Latvijas kolonizācija: krievu vecticībnieku kolonijas izveide Virbu pagastā Kurzemē

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
24Notikumu saraksts
Datums:
01.03.1907
Papildu lauki

[Apraksts tapšanas stadijā. Komentāri, Atmiņas, dokumentu kopijas- tiek ar peteicību gaidītas]

Jaunpagasts (arī Virbi) ir ciems Talsu novada Virbu pagastā, pagasta centrs. Izvietojies Virbupes kreisajā krastā pie Rīgas—Ventspils dzelzceļa (stacija Sabile) 16 km no novada centra Talsiem un 105 km no Rīgas.

Jaunpagasts (Neuwacken) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1237. gadā lēņu grāmatā. 

***

1905. gada revolūcijas ietekmē Krievijā valdošā aristokrātija bija iebaidīta; šeit joprojām pamatā valdošajai baltvācu un poļu izcelsmes aristokrātijai cara valdība arī vairs īsti neuzticējās. Arī paši baltvācu muižnieki bija sajutuši latviešu "atmodas" centienus- gudrākie saprata, ka izdevīgāk zemi pārdot, nevis turpināt cīnīties par savas feodas tiesībām.

Papildus faktors spiedienam pret baltvācu muižniecību bija krievu stratēģiska interese nostiprināt "Krievijas rietumu robežas", jo tās deva izeju uz jūru. Dažus gadus iepriekš zaudētajā krievu-japāņu karā "stratēģisko izeju" uz Kluso okeānu krievi bija zaudējuši līdz ar Portarturu.

***

Stolipina reformu plānā cita starpā, latviešus no lauku apvidiem bija paredzēts pārvietot uz Arhangeļskas apgabalu, bet vietā nomitināt krievus. Šī plāna neizdošanos zināmā mērā tobrīd ietekmēja komiešu izcelsmes zinātnieka, etnogrāfa, filozofa ("limitisma filozofijas skolas" radītāja) K. Žakova (miris Rīgā) darbi, kuri norādīja uz tautas spēju sekmīgi attīstīties tikai savā dzimtajā teritorijā.

Taču, lai realizētu šo Stolipa reformas sadaļu bija paredzēts ar Krievijas Agrārbankas speciāla fonda palīdzību no vietējiem muižniekiem izpirkt zemi un dot aizdevumus krievu zemniekiem, kuri vēlētos šo zemi iegādāties, vienlaikus aizdevumi netiktu doti zemes iegādei vietējiem latviešiem.

Šādi tapa arī "Stolipina pilotprojekts"- šodienas Talsu novada Virbu pagastā. 20. gadsimta sākumā, Krievijas valdība Agrārbankas personā iepirka no barona Hāna simtiem hektāru zemes, izcirta mežus, sadalīja saimniecībās un pārdeva tās uz kredīta Krievijas iedzīvotājiem. Vietējiem - latviešiem zeme netika pārdota (izņēmums bija 3 vietējās latviešu ģimenes, jo šo ģimeņu vīrieši strādāja uz vietējā "kroņa" dzelzceļa.) 

Virbos vecticībnieki masveidā uz dzīvi apmetās ap 1908. gadu, kad tika pabeigta arī Rīgas—Ventspils dzelzceļa būve.

1909.—1911. gados Jaunpagasta apkārtnē ar Donas agrārās bankas finansiālu atbalstu apmetās apmēram 120 ģimenes no Krievijas. 

Sākoties pirmajam pasaules karam, vācieši un ebreji tika deportēti no Kurzemes piespiedu kārtā, savukārt, vairums krievu ģimenes aizbēga pašas.

Pirmajam Pasaules karam beidzoties, Latvijas valsts pieļāva krieviem atgriezties Virbu pagastā, taču atgriezušos skaits nebija liels. Pēckara gados gan, pateicoties augstajai dzimstībai, to skaits gan sasniedza vairākus simtus, un tika uzturēta pat atsevišķa krievu skola 60 bērniem.

1938. gadā pagastā dzīvoja 430 krievi.

Vecticībnieki dievkalpojumus sākotnēji noturēja Jevseja Dembovskova un Feodoseja Stepanova mājā, taču vēlāk — uzceltajā baznīcā. Dievnams iesvētīts 1928. gadā. Jaunpagastā atrodas vienīgā vecticībnieku baznīca Ziemeļkurzemē ārpus pilsētām. Tā ir taisnstūra celtne ar galvenajā fasādē piebūvētu torni.

