Jānis Balodis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.12.1890
Miršanas datums:
28.05.1975
Tēva vārds:
Pēteris
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Balodis
Papildu vārdi:
Voldemārs
Kategorijas:
Augstākās tiesas senators, Dzimis Latvijā, Ierēdnis (-e), Jurists, Militārpersona, karavīrs, Pedagogs, skolotājs, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, miris emigrācijā, Šahists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dzimis 1890. gada 25. decembrī Ungurpils pagastā, Vidzemē, lauksaimnieka ģimenē.

Mācījies Nikolaja ģimnāzijā Rīgā. 1915. gadā beidzis Tērbatas universitātes juridisko fakultāti, pēc tam iesaukts kara dienestā.

1919. gadā iestājies Rīgas apgabaltiesā par tiesamata kandidātu, vēlāk pildījis prokurora biedra pienākumus. 1921. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1923. gadā par Tiesu palātas locekli.

1928. gadā iecelts par senatoru Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamentā. No 1940. gada jūlija līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī pildījis departamenta priekšsēdētāja amatu.

1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, 1951. gadā izceļojis uz ASV. Aktīvs latviešu sabiedriskās dzīves dalībnieks.

Miris 1975. gadā Mineapole,  ASV

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1938. gadā.

****

Jānis Balodis (1890—1975) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Dzīves gājums

Dzimis Ungurpils pagastā, lauksaimnieka ģimenē. Pēc Rīgas Nikolaja ģimnāzijas beigšanas, studējis tieslietas Tērbatas universitātes juridiskajā fakultātē. Pēc tās beigšanas 1915. gadā, iesaukts kara dienestā. 1919. gadā iestājies Rīgas apgabaltiesā par tiesu amata kandidātu, tajā pašā gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokurora vietnieku. 1921. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1923. gadā par Tiesu palātas locekli. 1928. gada 29. jūnijā iecelts par senatoru Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamentā. No 1940. gada 16. jūlija līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī bijis departamenta priekšsēdētājs. Darbojies par Augstākās disciplinārās tiesas locekli, piedalījies Sodu likumu izstrādāšanas komisijas darbā.

Kopš 1920. gada aktīvi piedalījies 2. Rīgas Šaha biedrības darbā, ieņemdams dažādus amatus tās valdē un piedalīdamies šaha turnīros. No 1932. līdz 1933. gadam bijis arī Latvijas Šaha savienības priekšsēdētājs.[2]

1944. gadā kopā ar sievu, baltu filoloģi Ritu Šāberti–Balodi devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

1951. gadā izceļojis uz ASV un apmeties uz dzīvi Minesotas štata pilsētā Mineapolē. Aktīvs latviešu sabiedriskās dzīves dalībnieks: viens no Latviešu akadēmiskās kopas dibinātājiem, Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes valdes loceklis, Amerikas Latviešu šaha apvienības goda biedrs, žurnāla „Šaha Pasaule” līdzstrādnieks.

Miris 1975. gada 28. maijā Mineapolē.

Apbalvojumi

  • Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (1938)

*****************************************************************************

Dzimis 1890. g. 25. dec. Daugavpils apr. Ungurmuižas pag. Rubeņos lauksaimnieka ģimenē. Tēvs Pēteris, māte Karlīne, dz. Augstkalniete. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Ungurmuižas pagastskolā, Millera privātskolā Rīgā, Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā (beidzis 1910. g. ar sudraba med.). Mācību laikā strādājis arī par mājskolotāju.

1910. g. uzsācis tieslietu studijas TU (beidzis 1915. g.).

1. pasaules kara laikā 1915.–18. g. bijis karadienestā Krievijas armijā, dienējis Viļņas Zirgu rezerves pārvaldes kancelejā Viļņā un Vitebskā. Kareivis, no 1917. g. apr. kara laika ierēdnis 116. inženieru darba družīnā, 1917. g. vasarā ievēlēts družīnas komitejā. 1918. g. martā atvaļināts, atgriezies Ungurmuižas pag., strādājis Krustpils Patērētāju biedrības Ungurmuižas pag. nodaļā (veikalvedis). Lielinieku varas laikā 1919. g. strādājis par pag. izpildkomitejas sekretāru.

No 1919. g. 23. jūl. tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā, no 13. sept. tiesas prokurora rīcībā, prokurora biedra p. i. (1919. g. 15. dec. apstiprināts šajā amatā, 17. dec. ieceļot par tiesas prokurora p. i.). 1920. g. sept. iecelts par ministriju revīzijas komisijas locekli. 

1921. g. janv. uzdots vadīt Liepājas apgabaltiesas prokuratūru. No 1921. g. 10. marta Rīgas apgabaltiesas loceklis (1922. g. 14. jūl. apstiprināts Satversmes sapulcē); strādājis 1. kriminālnodaļā. 1923. g. martā uzdots vadīt 4. kriminālnodaļu.

