Pēteris LEITĀNS

1879 – 1949

Dzimis 1879. gada 19. janvārī Jaunpiebalgas pagastā, Vidzemē, amatnieka ģimenē.

Beidzis Jelgavas ģimnāziju un Maskavas universitātes juridisko fakultāti. Strādājis par zvērināta advokāta palīgu Maskavas Tiesu palātā.

1919. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1924. gadā par apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru.

1937. gadā iecelts par senatoru Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamentā, kur strādājis līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī.

Vācu okupācijas laikā strādājis Tiesu palātas Civildepartamentā.

1944. gadā devies trimdā uz Zviedriju. Nodarbojies ar publicistiku, uzrakstījis ievadu zviedru valodā izdotajai grāmatai „Padomju asins darbi Baltijā”.

Miris 1949. gada 9. aprīlī Zviedrijā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru 1928. gadā.

****

Pēteris Leitāns (1879-1949) bija latviešu jurists. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums

    Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

Dzimis 1879. gada 19. janvārī Jaunpiebalgas pagastā amatnieka ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā, studēja Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē. Strādāja par zvērināta advokāta palīgu Maskavas Tiesu palātā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņu 1919. gadā iecēla par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1924. gadā par apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru. Pēc Ulmaņa apvērsuma bija Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamenta senators (1937-1940). Vācu okupācijas laikā strādāja Tiesu palātas Civildepartamentā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur nodarbojās ar publicistiku. Uzrakstīja ievadu zviedru valodā izdotajai grāmatai „Padomju asins darbi Baltijā”.[1]

Miris 1949. gada 9. aprīlī Tingsrīdā, Zviedrijā.

**********************************************************

Dzimis 1879. g. 19. janv. Jaunpiebalgas pag. Vecgaraušos kalpa un amatnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris, māte Liene, dz. Tavare. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Jaunpiebalgas pagastskolā, Drustu draudzes skolā (beidzis 1895. g.). Vēlāk ģimene dzīvojusi Gatartas pag.

No 1896. g. jūl. rakstveža palīgs Jaunpiebalgas pag. tiesā, no 1899. g. sākuma Veļķu pag. valdē un tiesā, 1900. g. janv.–1902. g. sākumā Vecpiebalgas pag. valdē un tiesā.

1902.–13. g. bijis miertiesneša tulks, rakstvedis Rīgas– Valmieras 15. iecirkņa miertiesā Rīgā un Rīgas jūrmalā.

 1913. g. kā eksternis beidzis Jelgavas ģimnāziju.

1913. g. uzsācis studijas MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1917. g. ar I šķ. diplomu).

1917. g. jūn.–aug. bijis juriskonsults Vidzemes gub. Pārtikas valdē

Rīgā. 1. pasaules kara laikā 1917. g. sept. (pēc tam, kad vācu karaspēks ieņēma Rīgu) no Rīgas atgriezies Maskavā, līdz 1918. g. rudenim bijis skolotājs uz Maskavu evakuētajā Dobeles tirdzniecības skolā.

1918. g. sākumā reģistrēts arī par zvērināta advokāta K. Puriņa palīgu Maskavas Tiesu palātā.

Lielinieku varas laikā 1918. g. strādājis arī Maskavas Pārtikas komitejā, bijis juriskonsults un kalkulētājs apavu fabrikā. 

1919. g. sākumā atgriezies Latvijā, lielinieku varas laikā no 1919. g. sākuma līdz 22. maijam tautas tiesnesis Rīgā.

1919. g. 13. aug. iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli, Administratīvās nodaļas vadītāja v. i.; no 1919. g. sept. piekomandēts 2. civilnodaļai.

1919. g 13. sept. ar Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministra E. Magnusa rīkojumu kā Tieslietu ministrijas pārstāvis iekļauts Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijā.

No 1921. g. 16. jūl. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedra v. i. 2. civilnodaļā. 

1924. g. febr. Rīgas apgabaltiesā izturējis notāra zināšanu pārbaudījumu, kandidējis uz notāra amata vietu Rīgas pilsētā.

No 1924. g. 3. jūl. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs 2. civilnodaļā. 1926. g. okt. iedalīts 1. civilnodaļā.

1937. g. 26. aug. (no 1. sept.) iecelts par senatoru Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamentā.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 26. nov. atbrīvots no senatora amata sakarā ar Latvijas Senāta darbības izbeigšanu.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. dec. strādājis Tiesu palātas Civildepartamentā, tiesnesis.

Rakstījis par civiltiesību jautājumiem un atmiņas par Latvijas tiesu darbības sākumu.

1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Zviedriju. Nodarbojies ar publicistiku, uzrakstījis ievadu 1948. g. Stokholmā zviedru valodā izdotajai grāmatai “Padomju asinsdarbi Baltijā” (Sovjets blodsdåd i Baltikum: I dokumentarisk belysning).

Miris 1949. g. 9. apr. Tingsrīdā, Zviedrijā.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.

Precējies 1913. g. 15. sept. ar Valliju Sidoniju Bērziņu (dz. 1888. g. 24. dec.), meita Velta Marija (dz. 1921. g. 22. janv.), dēls Elmārs Jānis (dz. 1922. g. 14. aug.).

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

D. Instrukcija Rīgas apgabaltiesas rajona pagasttiesām un miertiesām kā otrai instancei pagasttiesu lietās. Rīga, 1924 (sast.); Instrukcija Rīgas apgabaltiesas rajona miertiesām (arī apriņķu iecirkņu miertiesnešiem) kā otrai instancei pagasttiesu lietās. Rīga, 1934 (sast. kopā ar J. Drandi); Nomas un īres līgumi civillikumā: Tieslietu ministrijas raksti. Rīga, 1939; Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumu izvilkumi: Spriedumu biroja materiāli. Rīga, 1940 (sast.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 637., 638. l.; LVD; Leitāns P. Atmiņas par Latvijas tiesu darbības sākumu. Jurists. 1937. Nr. 1/2; EVP; SLS.

No P. Leitāna 1920. g. 14. aug. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Laipni lūdzu izdot man apliecību, ka līdz šim neesmu saņēmis no apgabaltiesas apliecību audumu, kurpju, ādas u.t.t. saņemšanai no ierēdņu kooperācijas veikala.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 638. l., 24. lp.)

No P. Leitāna 1940. g. 17. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “1919. g. vasaras sākumā iesniedzu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam lūgumu atļaut man svešu lietu vešanu tiesu iestādēs, uz ko dabūju noraidošu aizrādījumu, lai gan mans lūgums vēl nemaz nebija izlemts. Sakarā ar to iesniedzu otru lūgumu ar attiecīgām rekomendācijām par kāda tiesneša amata piešķiršanu. Šis lūgums bija izšķirts man labvēlīgi [..] Esmu sarakstījis vairākus zinātniskus rakstus, sastādījis instrukcijas pagasttiesām, komentārus attiecībā uz nomas un īres līgumu etc. [saīsinājums no latīņu val. “et cetera” – u. tml., utt., u. c.]” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 637. l., b. p.)