Augusts Jānis Rumpēters

Augusts RUMPĒTERS

1899 – 1978

Dzimis 1899. gada 13. martā Turaidas pagastā, Rīgas apriņķī, tirgotāja ģimenē.

Beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju, Sācis studēt Tērbatas universitātē, bet brīvības cīņu laikā 1919. gadā iestājies Kalpaka bataljona studentu rotā.

1926. gadā beidzis Latvijas Universitāti, strādājis par tiesamatu kandidātu, papildmiertiesnesi un miertiesnesi Latgales apgabaltiesā. No 1928. gada Daugavpils pilsētas miertiesnesis un īres valdes priekšsēdētājs, Latgales apgabaltiesas loceklis, Zemes grāmatu atjaunošanas komisijas loceklis. 1934. gadā iecelts par Tiesu palātas locekli.

1938. gadā iecelts par senatoru Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamentā un strādājis tur līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī.

Vācu okupācijas laikā strādājis Tiesu palātas civilajā departamentā.  

1944. gadā devies trimdā un Vāciju, 1950. gadā pārcēlies uz ASV. Latviešu sabiedrības aktīvs darbinieks.

Miris 1978. gada 17. decembrī ASV. 

***

  * 1899. III 13. Turaidas pag.; M. Amalija dz. Plūme, S. Emma dz. Lejiņa 

                                + 1978. XII  17. Glenridžā, ASV.

                1918. beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju Tērbatā,

                1919/1920. Latvijas Brīvības cīņās,

                1920/1928. beidzis Latvijas Universitāti, mag. jur.,

                1928. miertiesniesis Daugavpils apgabaltiesā,

                1928/1934. Daugavpils apgabaltiesas loceklis,

                1934/1938. Tiesu palātas Civildepartamenta loceklis,

                1938/1944. senātors Senāta Civilkasācijas departamentā

                Bij. Lēdurgas Turaidas draudzes baznīcas priekšnieks,

                1942. Rīgas Jāņa draudzes padomes loceklis,

                Rīgas latviešu biedrības biedrs,

                Latvijas tiesniešu biedrības biedrs,

                Korporācijas “Lettonia” filistrs.

                1944/1950. Vācijā,

                1950/1978. ASV konsultants komiteja “Latvijas brīvībai”,

                1941/1964. Latvijas ev. lut. baznīcas valdes loceklis, Latvijā un trimdā,

                1964/1978. Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes trimdā prezidijas loceklis.

                Latviešu juristu apvienības valdes loceklis,

                Latviešu zemnieku savienības trimdā padomes loceklis, 

                Avots:       „Baznīcas Ziņas“ # 8/1942.;

                                „Latvijas Universitātes absolventi – juristi“, R. 1999.

Emmai Rumpēterei (dzim.Lejiņai) un Augustam Rumpēterim bija 4 dēli.

Augusts ar diviem vecākajiem Ilmāru un Visvaldi emigrēja un dzīvoja ASV, bet Emma, nepaspējo bēgt no padomju okupācijas, ar jaunākajiem dēliem Ģirtu un Andri palika.

Zināms, ka Ilmāram svešumā piedzima 3 bērni - Arvils, Artis un Rita.

************************************************************

Dzimis 1899. g. 13. martā Turaidas pag. Šveicēs lauksaimnieka (rentnieka) ģimenē.

Tēvs Augusts, māte Amālija, dz. Plūme. Latvietis, luterticīgs.

No 1911. g. mācījies F. Šmithena un L. Bērziņa ģimnāzijā Dubultos, no 1915. g. Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā (1. pasaules kara laikā no 1915. g. evakuācijā Tērbatā).

No 1917. g. mācījies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā evakuācijā Tērbatā (beidzis 1918. g. janv.).

1918. g. febr. studējis lauksaimniecību TU.

1918. g. vasarā dzīvojis vecāku mājās Vidrižu pag. Vīgantos.

1919. g. janv.–maijā lielinieku apcietinājumā.

Neatkarības kara laikā no 1919. g. 24. maija dienējis Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), 1. Atsevišķās latviešu brigādes Studentu bataljonā (kā brīvprātīgais), 3. Jelgavas kājnieku pulkā, no 1919. g. sept. Austrumu frontes štābā (Pļaviņās), pēc tam Armijas virspavēlnieka štāba Iekšējās izlūkošanas Rīgas nodaļā (1920. g. aug. atvaļināts); kareivis.

Piedalījies kaujās pret lieliniekiem. Dzīvojis Vidrižu pag. Vīgantos.

1920.–27. g. un 1928. g. studējis tieslietas LU (beidzis 1928. g.).

Studiju laikā no 1920. g. jūn. gadu strādājis par sekretāra palīgu Tiesu palātas Civildepartamentā.

No 1926. g. 29. jūl. Rīgas apgabaltiesas jaunākais tiesamatu kandidāts; strādājis 2. civilnodaļā. No 1926. g. 23. dec. papildu miertiesnesis Latgales apgabaltiesā.

No 1928. g. 31. marta Latgales apgabaltiesas Daugavpils pilsētas 1. iecirkņa miertiesnesis un Daugavpils īres valdes priekšsēdētājs.

1928. g. 18. sept.–1934. g. 12. febr. Latgales apgabaltiesas loceklis, 1930.–34. g. arī Zemesgrāmatu atjaunošanas komisijas loceklis.

1934. g. 12. febr.–1938. g. 1. sept. Tiesu palātas loceklis, 1938. g. 1. sept.–1940. g. Latvijas Senāta senators.

1917.–34. g. bijis LZS biedrs.

Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latviešu– igauņu tuvināšanās biedrībā, Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. dec. atbrīvots no amata.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. 30. aug. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas juriskonsultācijas jaunākais pastāvīgais loceklis, no 1941. g. 30. okt. Tiesu palātas tiesnesis Civildepartamentā.

No 1941. g. LELB virsvaldes loceklis.

1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

1944. g. okt. kopā ar dēlu Ilmāru devies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojis Jēnā, Goslārā, Hamelnā un Blombergā.

Pēc 2. pasaules kara ievēlēts par britu okupācijas zonas piecu tautību bēgļu juristu apvienības vicepriekšsēdētāju, bijis Starptautiskās bēgļu organizācijas (International Refugee Organization; IRO) tieslietu padomnieks Detmoldā un Minsterē (abas Ziemeļreinā-Vestfālenē).

1950. g. izceļojis uz ASV, dzīvojis Bruklinā, Patersonā, pēc tam Ērvingtonā, Ņūdžersijas pavalstī.

Strādājis fabrikās, pēc tam trīs gadus bijis komitejas “Latvijas brīvībai” juriskonsults, komitejas pārstāvis Eiropas apspiesto nāciju asamblejas (Assembly of Captive European Nations – ACEN) Juridiskajā komitejā.

No 1956. g. LZS Padomes loceklis, bijis Latviešu zemnieku bloka prezidija loceklis.

No 1958. g. strādājis par arhivāru Hakensakas slimnīcā Ņūdžersijas pavalstī.

LELB virsvaldes juriskonsults, no 1964. g. LELB Prezidija loceklis.

Bijis Latviešu juristu apvienības vicepriekšsēdētājs, Baltijas Juristu apvienības valdes loceklis, darbojies organizācijā “Daugavas vanagi”.

Miris 1978. g. 17. dec. Glenridžā, Ņūdžersijas pavalstī, ASV, ar sirdstrieku (infarktu). Pelnu urna apbedīta Latviešu brāļu kapos Katskilos (Latvian Memorial Park in the Catskills), vēlāk pārapbedīta Vidrižu kapos.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz.

Precējies 1926. g. 11. nov. ar Emmu Elfrīdu Lejiņu (1896. g. 11. martā Alojas draudzē–1990. g. 5. jūn. Vidrižu pag.), dēli Visvaldis (dz. 1927. g. 24. jūl.; teologs ASV), Ilmārs (dz. 1929. g. 9. martā Daugavpilī; mākslinieks ASV), Ģirts (dz. 1932. g. 6. janv.; pēc kara dzīvojis Latvijā), Andris (dz. 1936. g.; pēc kara dzīvojis Latvijā).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

D. Soviet Agression against the Baltic States. [B. v.], 1974. A. LNA LVVA, 3727. f., 1. apr., 25. l., 150.–151., 208. lp.; 1536. f., 27. apr., 295. l.; 7427. f., 1. apr., 1069. l.; P-822. f., 1. apr., 81. l.; 2. apr., 48. l.; EVP; Rumpēters A. Armiņu lapa no Mētraines. Roziņķis. Vita Nostra. 1965. Nr. 15; Rumpēters A. Atskats uz 1918. I laiku. Vita Nostra. 1967. Nr. 16; R. Z. Senātoram Augustam Rumpēteram 70 gadu. Laiks. 1969. g. 12. marts; Pētersons T. Mūsu tiesību sistēmas līdzveidotājs. Laiks. 1974. g. 9. marts; Pētersons T. Augusta Rumpētera 75 mūža gadi. Vita Nostra. 1974. Nr. 21; Pētersons T. Senātors Augusts Rumpēters. Universitas. 1980. Nr. 45; Irbe P. Augusts Rumpēters, iur., 18. I. Vita Nostra. 1980. Nr. 26/27; ARCH. XI; Miris senātors Augusts Rumpēters. Laiks. 1978. g. 20. dec.; LE (II) 4. sēj.; AL; LUAJ; SLS.

No A. Rumpētera 1926. g. 8. jūn. rakstītās autobiogrāfijas: “Kad 1917. g. pēc Rīgas krišanas Nikolaja ģimnāzija evakuējās no Tērbatas uz Geņičevsku (Krimā), pārgāju uz Rīgas pilsētas ģimnāziju, kuru beidzu 1918. g. janvārī [..] 1919. gada pavasarī iestājos Studentu rotā, kā ierindas kareivis. Tanī pašā gadā piedalījos vairākās kaujās Latgales frontē pret lieliniekiem. Starp citu 27. un 28. augusta uzbrukumā pret Rudzātiem.” (LNA LVVA 1536. f., 27. apr., 295. l., 5. lp.)

Avoti: biographien.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Augusts RumpētersTēvs
        2Amālija RumpētersAmālija RumpētersMāte00.00.186626.02.1938
        3
        Andris RumpētersDēls00.00.1936
        4
        Ilmārs RumpētersDēls09.03.1929
        5
        Ģirts RumpētersDēls06.01.1932
        6
        Visvaldis RumpētersDēls24.07.1927
        7
        Emma Elfrīda RumpētersSieva11.03.189605.06.1990
        8
        Antons LejiņšSievas/vīra tēvs00.00.186100.00.1940
        9
        Paulīne LamstereSvaine00.00.189200.00.1972
        10
        Vera LindbergaSvaine00.00.188920.08.1954

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands

        Pievieno atmiņas

        01.08.1975 | Helsinku deklarācija

        Pievieno atmiņas

        28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

        Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

        Pievieno atmiņas

        Birkas