Valtaiķu traģēdija - vietējo iedzīvotāju masveida apšaušana

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
6Notikumu saraksts
Datums:
16.02.1906
Papildu lauki

1906. gada  16. februārī (3. februārī pēc vecā stila/) pie Valtaiķu baznīcas soda ekspedīcijas laikā tika nošauti 32 apkārtnes zemnieki un Kurzemes jūrmalas zvejnieki. Notikuma vietā ir uzstādīta piemiņas zīme. Vairums upuru bija no Pilsberģes pagasta (tagadējā Jūrkalne), bet vēlēk tuvinieku apbedīti Jūrkalnes kapsētā kopējā kapā. 1933. gada 22. jūnijā, pieminot noslepkavotos, tika atklāts Valtaiķu piemineklis . Tuvāk papētot, izdevās atrast vēl astoņus upuru vārdus, kas nav iekalti piemineklī, bet arī tie tika nošauti, iepriekš ieslodzīti Bendrupa krogā. Pie šīs masu slepkavības klāt nāk vēl baiss stāsts par Valtaiķu mācītāju Hermani fon Gaveli/1858.-1910./, kurš nošaušanas dienā visu laiku bija pavēlējis zvaniķim zvanīt  Valtaiķu/Nauhausen/ baznīcas zvanu, lai noslāpētu slepkavu šāvienu troksni.  

Gunārs Silakaktiņš

Uzraksts uz pieminekļa Valtaiķos:

1905.g. revolūcijā šeit cara likumā nāvēti 36 REVOLUCIONĀRI 16. II. 1906.
 

Ansis Bērziņš. Dzimis aptuveni 1879. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Ādams Brūkle/Brūklis/. Dzimis aptuveni 1875. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Jānis Bumbieris. Kalps Skrundas pagasta „Vēršu” muižā.

Jāzeps Cērpiņš. Dzimis aptuveni 1886. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Miķelis Cērpiņš. Dzimis aptuveni 1874. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Jānis Čorņevičs/Čorņevics/. Dzimis aptuveni 1886. gadā. Pusgraudnieka dēls no Skrundas muižas.

Jānis Dūdiņš. Dzimis aptuveni 1875. gadā. Vaļinieks  no Pilsberģes pagasta.

Juris Ezis. Dzimis 1877. gadā. Skrundas muižas kalps.

Ansis Freibergs.Dzimis 1878. gadā. Saimnieka dēls no Skrundas pagasta „Rūšu” mājām.

Brencis Graudiņš. Dzimis aptuveni 1875. gadā. Zvejnieks no Pilsberģes.

Ansis Grīnblats. Dzimis 1878. gadā. Saimnieks no Skrundas pagasta.

Ādams Jembergs. Dzimis aptuveni 1872. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Ansis Lielmanis /nav ziņu/

Mārtiņš Kronbergs. Dzimis 1873. gadā. Kalps no Skrundas pagasta.

Jēkabs Kniploks. Dzimis aptuveni 1872. gadā. Mežniecības pārraugs Pilsberģē.  

Ansis Lācis. Dzimis aptuveni 1882. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Jorens Māliņš. Dzimis aptuveni 1877. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Krists Māliņš./nav ziņu/

Jēkabs Pelīte. Dzimis aptuveni 1885. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Mārtiņš Pelīte. Dzimis aptuveni 1876. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Andrējs Raibarts./nav ziņu/

Pēteris Bogs. Dzimis aptuveni 1879. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Jānis Rozentāls.Dzimis aptuveni 1879. gadā. Saimnieka dēls no Pilsberģes „Kāliņu” mājām.

Juris Saknītis. Dzimis 1886. gadā. Kalēja zellis no Skrundas pagasta.

Andžis Seskis. Dzimis aptuveni 1871. gadā. Vaļinieks no Pilsberģes.???

Krists Seskis.Dzimis aptuveni 1885. Gadā. Vaļinieks no PiIsberģes.

Berencis Šeflēris./Šeplers/ Dzimis aptuveni 1878. Gadā. Vaļinieks no Pilsberģes.   

Jānis Štrauss. Dzimis aptuveni 1864. gadā. Zvejnieks no Pilsberģes.

