Nikolajs Ošiņš

OŠIŅŠ NIKOLAJS Reinholda dēls 9. Rēzeknes kājn. pulka seržants.

Ordenis LKOK piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1901. g. 5. aug. Rīgā tirgotāja ģimenē.

Mācījies Nikolaja ģimnāzijā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūn., piedalījies cīņās pret bermontiešiem.

1919. g. 15. okt. kaujā ar vāciešiem Bolderājas raj. O. pēc 9. Rēzeknes kājn. pulka vada komandiera ievainošanas uzņēmās komandēšanu, vada priekšgalā triecienā izsita ienaidnieku no Bolderājas ZA daļas, pēc tam arī no Bolderājas kāpām, saņēma vairākus gūstekņus un ieguva trofejas. Vēlāk mācījies karaskolā, beidzis virsnieku kursus.

1936. g. ieskaitīts bataljona komandieru kursos.

Dienējis 6. Rīgas kājn. pulkā.

Apbalv. ar

  • LKOK
  • TZO V šķ.,
  • Viestura ordeni,
  • Aizsargu Nopelnu krustu.
  • Lietuvas un Zviedrijas ordeņiem.

Piešķirts apbūves gabals Rīgas Jūrmalā.

Darbojies Latvijas skolotāju slimokasē, Latvijas Sarkanā Krusta valdē. LKOK biedrības revīzijas komisijas priekšsēdētājs. 1937. g. 5. Rīgas aizsargu pulka komandiera palīgs.

1940.-1941. g. tehniķis Rīgas celtniecības trestā Nr. 7.

1941. g. 25. apr. arestēts.

1941. g. 29. jūl. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija piesprieda O. nāvessodu.

Nošauts Maskavā 1941. g. 16. okt.

***

Dzimis 1901. gadā, г. Рига; латыш; среднее;

техник в стройконторе.

Dzīvoja: Рига, ул. Эзермалас, д. 51, кв. 1.

Arestēts: 1941. gada 21. aprīlī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 29. jūlijā.

Inkriminēts: участии в к.-р. заговорщической организации.

Nošauts: 1941. gada 16. oktobrī.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.

Reabilitēts: 1957. gada 0. novembrī. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка

***

  * 1901. VIII 05. Rīgā; S. Lilija Alma dz. Ufers. + 1941. X 16. Maskavā.

                1919. VI 03. Skolnieku rotas karavīrs,

                1919. VII 14. Atsevišķā VII bataljona skolnieku  rotas karavīrs,

                1919. VIII 08. Rēzeknes kājnieku pulka skolnieku  rotas karavīrs,

                1919. XII 05. Kara skolas I rotas kadets,

                1920. V 01. Kadets kaprālis,

                1920. V 20. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd.1920. V 22.,

                1920. V 20. Rīgas kājnieku pulka Velosipēdistu rotas vada komandieris,

                1921. IV 01. Instruktoru rotas vada komandieris,

                1922. IX 27. beidzis Virsnieku kursus ar I šķīru,

                1922. X 24. Ložmetēju rotas vada komandieris,

                1922. III 14. Kara skolas ložmetēju rotas vada komandieris,

                1923. II 24. ieroču pārzinis,

                1923. III 31. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1922. XII 01.,

                1923. VIII 23. Virsnieku ložmetēju kursu grupas vadītājs,

                1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,

                1924. XI 11. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķīru # 1698,

                1926. kājnieku nodaļas grupas vadītājs,

                1928. XI 28. apbalvots ar Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņas 10.gadu 

                                jubilejas medali,

                1929. IX 21. beidzis Virsnieku ložmetēju kursus,

                1929. XI 21. paaugstināts kapteinis pakāpē izd. 1926. III 21.,

                1930. X 01. Virsnieku vietnieku kursu II rotas komandieris,

                1931. II 15. Kara ierēdņu kursu rotas komandieris,

                1931. IX 11. Rīgas kājnieku pulka III Ložmetēju rotas komandieris,

                1931. X 03. piekomandēts Kara skolas virsdienestu instruktoru kursu vadītājs,

                1932.VIII 23. pulka tieslietu darbvedis,

                1932. apbalvots ar Zviedrijas Šķēpa II šķiras bruņinieku krustu,

                1934. XI 11. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķīru #3321,

                1934. XI 13. apbalvots ar Aizsargu organizācijas „Nopelnu Krustu”,

                1935. V 18. Kājnieku baterijas komandieris,

                1935. IX 23. beidzis ļoti sekmīgi Kājnieku baterijas virsnieku kursus,

                1936. XI 01. Instruktoru rotas komandieris,

                1937. I 30. beidzis sekmīgi bataljonu komandieru kursus,

                1937. V 22. piekomandēts Aizsargu organizācijai, Rīgas aizsargu pulka 

                                komandiera palīgs,

                1938. XI 16. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķīru # 63 ar šķēpiem,

                1940. V 09. apbalvots ar Lietuvas Šauļu zvaigzni,

                1940. VII 15. atkomandēts no Aizsargu organizācijas,

                1940. IX 16. Rotas III komandiera palīgs,

                1940. X 19. atvaļināts,

                1940/1941. Celtniecības organizācijas tehniķis,

                1941. apcietināts,

                1941. VII 29. piespriests nāves sods.

                Lāčplēša kara ordeņa biedrības revīzijas komisijas priekšnieks,

                Latvijas Sarkanā Krusta valdes loceklis.

                Avots:       LVVA 1491-1-90-289, 5601-1-4566.;

                                „Latviešu karavīrs otrā Pasaules karā”, Trimdā, 1970/1989.;

                                V. Eihenbauma arhīvs # 3908.

Avoti: memo.ru, biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        17.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas armija sašauj Latvijas sabiedroto- britu kuģi HMS Dragon

        Britu kreiseris HMS Dragon atradās Daugavā, lai palīdzētu Latvijas valdībai aizsargāties pret Rietumkrievijas armijas krievu-vācu algotņiem Bermonta vadībā un krievu komunistu spēkiem Stučkas vadībā. Apšaudes rezultātā bojā gāja 9 un ievainoti- 4 britu jūrnieki

        Pievieno atmiņas

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Pievieno atmiņas

        21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        22.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        25.11.1919 | Bermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai

        Pievieno atmiņas

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Pievieno atmiņas

        03.12.1919 | Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        16.10.1941 | Komunarkā nošauj Latvijas armijas izcilākos komandierus

        Pievieno atmiņas

        Birkas