībā aizbēga uz Aizputi. Kuldīgas revolucionāri nepaspēja "ekspropriēt" valsts naudu un nolēma dragūnu vienībai aizšķērsot ceļu pie Aizputes.

28. decembrī Aizputes un Grobiņas apriņķī zemnieku vidū izplatījās ziņa, ka ar ieročiem jāpulcējas pie Aizputes. Šajā dienā revolucionāri sāka izdarīt bojājumus uz Liepājas Aizputes dzelzceļa līnijas, «lai nošķirtu Aizputes karaspēka vienību no Liepājas un mēģinātu iegūt Kuldīgas valsts kases naudas summas».

29. decembrī «liels dumpinieku bars, vairāk nekā 500 cilvēku, sapulcējās pie Marijas stacijas, aplaupīja to, saka bojāt dzelzceļu». Ap
pulksten 11 apvienotais dragūnu eskadrons no Aizputes aizaulekšoja Rokasbirzs virzienā. Mežmalā sākās kauja. Dragūni tika
izsisti no segliem. Pēc tam tie sakārtojās ķēdē un devās mežā iekšā, kur ar zobeniem burtiski kapāja nemierniekus. Pa to laiku piesteidzās kājnieku rotas.

«Tā kā mežs ceļa kreisajā pusē stiepās ievērojamā attālumā, Aļbovskis (dragūnu eskadrona komandieris) turp sūtīja ... kājnieku rotas. Nodrošinājis tādā kārtā atkāpšanās ceļu, viņš, saņēmispastiprinājumā puseskadronu, turpināja uzbrukumu. Pie Marijas stacijas, ko no
visām pusēm ieskauj mežs, tāpat bijaieņēmis pozīcijas kāds bars. Daļu nomeža, kur retāki koki, dragūni pārlūkoja; izlūkošanas laikā mūsu pusē kritušuun ievainotu nebija, latviešu nošauti 11
cilvēku»

vēsta kāds no tālaika dokumentiem.

Kauja bija ilgusi tikai četras stundas.

«... Latviešu iznīcināts 40 cilvēku, viens saņemts gūstā.» Tā ziņoja Kurzemes pagaidu ģenerālgubernators Bekmanis.

Grobiņas Aizputes apriņķa priekšnieks Meijers saka citu: «... vairāk par 93 cilvēki krituši.»

Šī paša apriņķa priekšnieka jaunākais palīgs Grothuss precizē: «Starp citu, pagājušā gada 16. decembrī (pēc vecā stila)
Dzērves mežā, 8 verstu attālumā noAizputes, atklātas kaujas laikā iznīcināti 108 cilvēki.»

Kamēr turpinājās Rokas birzs kauja pie Aizputes, «revolūcijas aģitatori» Aizputes, Ventspils, Kuldīgas un Grobiņas apriņķī aicināja visus vīriešus, kas spēj nest ieročus, kaujā uz Aizputi.

29. decembrī Aizpute no visām pusēm jau bija aplenkta. «Sapulcējās ap 10 000 dumpinieku.»

(Vēlāk laikraksts «Biedris», ziņodams par Aizputes revolūcijas prāvu, rakstija, ka «Grobiņas Aizputes apriņķa priekšnieks pie Aizputes
sapulcējušos zemnieku skaitu uzdeva uz 60 tūkstošiem, bet kāds cits policists atlaida 30 000 nost».)

«Nodrošinājušies uz trīs dienām ar pārtiku un zirgu barību, pūļi ieņēma visus ceļus, mežus un birzis apkārt visai Aizputei vairāk nekā
20 verstu attālumā.»

«Dumpinieki bija izvietoti trīs līnijās: pirmajā līnijā atradās cilvēki ar bisēm, otrajā tie, kas bija apbruņojušies ar cirvjiem, izkaptīm un pīķiem, ko bija izgatavojuši pašu kalēji, trešajā cilvēki, pa lielākai daļai veči, kas uzraudzīja zirgus, pārtiku un zirgu barības krājumus.»

Aizputes aplenkšana turpinājās trīs
dienas.

1906. gada 1. janvārī (19. decembrī), neatsākuši kauju, aplencēji izklīda un atgriezās mājās. Ja vien nebija krituši, ievainoti un aizturēti ceļā.

1906. gada 3. janvārī (21. decembrī) uz Liepāju pa apkārtceļiem tika nogādāta Kuldīgas valsts nauda, ko pavadīja 2 ložmetēji un 160 cilvēki.

Daudzas «Aizputes kara» epizodes palika nezināmas, daudziem zināmiem notikumiem un faktiem grūti sameklēt izskaidrojumu. Kā, piemēram, izskaidrot baumas, ka Kuldīgas apriņķa priekšnieka vietnieku Detlovu revolucionāri esot arestējuši un ka viņam «revolucionārā
komiteja tūlīt piesprieda nāves sodu», bet Detlova līķi atrada Liepājā? 

Pašu apriņķa priekšnieku baronu Ropu atstādināja no amata par to, ka tas bija «sācis vest sarunas ar komiteju». 

***

novadpētnieks, S. Korklišs,