Jurists un politiķis Aloizs Vaznis no 1990. līdz 1991. gadam bija pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs neatkarības atgūšanas laikā.

Līdzautors Rīgas kinostudijas mākslas filmas "Aveņu vīns" scenārijam.

***

Dzimis 1934. gada 11. martā Rīgā. Strādāja par kultūras darbu organizētāju tuberkulozes slimnīcā, piepelnījās kā muzikants restorānā "Lira".

Mācījās Rīgas 51. Strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā.

1952—1958.g. studēja Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē.

Pēc augstskolas beigšanas 35 gadus strādāja Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas struktūrās kā operatīvais darbinieks, bija kriminālmeklēšanas dienesta vadītājs un vadīja Nodaļu cīņai pret sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu (ОБХСС).

Bijis operatīvais darbinieks, kriminālmeklēšanas pārvaldes priekšnieks, viņa vietnieks toreiz bija otrs Aloizs -  Blonskis.

Par cīņu ar noziedzību apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni (kr. орден Красной Звезды), medaļu "Par kaujas nopelniem" (За боевые заслуги).

Kādu laiku vadīja arī Nodaļu cīņai par sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu (ОБХСС).

1990.-1991. gadā Aloizs Vaznis bija atjaunotās Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. Viņš pārņēma ministriju laikā, kad bruka vecās iekšlietu struktūras un strauji pieauga noziedzība.

Barikāžu laikā Aloizs Vaznis vadīja Latvijas valdībai lojālo milicijas darbinieku pretestību Rīgas OMON uzbrukumiem. Vaznis nespēja vienoties ar šīs nodaļas kaujiniekiem, kā arī ārpusvalsts esošajiem iekšlietu sistēmas vadoņiem par noteikumiem, uz kādiem OMON vienība varētu kļūt par Latvijas Republikas Iekšlietu sistēmas sastāvdaļu. Politiski šo apstākli nekavējoties izmantoja Alfrēds Rubiks, tādējādi iegūstot savā rīcībā labi bruņotu un apmācītu kaujas vienību, kura bija gatava jebkurā brīdī vērsties ar ieročiem pret Latvijas valsti.

Vēlāk arī zvērināts advokāts, strādājot Ainara Platača vadītajā birojā Duntes ielā. Brīvajā laikā pētīja reliģijas, īpaši judaisma vēsturi un dokumentus.

2002. gadā nesekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no partijas "Latgales gaisma".

Miris 2020. gada 9. februārī.

Literatūra

• Aloizs Vaznis. Informācija pārdomām. Rīga: Kontinents, 2002.
• Dace Zuiko, Aivars Kļavis. Vaznis Aloizs : Neatkārtojamie noziegumi [par noziedzību padomju Latvijā] // Likuma Vārdā. – Nr.11 (2002, Nov.), 3., 16.-17. lpp.

Aloizs Vaznis tika izvadīts no Meža kapu lielās kapličas, bet apbedīts 2.Meža kapos. Pēdējā gaitā viņu pavadīja ģimene, tuvinieki un ļoti daudzi bijušie kolēģi, labi zināmi drošības iestāžu darbinieki un vadītāji. Drīzāk vieglāk būtu uzskaitīt, kurš nebija ticis. Bēru procecu vadīja katoļu priesteris Andris Kravalis, bet pie kapa uzrunu teica arī priesteris Konstantīns Bojārs. Starp pavadītājiem bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš pie kapa klātesošos uzrunāja ar emocionālu un cieņpilnu uzrunu. Atvadu vārdus teica arī eks-premjerministrs Ivars Godmanis. Bija ieradušies arī bijušie iekšlietu ministri Rihards Kozlovskis un Ziedonis Čevers.

Starp pavadītājiem bija Tālavs Jundzis, Andris Gūtmanis, Aivars Millers, Dainis Ģēģeris, Armands Plaudis, Ints Ķuzis, Dailis Lūks, Andrejs Grišins, Laimonis Liepiņš, Dmitrijs Trofimovs, Juris Jasinkēvičs, Aivars Straume, Juris Ļabis, Nikolajs Šestopalovs, Grigorijs Vabels, Egils Helmanis, Pāvils Gruziņš, Ivars Redisons, Roberts Anspoks, Georgs Skudra, Imants Pličs, Oļģerts Šabanskis, Mihails Černousovs, advokāts Juris Dzelme, Jānis Jonāss, Artis Mežgailis ar kundzi Ramonu, Ivars Strautiņš, Dmitrijs Skačkovs, Igors Kupra, Kaspars Gerhards, Guna Kaminska, Normunds Krapsis, Zenons Indrikovs, Emīls Jakrins, Jānis Reiniks, Andris Bunka, Māris Krautmanis, Edgars Orlovs, Aivars Pličs, Uldis Cakars, Inta Kaija, Vitolds Zahars, Vjačeslavs Bodņa, Aivars Borovkovs un daudzi citi...