Komunarkā nošauj Latvijas armijas izcilākos komandierus

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
19Personu saraksts
Notikumi:
19Notikumu saraksts
Kapsētas:
1Saraksts
Datums:
16.10.1941
Papildu lauki

Līdztekus latviešiemi tiek nošauti arī vairāki citu tautu (baltkrievu, ebreju) virsnieki, kuri iepriekš strādājuši PSRS izlūkdienestā. Vairums no nošautajiem 1940. gadā bija ieskaitīti PSRS armijā un aizsūtīti uz Maskavu "uz mācībām". Latviešu vientiesība ("katrs paliekam savās vietās') un pat pasīvs kolaboracionisms Krievijas komunistiem kārtējo reizi tika "adekvāti novērtēti", pretstatā tā paša laika somu vai 21. gadsimtā- čečenu cīnītājiem un pat militārajiem līderiem. Cienīts tiek tikai pārliecinošs pretspars un šo militāro līderu radīti pietiekami daudz upuru iebrukušo Krievijas spēku rindās.

***

Pēc Latvijas okupācijas 1940. un 1941. gadā tika represēti vismaz 4665 Latvijas armijas karavīri (1086 virsnieki, 3579 instruktori un kareivji), starp kuriem bija 23 ģenerāļi, viens admirālis, vismaz 50 pulkveži, vairāk kā 100 pulkvežleitnanti.

Vismaz 52 virsnieki un 102 instruktori un kareivji tika noslepkavoti Latvijā, un vinu dažkārt spīdzināšanās līdz nepazīšanai izkropļotie ķermeņi tika atrasti pēc Latviju okupējušās PSRS Sarkanas armijas bēgšanas no valsts 1941. gadā.

Komunistu veiktās represijas gan armijā, gan pret Latvijas veiksmīgākajiem uzņēmējiem un intelektuāļiem bija viens no iemesliem latviešu aktīvai un  pārliecinošai dalībai Vācijas leģionu rindās, cīnoties pret krieviem 2. Pasaules kara laikā. Diemžēl, K. Ulmaņa politiskā nodevība karam sākoties un Sabiedroto neieinteresētība karu turpināt, līdz tiek sakauta otra kara aizsācēja un sākotnējā Vācijas ideoloģiskā sabiedrotā - komunistiskā PSRS, neļāva Latvijai atgūt neatkarību vēl 50 gadus pēc kara un pašu Krieviju (PSRS) un tās okupēto Austrumeiropu nolēma ievērojamai atpalicībai visās zinātnes un  tautsaimniecības jomās.

***

No vairāk nekā 20 uz Maskavas "kursiem" nosūtītajiem virsniekiem netika represēti tikai

  • O. Ūdentiņš,
  • K. Priedītis,
  • R. Lielbiksis un
  • V. Bruņinieks.


Kāpēc šāda diferencēta pieeja - līdz šodienai jautājums vēl nav noskaidrots. Nav pamata absolutizēt pieņēmumu, ka šie "dzīvi palikušie" būtu bijuši čekas ziņotāji vai uzticības personas, kā tas dažviet vēstures literatūrā ir minēts. 

A. Bambals

***

Pārējo liktenis ilgus gadus palika neziņā.

PSRS okupantu veiktās represijas bieži skāra ar militārpersonu ģimenes.

***

Represijas pret Latvijas virsniekiem pamatā aizsāka un veica arī Baltijas KA un PSRS Aizsardzības tautas komisariāta (TK) 3.daļas darbinieki. Astoņu noslepkavoto virsnieku (V.Spandega, R.Klinsona, R.Kļaviņa u.c.) lietas izmeklēja (iekavās dzimšanas gads un zinas par 1957. gadu):

1) Latvijas PSR VDTK vecākais izmeklētājs VD seržants Mihails Pavlovičs Vibornovs (1908, strādāja iekšlietu ministrijas sistēmā Kirovas apgabalā);

2) Baltijas AKA 3. daļas priekšnieka vietnieks VD vecākais leitnants Nikolajs Aleksandrovičs Jermolajevs (1905, slimības dēļ 1956. gadā atbrīvots no VDM sistēmas),

3) Baltijas AKA 3.daļas izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks VD kapteinis Ivans Andrejevičs Ignatovs (1901, 1952. gadā atlaists slimības dēļ no valsts drošības ministrijas (VDM) sis-tēmas Odesā),

4) PSRS ATK 3. pārvaldes izmeklēšanas daļas priekšnieka palīgs VD vecākais leitnants Pāvels Demjanovičs Zarubins (1902, pensionārs Čeļabinskas apgabalā),

5) PSRS ATK 3.pārvaldes izmeklētājs VD jaunākais leitnants Vladimirs Ivanovičs Komarovs (1916, bija uzkalpojis līdz PSRS VDM īpaši svarīgu lietu izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieka amatam, kad Augstākās tiesas kara kolēģija Ļeņingradā 1954. gada 14.decembrī pieprieda viņam nāves
sodu),

6) Baltijas AKA 3.nodaļas vecākais izmeklētājs VD jaunākais leitnants Nikolajs Aleksandrovičs Martinovs (1914, lekšlietu ministrijas sistēmā Maskavā),

7) PSRS ATK 3.pārvaldes vecākais izmeklētājs VD jaunākais leitnants Mihails Timofejcvičs Ļihačovs (1913, bija tādā pašā amatā kā Komarovs un ar tādu
pašu likteni),

8) Baltijas AKA 3.daļas vecākais izmeklētājs VD seržants Arsēnijs Grigorjcvičs Durilovs (1918, Odesas KA VI)K sistēmā),

9) Baltijas AKA 3.daļas izmeklētājs VD jaunākais leitnants Žukovs (ziņas netika iegūtas),

