Rūdolfs Jānis Alksnis

Pievieno šai personai bildi!

Dzimis 1888. gada 12. aprīlī  Ēveles pagastā, Vidzemē, lauksaimnieka ģimenē.

1912. gadā beidzis Maskavas universitātes Juridisko fakultāti.

Strādājis Maskavā par tiesamatu kandidātu, sekretāra palīgu un sekretāru. 1920. gadā atgriezies Latvijā. Apgabaltiesas prokurora biedrs Jelgavā, no 1921. gada Rīgas apgabaltiesas loceklis, no 1927. gada Tiesu palātas loceklis.

1931. gadā iecelts par senatoru Kriminālās kasācijas departamentā, 1932. gadā – Administratīvā departamentā, 1933.–1936. gadā – Civilās kasācijas departamentā, no 1937. gada līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī – Administratīvā departamentā.

Vācu okupācijas laikā strādājis Tieslietu ģenerāldirekcijā.

1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, 1949. gadā pārcēlies uz ASV. Viens no Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) dibinātājiem, Milvoku evaņģēliski luteriskās draudzes priekšsēdētājs.

Miris 1961. gada 9. jūnijā ASV.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1937. gadā.

***

ALKSNIS Rūdolfs Jānis Jāņa d., senators.

                * 1888. IV 12. Ēveles pag.; M. Karlīne dz. Traubergs, S. Alma dz. Celmiņš

                                + 1961. VI 09. Milvokos, ASV

                1912. beidzis Maskavas Universitāte, juridisko fakultāti,

                1912. Maskavas tiesu palātas II departamenta izmeklēšanas tiesnesis,

                1912/1914. Tiesu palātas kancelejas prokurors,

                1914/1916. Departamenta sekretāra palīgs,

                1916/1918. Zemstes savienības Rietumu frontes komitejā,

                1918/1920. Maskavas tautas apgaismošanas komisariātā,

                1920. V 26. kā ķīlnieks izsūtīts Rīga,

                1920. V 31. Tiesu palātas vecākais tiesamatu kandidāts,

                1920. VI 25. Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedrs,

                1921. II 14. atvaļināts,

                1921. X 25. Rīgas apgabaltiesas loceklis,

                1921. XI 10. Kriminālas III nodaļas tiesnesis,

                1923. V 15. Kriminālas III nodaļas pārzinis,

                1923. XI 03. Civilas I nodaļas tiesnesis,

                1924. VIII 29. Civilas I nodaļas tiesnesis,

                1924. IX 29. Civilas III nodaļas tiesnesis,

                1927. XII 20. Tiesu palātas loceklis,

                1931. II 17. Senāta Kriminālā kasācijas departamenta senators,

`              1931. IV 14. Administratīvā departamenta senators,

                1932. IV 08. Civilā departamenta senators,

                1937. izstrādā jauno Civilo likumu,

                1937. V 14. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru #1080.

                1940. XI 01. Tieslietu tautas komisariāta Tiesu iestāžu pārvaldes

                                inspektors revidents,

                1940. XI 26. Atbrīvots no senatora amata,

                1941/1944. Tieslietu ģenerāldirekcijas juridiskās nodaļas vadītājs,

                1944. Vācijā,

                1949. ASV,

                Amerikas latviešu apvienības dibinātājs,

                Milvoku ev. lut. draudzes priekšsēdētājs.

                Avots:       LVVA 1303-2-64-16.;

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Latvijas senāts”, R., 2008.;

                                „Laiks” #47/1961.;     

                                www.nekropole.lv

***********************************************************

Dzimis 1888. g. 12. apr. Ķemeres pag. Ošbolos lauksaimnieka ģimenē (1898. g. pag. pievienots Ēveles pag.).

Tēvs Jānis, māte Karlīne, dz. Trauberga. Latvietis, luterticīgs.

Beidzis ģimnāziju Maskavā. 1912. g. rudenī beidzis tieslietu studijas MU Juridiskajā fakultātē.