Pēteris Zeltiņš. Dzimis aptuveni 1876. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Jānis Zeltiņš. Dzimis aptuveni 1879. gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Sīmanis Ziemelis. Dzimis aptuveni 1876. gadā. Vaļinieks no Skrundas muižas.

Juris /Ansis/ Zemeskalns. Dzimis 1872. gada 16. Septembrī. Saimnieka dēls no Skrundas.

Dāvids Villerts. Dzimis aptuveni 1870. gadā. Rudbāržu muižas skursteņslauķis.

Visa Villertu ģimene Rudbāržos bijusi pazīstama kā revolucionāri. D. Villetrs - LSDSP biedrs no 1905. gada. Bijis pagasta rīcības komitejas loceklis, vadījis tautas miličus. 1905. gada rudenī ievēlēts Aizputes apriņķa revolucionārajā komitejā. 1906. gada 7. janvārī soda ekspedīcija D. Vilertu arestēja. Ceļā uz Rudbāržu muižu spīdzināts un 08. 01. nošauts. Vilerta dēlam izdevies izbēgts un emigrēt uz ārzemēm.  

Ādolfs Ertmanis. /arī Erdmanis/. Dzimis 1880. gadā. Sieksātes „Ķipīšu” māju saimnieks. Sieksātes pagasta rīcības komitejas priekšsēdētājs. Parakstījis rīkojumu par Rudbāržu muižas nodedzināšanu. Piedalījies „Aizputes karā” un vairāku muižu ekspropriācijā. Sodas ekspedīcijas arestēts, bet pret drošības naudu atbrīvots. 1906. gada septembrī no jauna arestēts un „bēgot” nošauts Valtaiķu apkārtnē.      

Hermanis Miķelsons. Dzimis aptuveni 1888. gadā. Kalps Valtaiķu mācītājmuižā. Nošauts 02.11. 1906. gadā.

Šmits./Šmidts/. Dzimis aptuveni 1876. gadā. Saimnieks Sieksātes pagasta „Beņķīšu” mājām. Pagasta rīcības komitejas loceklis. Nošauts 05. 01. 1907. gadā.  

Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt

Mās tāles sniegsim, kur saule aust.

Līdzekļus piemineklim Valtaiķos piešķīra Laidu pagasta pašvaldība un Kultūras fonds/Ls 500/

Pieminekli atklāja 1933. gada 22. Jūnijā. Atklāšanā piedalījās Saeimas priekšsēdētājs P. Kalniņš, deputāts Kr. Bahmanis un biedrības „1905. gads” priekšsēdētājs G. Bisenieks

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Esplanādē atklāj Raiņa pieminekliEsplanādē atklāj Raiņa pieminekli11.09.1965lv
2Notiek oficiālā Tiesu pils atklāšana RīgāNotiek oficiālā Tiesu pils atklāšana Rīgā09.12.1938lv
31905. gada revolūcija. Mangaļsalā nošauj 8 Pārdaugavas revolucionārā pulciņa "Saules dēli" kaujiniekus1905. gada revolūcija. Mangaļsalā nošauj 8 Pārdaugavas revolucionārā pulciņa "Saules dēli" kaujiniekus16.05.1906lv
4Bruņota latviešu sociāldemokrātu grupa uzbrūk Rīgas policijas ēkaiBruņota latviešu sociāldemokrātu grupa uzbrūk Rīgas policijas ēkai17.01.1906lv
5Sevastopoles dumpis, sacēlušos matrožu apšaušanaSevastopoles dumpis, sacēlušos matrožu apšaušana15.11.1905lv, ru
6Notiek LSDSP kaujinieku uzbrukums Rīgas Centrālcietumam,kurā piedalās 52 kaujinieki.Kaujā cietuma sardze zaudē 15 kritušo un ievainoto.Notiek LSDSP kaujinieku uzbrukums Rīgas Centrālcietumam,kurā piedalās 52 kaujinieki.Kaujā cietuma sardze zaudē 15 kritušo un ievainoto.20.09.1905lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Andrievs NiedraAndrievs Niedra08.02.187125.09.1942de, en, fr, lv, pl, ru
    2Herman Walter von  GavelHerman Walter von Gavel12.04.185818.05.1910lv
    Birkas