Dzimis 1868. gada 10. janvārī Trikātas pagastā, Vidzemē, lauksaimnieka ģimenē.

Beidzis Pēterburgas universitātes juridisko fakultāti. Ieņēmis dažādus amatus Krievijas tiesās, sasniedzot Tiesu palātas locekļa amatu Irkutskas Tiesu palātā.

1920. gadā atgriezies Latvijā un iecelts par pirmo Latgales (Daugavpils) apgabaltiesas priekšsēdētāju.

1922. gadā iecelts par Senāta Administratīvā departamenta senatoru, no 1934. gada līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī ieņēmis arī departamenta priekšsēdētāja amatu.

Ilgus gadus bijis Augstākās disciplinārās tiesas loceklis un no 1927. gada tās priekšsēdētājs.

Publicējis rakstus juridiskajā periodikā.

1944. gadā devies trimdā.

Miris 1947. gada 2. februārī Vācijā.

Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1926. gadā un 2. šķiru 1935. gadā. 

*********************************

Dzimis 1868. g. 10. janv. Trikātas pag. Tiepeles muižā lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris, māte Henriete, dz. Jākobsone. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Tiepeles pagastskolā un Trikātas draudzes skolā, pēc tam Valmieras apr. skolā un Rīgas gub. ģimnāzijā.

No 1888. g. studējis medicīnu TU, no 1889. g. tieslietas PU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1895. g. ar I šķ. diplomu).

No 1895. g. sept. ierēdnis Kontroles palātā Pēterburgā, no 1895. g. dec. Tjumeņas apr. tiesas piesēdētājs.

No 1897. g. febr. bijis Berjozovas apgabaltiesas tiesneša v. i., Berjozovas apr. iecirkņa miertiesnesis, no 1897. g. jūl. miertiesnesis Obdorskā (nodarbojies arī ar samojedu un ostjaku tiesiskā stāvokļa un ieradumu tiesību pētniecību).

No 1899. g. Išimas apr. iecirkņa miertiesnesis, no 1900. g. Sahalīnas salas iecirkņa miertiesnesis (Korsakova priekšpostenī; lai iepazītos ar izsūtīto un ainu tautas dzīvi, vairākkārt apceļojis Sahalīnu un Japānu), no 1905. g. rudens Irkutskas pilsētas iecirkņa miertiesnesis, no 1906. g. Pierobežas apgabaltiesas iecirkņa miertiesnesis Harbinā, Pierobežas apgabaltiesas loceklis, vēlāk Irkutskas Tiesu palātas loceklis (1919. g. febr.–1920. g. janv.) valsts padomnieka rangā.

1920. g. ar 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonu atgriezies Latvijā, 1920. g. 22. okt. iecelts par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju (1922. g. 14. jūl. apstiprināts Satversmes sapulcē).

No 1922. g. 7. sept. Latvijas Senāta Administratīvā departamenta senators (1923. g. 5. okt. apstiprināts Saeimā), no 1934. g. 21. nov. Administratīvā departamenta priekšsēdētājs.

Sākot ar 1937. g. dec., Tieslietu ministrija ik pēc gada devusi atļauju palikt amatā vēl vienu gadu pēc maksimālā vecuma sasniegšanas.

1926. g. dec. un 1929. g. janv. uz nākamajiem trijiem gadiem ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Bijis Augstākās disciplinārās tiesas loceklis (no 1927. g. tiesas priekšsēdētājs).

Publicējis rakstus juridiskajā periodikā.

No 1923. g. Latvijas Sarkanā Krusta valdes, prezidija loceklis (Daugavpils nodaļas pirmais priekšnieks).

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 26. nov. (no 4. okt.) atbrīvots no senatora un Administratīvā departamenta priekšsēdētāja amata sakarā ar Latvijas Senāta darbības izbeigšanu.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. sept. bijis Tieslietu pārvaldes Senāta Kriminālā kasācijas departamenta priekšsēdētāja v. i.

No 1941. g. nov. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Tiesu palātas Krimināldepartamenta tiesnesis.

1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

1944. gadā devies  bēgļu gaitās uz Vāciju. Dzīvojis Hidesenes (kopš 1970. g. Detmoldas sastāvā) bēgļu nometnē Ziemeļreinā-Vestfālenē. Bijis latviešu Augstākās sabiedriskās tiesas tiesnesis, strādājis par naktssargu angļu kokzāģētavā Detmoldā.

