Erasts Bite bija Latvijas jurists un politiķis. Bijis Latvijas tieslietu ministrs (1926—1927), kā arī Latvijas Senāta prokurors (1924—1926; 1928—1940).

Erasts Bite piedzima 1880. gada 16. februārī Nītaures pagastā. Tēvs Jēkabs bija amatnieks, māti sauca Anna. 

1903. gadā beidzis Rīgas garīgo semināru, pēc tam, līdz 1911. gadam, strādājis Rīgā par skolotāju. 

1913. gadā pabeidzisTērbatas universitātes Juridisko fakultāti un pēc tam iestājies advokatūrā par zvērināta advokāta palīgu. Darbojies arī Baltijas bēgļu apgādāšanas komitejā Rīgā, sniedzot bēgļiem palīdzību juridiskos jautājumos. Ierosinājis dibināt demokrātisko bloku vācu okupācijas laikā. 

1917. gadā ievēlēts Rīgas pilsētas domē, kur bija domes sekretārs.

Darbojās Demokrātiskais blokā, vēlāk Tautas padomē. 

1918. gada 17. novembra sanāksmē, kur tika pieņemta Tautas padomes politiskā platforma, ievēlēts padomes prezidijs un izlemts jautājums par pagaidu valdības organizēšanu, Erasts Bite tika ievēlēts par sekretāru. Latvijas proklamēšanas aktā 18. novembrī viņš nolasīja iepriekšējās dienas sēdes protokolu un pagaidu konstitūciju. Tajā pašā gadā iecelts par miertiesnesi. 

1919. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli. 

1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē, kur iecelts par sekretāra biedru. Viņu ievēlēja amnestijas, juridiskajā un pašvaldības komisijās. 1921. gadā Rīgas apgabaltiesā iecelts par Administratīvās nodaļas vadītāju.

1924. gadā kļuva par Latvijas Senāta prokuroru.

Amatā bijis līdz 1926. gada 7. maijam, kad kļuva par tieslietu ministru Artura  Alberinga vadītajā valdībā.

Amatā palicis arī nākamajā — Marģera Skujenieka vadītajā — Ministru kabinetā. Bites darbības laikā Saeima pieņēma Dzelzceļu likumu, Gaisa satiksmes likumu, likumu par mēriem un svariem, likumu par karaskolām, likumu par Herdera institūtu Rīgā u.c. 1928. gadā atgriezies Latvijas Senāta prokurora amatā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi un Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu. 1941. gada 14. jūnijā deportēts, arestēts, izvests uz Molotovas apgabala Usoļlaga soda nometni. Miris 1942. gada 7. februārī.

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Brīvības iela 12-6
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 07/02/42
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Erasts Bite varat meklēt vietnē news.lv.

*******************************

Dzimis 1880. g. 16. febr. Nītaures pag. Tērņenos amatnieka ģimenē.

Tēvs Jēkabs, māte Līna. Latvietis, pareizticīgs.

Ģimene pārcēlusies uz Rīgu, mācījies Debesbraukšanas draudzes skolā, Rīgas Garīgajā seminārā (beidzis 1903. g.). No 1903. g. sept. psalmotājs Nikolaja pareizticīgo baznīcā Ventspilī, 1903. g. dec.–1911. g. okt. skolotājs elementārskolā Rīgā.

1907. g. uzsācis studijas TU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1913. g.). No 1913. g. sept. zvērināta advokāta S. Iļjina palīgs Rīgā.

1. pasaules kara laikā 1915.–17. g. darbojies Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejā Rīgā. 1917. g. bijis Vidzemes Zemes padomes Juridiskās komisijas loceklis, vēlāk Rīgas Sabiedrisko organizāciju padomes loceklis, pēc tam priekšsēdētājs. 1917. g. ievēlēts Rīgas pilsētas domē, bijis tās sekretārs.

1917.–19. g. bijis Latvijas Demokrātiskās partijas laikraksta “Jaunais Laiks” redaktors.

Vācu okupācijas laikā darbojies latviešu politiķu apvienībā “Demokrātiskais bloks” jeb t. s. 17 vīru blokā, kas vēlāk bija svarīgs elements Latvijas Tautas padomes izveidē. 1918. g. 18. nov. piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas aktā.