1923. g. 1. maijā–1928. g. 29. apr. Tiesu palātas loceklis. 1928. g. 29. jūn. iecelts par Latvijas Senāta senatoru Administratīvajā departamentā, no 1931. g. apr. senators Kriminālās kasācijas departamentā. Bijis Tieslietu ministrijas juriskonsults, Latvijas Senāta augstākās disciplinārtiesas loceklis un Soda likuma izstrādāšanas komisijas loceklis.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas Šaha biedrībā, Veselības veicināšanas biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. jūl.–nov. bijis departamenta priekšsēdētāja v. i.; 1940. g. 26. nov. atbrīvots no senatora amata sakarā ar Latvijas Senāta darbības  izbeigšanu. Bijis Tieslietu tautas komisariāta Kodifikācijas daļas brīva līguma konsultants (1940. g. 31. dec. atbrīvots no amata, sākot ar 1941. g. 1. janv.).

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. dec. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Tiesu palātas Krimināldepartamenta tiesnesis. 1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Bijis Starptautiskās bēgļu organizācijas (International Refugee Organization; IRO) tieslietu padomnieks.

Pēc izceļošanas no Vācijas no 1951. g. trimdā ASV. Viens no Latviešu akadēmiskās kopas dibinātājiem, Latviešu draudzes valdes loceklis, Amerikas latviešu šaha apvienības goda biedrs, izdevuma “Šaha Pasaule” līdzstrādnieks.

Miris:1975. g. 23. martā Mineapolē, Minesotas pavalstī, ASV.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.

Precējies ar Mariju Milleri (dz. 1896. g. 25. okt.), dēls Viktors Arvīds (dz. 1920. g. 20. nov.). Otrreiz precējies ar Ritu Ziedīti Šāberti (1915. g. 14. martā Rīgā–2011. g. 11. apr. Mineapolē, Minesotā, ASV; baltu filoloģe).

Akadēmiskās vienības “Atauga” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 70. l.; 27. pr., 39. l.; LVD; EVP; Akadēmiskā biedrība Atauga. 1909–1959. Ziemeļblāzma, 1961. 195. lpp.; SLS.

No Rīgas apr. apsardzības priekšnieka 1919. g. aug. J. Balodim izsniegtās apliecības: “Kara ierēdnis Jānis Pētera d. Balodis, dz. 13./XII 1890. g., no Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieka [kā apgabaltiesas darbinieks] atsvabināts pagaidām pa dienesta pienākuma izpildīšanas laiku no mobilizācijas. Dienesta atstāšanas gadījumā Balodis zaudē tiesību uz atsvabināšanu un viņam tūlīt jāierodas pie Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieka priekš ieskaitīšanas aktīvā dienestā.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 39. l., 20. lp.)

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Būmaņa 1924. g. 16. dec. J. Balodim izsniegtās apliecības: “Ar šo apliecinu, ka bij[ušā] Rīgas apgabaltiesas locekļa Jāņa Baloža ģimene, pēc manā rīcībā esošām ziņām, sastāv no sievas Marijas un dēla Viktora, dzim. 20/XI. 21. g., un ka viņš saņēmis algu no 1. janvāra līdz 31. aprīlim 1923. g. Ls 960.- un ģimenes piemaksu par to pašu laiku Ls. 164.-.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 39. l., 25. lp.)

No J. Baloža 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Tēvs un māte darba zemnieki, tēvam piederēja ap 12 ha zemes, no kuras daļa nederīgas. Bijām 3 bērni ģimenē, un es vecākais dēls; bez manis bij brālis (1917. g. miris) un māsa (tagad Vandzenes iecirkņa mežzine). Jau no mazām dienām sāku iet ganos un palīdzēt saimniecības darbus, jo algotu strādnieku mums nebija. Tēvs un māte bij tomēr nolēmuši dot man izglītību, un pēc pagastskolas beigšanas ar pēdējiem līdzekļiem tēvs mani noveda Rīgā [..]. 1919. gada sākumā nodibinājās lielinieku (boļševiku) vara, es sāku strādāt toreizējā [Ungurmuižas] pag. izpildu komitejā kā sekretārs, kur biju līdz tā paša [1919.] gada maijam. Kad ienāca Ulmaņa un Igaunijas baltgvardu karaspēka nodaļas, toreizējais pulkvedis Zemitāns bija izdevis slaveno rīkojumu nošaut visus lielinieku kalpus un piekritējus (!), kādēļ vairākus mēnešus bēguļoju, kamēr lielinieku darbinieku vajāšanas pirmais drudzis kaut cik aprima; tad iebraucu Rīgā un kā jurists iestājos tieslietu resorā [..] No piedalīšanās pie lietu izskatīšanas toreizējās politiskās prāvās esmu izvairījies. Kad reizi man nācās ņemt dalību kā Tiesu palātas loceklim (Krāslavas komjaunatnes lietā) šādā prāvā, man izdevās panākt visu apsūdzēto attaisnošanu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 70. l., 15.–16. lp.)

Avoti: wikipedia.org, timenote.info

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Pēteris BalodisTēvs
        2
        Karlīne BalodisMāte
        3
        Viktors Arvīds BalodisDēls20.11.1920
        4Rita Ziedīte BalodisRita Ziedīte BalodisSieva14.03.191511.04.2011Otrā sieva
        5
        Marija BalodisSieva25.10.1896Pirmā sieva

        16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte

        Pievieno atmiņas

        28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

        Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

        Pievieno atmiņas

        Birkas