Miris 1947. g. 2. febr. Detmoldā, Vācijā.

Apbalvojumi: Latvijas TZo II, III šķ., ANk, LSCO Svastika, Latvijas Aizsardzības biedrības med.; Beļģijas Sarkanā Krusta med. I šķ.; Igaunijas Sarkanā Krusta II šķ. I klases med.; vairāki Krievijas ord.

Precējies ar Mariju Martinovu (1883. g. okt.–1957. g. jūn. Augustdorfā, Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalstī, VFR).

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 454. l.; P-822. f., 1. apr., 23. l.; LDG; LVD; Zilbers F. Senatora Jāņa Kalaca 70 mūža gadi. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1938. Nr. 2; Latviešu Ziņas, 1947. g. 8. febr.; SLS; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 94. lpp.

No Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta direktora A. Meņģelsona 1937. g. 18. sept. raksta J. Kalacam: “Pagodinos, senatora kungs, paziņot, ka par Senāta Administratīvā departamenta spriedumu sistemātiska kopojuma sastādīšanu “Tieslietu Ministrijas Vēstneša” pielikumā, ko Jūs laipni uzņēmāties, ministra kungs ar š. g. 10. septembra rīkojumu noteica Jums un virssekretāra palīgam Annai Ripke atalgojumu Ls 170.- mēnesī katram, skaitot no š. g. 1. septembra.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 454. l., 10. lp.)

No J. Kalaca 1940. g. 20. sept. raksta Latvijas PSR tieslietu tautas komisāram A. Jablonskim: “Sakarā ar priekšā stāvošo Senāta Administratīvā departamenta likvidāciju, lūdzu atbrīvot mani no šī departamenta priekšsēdētāja, Senāta Augstākās disciplinārtiesas priekšsēdētāja un senatora amata.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 454. l., 23. lp.)

---

 *1868. Trikātas pag.; M. Henriete, S. Marija dz. Martinovs.

                Beidzis Pēterpils Universitāti,

                1920/1927. Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs,

                1926. XI 16. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķiru # 87,

                1927. Senāta augstākās disciplinārtiesas priekšsēdētājs,

                1935. XI 15. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa II šķiru # 268,

                1938. t.p. amatā.

                Bij. Pēterpils kontroles palātā, Tjumenjas apgabaltiesā un zvērināts 

                                advokāts Harbinbā.

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Brīvā Zeme”# 6/1938.

***********

Jānis Kalacis vai Jānis Kalacs (1868-1947) bija latviešu jurists, Senāta augstākās disciplinārtiesas priekšsēdētājs (no 1927), Tiesu palātas tiesnesis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1868. gada 10. janvārī Trikātas pagasta Tiepeles (Witkop) muižas zemnieka Pētera Kalača un viņa sievas Henrietes, dzim. Jēkabsones, ģimenē. Mācījās Tiepeles pagastskolā, Trikātas draudzes skolā, tad Valmieras apriņķa skolā un Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā. Studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē (1888) un Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē (no 1889), pēc kuras beigšanas strādāja par tiesnesi Tjumeņas apgabaltiesā, Krievijas pilsoņu kara laikā par advokātu Harbinā.

1920. gadā pa jūras ceļu atgriezās Latvijā, bija pirmais Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs (1920-1927). No 1922. gada bija Administratīvā departamenta senators, no 1923. gada arī Sarkanā Krusta galvenās valdes un priekšniecības loceklis. No 1927. gada Senāta augstākās disciplinārtiesas priekšsēdētājs.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur mira Detmoldas bēgļu nometnē 1947. gada 2. februārī.

Apbalvojumi

• Sarkanā Krusta Goda krusts (1925)
• Triju Zvaigžņu ordenis 3. šķira (1926) un 2. šķira (1935)

Literatūra

• Latviešu darbinieku galerija, 1918-1928. Rīga: 1929. - 284. lpp.
• Es Viņu pazīstu. Rīga: 1939. - 231. lpp.
• Senators Jānis Kalacs. Atpūta 1938. Nr. 689. - 20. lpp.
• Senatora Jāņa Kalaca 70 gadi. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1938. Nr. 2. - 516.-519. lpp.
• Senators Jānis Kalacis [nekrologs]. Latvju Ziņas. 1947. gada 1. marts.