No 1912. g. jaunākais tiesamatu kandidāts Tiesu palātā Maskavā; strādājis izmeklēšanas tiesneša un prokurora pakļautībā. 1. pasaules kara laikā no 1914. g. rudens departamenta sekretāra palīgs, no 1916. g. marta sekretārs.

No 1916. g. vasaras strādājis Krievijas Zemstu savienības Rietumu frontes komitejā Minskā un pēc tam Maskavā, no 1918. g. nov. Padomju Krievijas Izglītības tautas komisariātā Maskavā (nodaļas vadītāja palīgs).

1920. g. apr. pēc Latvijas Pagaidu valdības pieprasījuma iekļauts apmaināmo personu sarakstā un 26. maijā atgriezies Latvijā. 1920. g. 1. jūn. iecelts par Rīgas apgabaltiesas vecāko tiesamatu kandidātu; 2. jūn. uzdots pildīt Rīgas apgabaltiesas prokurora biedra pienākumus. 1920. g. 25. jūn. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedru.

1921. g. 23. febr. izstājies no darba, strādājis par juriskonsultu Latvijas Dzelzceļu virsvaldē.

No 1921. g. 25. okt. Rīgas apgabaltiesas loceklis. No 1927. g. 20. dec. Tiesu palātas loceklis. 1931. g. 17. febr. iecelts par Latvijas Senāta senatoru Kriminālās kasācijas departamentā. No 1932. g. senators Administratīvajā departamentā, no 1933. g. Civilā kasācijas departamentā, no 1937. g. atkal Administratīvajā departamentā. No 1939. g. apr. bijis arī Tieslietu ministrijas juriskonsultācijas loceklis, Baltijas juristu biroja Latvijas nacionālās nodaļas loceklis.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 26. nov. atbrīvots no senatora amata sakarā ar Latvijas Senāta darbības izbeigšanu. No 1940. g. beigām Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariāta Tiesu orgānu pārvaldes Tiesu sektora vecākais revidents, 1941. g. 9. janv. komandēts izdarīt revīziju Vidzemes apriņķu tautas tiesās, vēlāk atbrīvots no amata.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. 11. aug. vecākais juriskonsults vēlākajā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas pastāvīgajā juriskonsultācijā, no 1943. g. 11. marta juriskonsultācijas Juridiskās daļas priekšnieks-vecākais pastāvīgais loceklis.

1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

No 1949. g. dzīvojis ASV. Bijis viens no Amerikas Latviešu apvienības dibinātājiem, Milvoki latviešu ev. lut. draudzes priekšsēdētājs.

Miris 1961. g. 9. jūn. Milvoki, Viskonsinas pavalstī, ASV.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.

Precējies ar Almu Mariju Celmiņu (dz. 1888. g. 30. apr.).

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 26., 27. l.; P-822. f., 1. apr., 15. l.; LVD; EVP; Šmits J. Gaiša tiesneša personība. Akadēmiskā Dzīve. 1961. g. Nr. 9.

No Jelgavas apgabaltiesas prokurora F. Zilbera 1921. g. 28. apr. izsniegtās apliecības R. Alksnim: “Caur šo apliecinu, ka bijušais Jelgavas apgabala tiesas prokurora biedrs Rūdolfs Alksnis, nodarbojoties prokuratūrā līdz 23. februārim š. g., izpildīja savus pienākumus priekšzīmīgi, un par viņu kā dienesta pienākumu izpildīšanā, tā arī privātā dzīvē varu dot tikai vislabākās atsauksmes.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 27. l., 9. lp.)

 

Avoti: news.lv, biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis AlksnisTēvs
        2
        Karlīne AlksnisMāte
        3Alma Marija AlksnisAlma Marija AlksnisSieva30.04.188815.10.1968

        17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands

        Pievieno atmiņas

        28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

        Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

        Pievieno atmiņas

        Birkas