10) PSRS ATK 3.pārvaldes izmeklēšanas daļas priekšnieks VD majors Nikolajs Aleksejevičs Usetrovs (1905, 1955. gadā atbrīvots no VDK sistēmas Smoļenskas apgabalā kā neatbilstošs dienestam),

11) PSRS ATK pārvaldes izmeklētājs jaunākais kara jurists Arsēnijs Vasiļjcvičs Pulinccvs (1917, 1954. gadā atlaists no VDK sistēmas Kalugas apgabalā sakara ar štatu samazināšanu) ,

12) PSRS ATK 3.pārvaldes izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks bataljona komisārs Boriss Scmjonovičs Pavlovskis (1903, no Kostromas milicijas skolas 1952. gadā atlaists vecuma pensijā),

13) PSRS ATK 3.pārvaldes izmeklētājs VDK jaunākais leitnants Papkovs (ziņas nelika iegūtas).

Indulis Ronis habil.doktors vēsturē, profesors

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuviešiPSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuvieši02.10.1951en, lv
2LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā 24.04.1949lv
3PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
4Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuruSākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru13.02.1945de, ee, en, fr, lv, pl, ru, se
5Čekistu briesmu darbi BaltezerāČekistu briesmu darbi Baltezerā23.07.1941lv
6Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācijaGenocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija14.06.1941en, lv, ru
7PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācijaPSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija14.06.1941ee, en, lv, pl, ru
8Otrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk PolijāOtrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā17.09.1939lv, pl, ru, ua
9Krievijas krievu (formāli PSRS) komunistu lēmums: "Постановление Политбюро ЦК ВКП(б) о продлении национальных операций до 1 августа 1938 года"Krievijas krievu (formāli PSRS) komunistu lēmums: "Постановление Политбюро ЦК ВКП(б) о продлении национальных операций до 1 августа 1938 года"26.05.1938lv, ru
10Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešusSarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus03.02.1938en, lv, ru
11PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,000PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,00014.12.1937en, lv, ru
12PSRS noslepkavoja  latviešu boļševiku elitiPSRS noslepkavoja latviešu boļševiku eliti07.12.1937lv
13PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām 1937.-38.g. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti  21 300 latvieši, no tiem nošauti 16 575PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām 1937.-38.g. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti 21 300 latvieši, no tiem nošauti 16 57530.11.1937en, lv, ru
14Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" 17.12.1918lv, ru
15Kijevas skolnieka Andreja Juščinska slepkavība Kijevā (Beilisiāde)Kijevas skolnieka Andreja Juščinska slepkavība Kijevā (Beilisiāde)12.03.1911lv
16Ebreju grautiņš ("pogroms") RīgāEbreju grautiņš ("pogroms") Rīgā23.10.1905lv
17 Vidzemē atkal iebruka Maskavijas lielkņaza Ivana III  simttūkstošu krievu un trīsdesmit tūkstošu tatāru liels karaspēks Vidzemē atkal iebruka Maskavijas lielkņaza Ivana III simttūkstošu krievu un trīsdesmit tūkstošu tatāru liels karaspēks01.11.1501lv
18Spānijas karalis Ferdinands pieņem "Alhambras lēmumu", ar kuru Spānijas ebreju īpašums pieder kronimSpānijas karalis Ferdinands pieņem "Alhambras lēmumu", ar kuru Spānijas ebreju īpašums pieder kronim23.11.1492lv, ru
19Pāvests Siksts IV apstiprina spāņu inkvizīcijas izveidi, par pamatuzdevumu nosakot neticīgo- arābu un ebreju izdzīšanu no SpānijasPāvests Siksts IV apstiprina spāņu inkvizīcijas izveidi, par pamatuzdevumu nosakot neticīgo- arābu un ebreju izdzīšanu no Spānijas17.10.1483lv, ru

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Владимир КомаровВладимир Комаров00.00.191619.12.1954ru
    2Михаил ЛихачёвМихаил Лихачёв00.00.191319.12.1954ru
    3
    Михаил Выборнов00.00.1908ru
    4
    Павел Зарубин00.00.1902ru
    5Nikolajs OšiņšNikolajs Ošiņš05.08.190116.10.1941en, lv, ru
    6Artūrs DālbergsArtūrs Dālbergs18.07.189616.10.1941lv, ru
    7Rūdolfs CeplītisRūdolfs Ceplītis16.04.189516.10.1941lv
    8Teodors Jānis IndānsTeodors Jānis Indāns28.02.189516.10.1941lv
    9
    Aleksandrs Kristovskis00.00.189316.10.1941en, lv, ru
    10Artūrs DannebergsArtūrs Dannebergs17.02.189116.10.1941lv, ru
    11Kārlis LejiņšKārlis Lejiņš00.00.189116.10.1941en, lv, ru
    12Maks ShapiroMaks Shapiro00.00.189116.10.1941en, lv, ru
    13Vilis SpandegsVilis Spandegs00.00.189016.10.1941en, lv, ru
    14Rūdolfs KlinsonsRūdolfs Klinsons13.11.188916.10.1941lv
    15Pērs DreimanisPērs Dreimanis00.00.188616.10.1941en, lv, ru
    16Roberts KļaviņšRoberts Kļaviņš10.11.188516.10.1941en, lv, ru
    17Žanis BahsŽanis Bahs06.10.188516.10.1941lv, ru
    18Andrejs KrustiņšAndrejs Krustiņš02.07.188416.10.1941lv
    19
    Kārlis Štrauss00.00.187116.10.1941en, lv, ru

    Kapsētas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1"Komunarka" - komunistu terora masu slepkavību vieta"Komunarka" - komunistu terora masu slepkavību vietaen, lv, ru
    Birkas