1918. g. 16. dec. apstiprināts par miertiesnesi (Rīgas pilsētas 8. iecirkņa miertiesnesis). 1919. g. 19. janv. ar Latvijas Pagaidu valdības tieslietu komisāra K. Kvelberga rīkojumu komandēts pildīt Grobiņas iecirkņa miertiesneša amatu. 1919. g. 4. martā Liepājas apgabaltiesas nodaļu kopsapulce iecēlusi par tiesas pārstāvi Grobiņas apr. agrārkomisijā.

No 1919. g. 5. sept. Rīgas apgabaltiesas loceklis, Administratīvās nodaļas vadītājs. Bijis Latvijas Tautas padomes loceklis, padomes sekretārs.

1920.–22. g. Satversmes sapulces loceklis, Satversmes sapulces sekretāra biedrs.

No 1924. g. 2. maija Latvijas Senāta virsprokurora biedrs. No 1924. g. vienlaikus arī Latvijas armijas Kara saimniecības pārvaldē un 1925.– 35. g. arī Kara ministrijas juriskonsults. 1925. g. febr. piedalījies Rīgas pilsētas Domes vēlēšanās, kandidējot no Saimnieciski kulturālās apvienības kandidātu saraksta.

1926. g. 3. maijā–1927. g. 26. janv. tieslietu ministrs.

1926. g. 14. maijā atbrīvots no Senāta virsprokurora biedra amata, 1928. g. 8. maijā atkal iecelts par Latvijas Senāta virsprokuroru. 1936. g. 28. maijā tieslietu ministrs H. Apsītis uzdevis pildīt virsprokurora pienākumus.

Līdz 1934. g. darbojies partijā “Demokrātiskais centrs”, bijis tās Centrālās komitejas loceklis. No 1936. g. Latvijas Pareizticīgās baznīcas sinodes locekļa kandidāts.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Vidzemes Patronāta biedrībā, bijis Baltijas Palīdzības biedrības priekšsēdētājs un Debesbraukšanas draudzes padomes loceklis.

Padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 16. nov. atbrīvots no Latvijas Senāta virsprokurora amata sakarā ar Latvijas Senāta darbības izbeigšanu.

1941. g. 14. jūn. Rīgā apcietināts, nosūtīts uz Soļikamskas soda nometnēm.

Miris 1942. g. 7. febr. Usoļlaga Surmogas nometnē.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ., Akpz, Acjpm.

Precējies ar Zelmu Garozu (1899. g. Jelgavā–1966. g. Rīgā; sabiedriska darbiniece, Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa priekšniece), audžumeita Rita Kreija (dz. 1922. g.). Abas no 1941. g. 14. jūn. izsūtījumā Vasjuganas raj. (tag. Tomskas apg. Kargasokas raj.); sieva no izsūtījuma atgriezusies 1954. g., audžumeita 1961. g.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 152. l.; 27. apr., 29. l.; 1595. f., 10. apr., 41. l.; LNA LVA, 1987. f., 1. apr., 17163. l.; LDG; LVD; EVP.

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja F. Gailīša 1919. g. 13. jūn. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam A. Bergam: “Ziņoju Jūsu Ekselencei, ka Rīgas Apgabaltiesa ir 10. VI / 19. atjaunojusi savu darbību Rīgā, bij. Miertiesnešu sapulces namā. Tā kā klātesošo tiesnešu skaits ir patlaban pavisam nepietiekošs, tad laipni lūdzu pēc iespējas nekavējoši atkomandēt atpakaļ uz Rīgas Apgabaltiesu viņas locekļus A. Kviesi un J. Krūklandu, kuri piekomandēti Tiesu palātai, un miertiesnesi E. Biti, kurš piekomandēts Liepājas apgabaltiesai, sevišķi pēdējais ir nepieciešams.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 41. l.)

No E. Bites 1940. g. 22. nov. raksta Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariātam: “Ar š. g. 16. novembri esmu atbrīvots no Senāta prokurora amata. Pamatojoties uz Latvijas P.S.R. konstitūcijas 12. un 90. p. p., lūdzu mani ierindot jaunformējamās Latvijas P.S.R. tiesas darbiniekos. Personas lapu kadra reģistrācijai un dzīves aprakstu pirms atbrīvošanas no amata iesniedzu prokuratūras kancelejā, bez tam dzīves aprakstu iesniedzu arī Senāta virsprokuroram b[iedram] Vāgneram. Piezīmēju, ka visu laiku Senātā darbojos Administratīvajā departamentā un piedalījos administratīvo lietu izspriešanā kā prokurors.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 152. l., 37. lp.