Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks. Latviešu zemnieku savienības biedrs. Latvijas Ministru prezidents no 1926. gada maija līdz decembrim. Bijis arī Latvijas zemkopības ministrs.

Dzimis 1877. gada 8. janvārī Valmieras apriņķa Virķēnu "Klāvās" lauksaimnieka ģimenē.

Pabeidzis Virķēnu pamatskolu un Harkovas lauksaimniecības vidusskolu, Norvēģijā studējis agronomiju, turpat un Vācijā papildinājis arī zināšanas zivkopībā. 

Krievijā strādājis par zemkopības un zivkopības skolas direktoru, kā arī muižu pārvaldnieku.

Pēc atgriešanās Latvijā sācis vadīt kursus Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā, dibināja un vadīja lopu pārraudzības biedrības Rūjienas un Valmieras apkārtnē.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā iesaistījies politikā. Augustā ievēlēts par Vidzemes Zemes padomes locekli.

 1918. gada novembrī kā Latviešu zemnieku savienības pārstāvis kļuva par Tautas padomes locekli.

Alberings tika ievēlēts Satversmes sapulcē. Darbojās agrārlietu un valsts nodevību lietu izmeklēšanas komisijās.

Tiek uzskatīts par vienu no agrārās reformas idejisko autoriem un galveno īstenotāju.

 1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, bija tās priekšsēdētāja Frīdriha Vesmaņa pirmais biedrs.

Arī 2. Saeimā bija priekšsēdētāja (šoreiz — P. Kalniņš) pirmais biedrs.

1926. gada maijā, pēc tam, kad nepieņemtā budžeta dēļ demisionēja Kārļa Ulmaņa vadītā valdība, Alberings kļuva par Ministru prezidentu.

Septembrī Alberings sāka pildīt arī finanšu ministra pienākumus, sakarā ar līdzšinējā ministra Jāņa Blumberga demisiju. Decembrī Saeimā premjerministram Alberingam tika jautāts, kādēļ joprojām nav atrasts jauns finanšu ministrs, uz ko viņš atbildēja, ka viņš pats ir uzņēmies finanšu ministra amatu, nevis pilda pienākumus.

Parlamenta vairākums šo skaidrojumu atzina par neapmierinošu, un valdība demisionēja.

Alberings kandidēja un tika ievēlēts arī 3. Saeimas vēlēšanās. Bija zemkopības ministrs Celmiņa otrajā (1928—1930) un Ulmaņa trešajā valdībā (1931).

No 1926.gada rudens semestra ir studentu biedrības "Fraternitas Rusticana" goda filistrs.

Arturs Alberings nomira 1934. gada 26. aprīlī pēc neilgas cīņas ar plaušu karsoni.