Pēc Otrā Pasaules kara padomju okupācijas laikā, izveidojoties kolhoziem un Jaunpagasta spirta pārstrādes uzņēmumiem, krievu iebraucēju skaits atkal palielinājās. Jaunpagasts (Virbi) izveidojās par padomju saimniecības «Virbi» centrālo ciematu. Jaunpagastā atrodas pagasta pārvalde, Virbu pamatskola, kultūras nams, bērnudārzs, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse.

Kā ziņo vietējie mediji 21. gadsimtā, šis Stolipina reformas "aizmetnis" dzīvo joprojām- ja ap 90. gadu vidu krievu draudze vairs nedarbojās un dievnamu izdemolēja, taču nu jau vairākus gadus tajā atkal notiekot rosība. Pateicoties draudzes locekles Antoņidas Širokajas degsmei un neatlaidībai, baznīca un Neivakenes (Jaunpagasta) pareizticīgo draudze pamazām atdzimst.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto 04.02.2018en, lv
2
Vilcienu sadursmē Maskavā ievainoti vismaz 50 cilvēki09.04.2017lv
3Notiek sprādziens pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkasNotiek sprādziens pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas12.12.1990lv
4Совет Министров СССР принял постановление № 677 о выдаче паспортов колхозникам, что уравнивало их в правах с жителями городов.Совет Министров СССР принял постановление № 677 о выдаче паспортов колхозникам, что уравнивало их в правах с жителями городов.29.08.1974ru
5Lēmums par piespiedu kolektivizācijas uzsākšanu PSRS okupētajās Baltijas valstīsLēmums par piespiedu kolektivizācijas uzsākšanu PSRS okupētajās Baltijas valstīs21.05.1947lv
6Čekistu briesmu darbi BaltezerāČekistu briesmu darbi Baltezerā23.07.1941lv
7Atklāta pēc arhitekta P. Federa būvētā Piebalgas stacijas ēkaAtklāta pēc arhitekta P. Federa būvētā Piebalgas stacijas ēka14.11.1926lv
8Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas 13.09.1911lv, ru
9Stolipina agrārās reformas sākumsStolipina agrārās reformas sākums22.11.1906lv, ru
10Bruņota latviešu sociāldemokrātu grupa uzbrūk Rīgas policijas ēkaiBruņota latviešu sociāldemokrātu grupa uzbrūk Rīgas policijas ēkai17.01.1906lv
11Kārļa Ulmaņa pirmais arests. Apsūdzība: "Krievijas impērijas valsts un sabiedriskās kārtības graušana"Kārļa Ulmaņa pirmais arests. Apsūdzība: "Krievijas impērijas valsts un sabiedriskās kārtības graušana"21.12.1905lv
12Sevastopoles dumpis, sacēlušos matrožu apšaušanaSevastopoles dumpis, sacēlušos matrožu apšaušana15.11.1905lv, ru
13Ebreju grautiņš ("pogroms") RīgāEbreju grautiņš ("pogroms") Rīgā23.10.1905lv
14Notiek LSDSP kaujinieku uzbrukums Rīgas Centrālcietumam,kurā piedalās 52 kaujinieki.Kaujā cietuma sardze zaudē 15 kritušo un ievainoto.Notiek LSDSP kaujinieku uzbrukums Rīgas Centrālcietumam,kurā piedalās 52 kaujinieki.Kaujā cietuma sardze zaudē 15 kritušo un ievainoto.20.09.1905lv
15Portsmutas līgums formāli beidz krievu- japāņu karuPortsmutas līgums formāli beidz krievu- japāņu karu05.09.1905en, lv
16Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrāKrievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā10.08.1904en, lv, pl
17Pēdējā Krievijas cara - Nikolaja II kronēšanaPēdējā Krievijas cara - Nikolaja II kronēšana26.05.1896lv
18Pleskavas apgabala Pečoru rajona Lauru ciemā iesvēta skolu un lūgšanas namu. To  uzskata par Lauru latviešu kopienas dibināšanas dienuPleskavas apgabala Pečoru rajona Lauru ciemā iesvēta skolu un lūgšanas namu. To uzskata par Lauru latviešu kopienas dibināšanas dienu15.08.1867lv
19Krievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanuKrievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanu06.09.1865lv
20Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"20.09.1856lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Kalistrats ŽakovsKalistrats Žakovs30.09.186620.01.1926lv, ru
    2Pjotrs StolipinsPjotrs Stolipins14.04.186218.09.1911de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas