Valentīna Pugo - Tehnisko zinātņu kandidāte.

Docente Maskavas enerģētikas institūtā.

Vīrs Boriss Pugo.

Dēls Vadims Pugo, uzņēmējs ar interesēm arī Latvijā

***

Valentīna Pugo  tehnisko zinātņu kandidāte, Rīgas Politehniskā institūta (RPI) docente; latviešu izcelsmes padomju politiķa, LKP un PSKP darbinieka Borisa Pugo (1938-1991) dzīvesbiedre.

Valentīna Pugo dzimusi Ļeņingradā (patlaban – Sanktpēterburga), ierēdņu ģimenē.

Otrā pasaules kara laikā Golubevu ģimene evakuējās uz Jaroslavļas apgabalu, bet pēc kara beigām pārcēlās uz dzīvi Rīgā.

1955. gadā Valentīna absolvējusi Rīgas 10. vidusskolu.

1960. gadā viņa absolvējusi Rīgas Politehnisko institūtu (RPI, patlaban – Rīgas Tehniskā universitāte – RTU) specialitātē “elektriskās stacijas, tīkli un sistēmas”.

Pēc RPI absolvēšanas jaunā speciāliste tika norīkota darbā uz Latvenergo – par inženieri Galvenā konstruktora nodaļā. Pēc tam viņa pārgāja strādāt uz Latvijas PSR Ministru padomes Galvenās enerģētikas un elektrifikācijas pārvaldes Projektēšanas un konstruēšanas biroju.

1961. gadā Valentīna apprecējās ar Borisu Pugo – tolaik Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona LĻKJS otro un tad pirmo sekretāru.

1962. gadā ģimenē piedzimis dēls Vadims Pugo.

1964. gadā sakarā ar dzīvesbiedra Borisa Pugo pārcelšanu darbā uz Maskavu, viņa devās kopā ar viņu un iekārtojās darbā Maskavas Enerģētikas institūtā. MEI Valentīna Pugo strādājusi par inženieri Enerģētisko sistēmu katedras problēmu laboratorijā.

Pēc dažiem gadiem atgriežoties no Maskavas, no 1968. līdz 1971. gadam Valentīna Pugo ieņēmusi RPI katedras “Elektriskās stacijas, tīkli un sistēmas” vecākās pasniedzējas amatu.

1969. gadā viņa tika uzņemta klātienes aspirantūrā specialitātē “Energosistēmu automātiskā vadība un regulēšana”.

1970. gadā V. Pugo turpinājusi mācības Maskavas Enerģētikas institūta aspirantūrā.

1974. gadā viņa sekmīgi aizstāvējusi disertāciju un viņai piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta zinātniskais grāds.

1974. gadā Valentīna Pugo atkal tika uzņemta darbā par vecāko pasniedzēju RPI katedrā “Elektriskās stacijas, tīkli un sistēmas”.

1975. gadā V. Pugo piešķirts docentes zinātniskais nosaukums.

No 1977. līdz 1987. gadam V. Pugo — katedras “Elektrisko sistēmu automatizācija” docente.

Valentīna Pugo ir 32 zinātnisko un mācību metodisko publikāciju autore.

1988. gadā docente Valentīna Pugo aizgājusi no RPI sakarā ar to, ka viņas dzīvesbiedrs Boriss Pugo atkal tika pārcelts darbā uz Maskavu – par PSKP CK Partijas kontroles komitejas priekšsēdētāju, bet vēlāk iecelts PSRS iekšlietu ministra amatā. Dzīvojot Maskavā, Valentīna Pugo ieņēma docentes amatu Maskavas Enerģētikas institūtā.

1991. gada 22. augustā pēc t.s. augusta puča izgāšanās un “Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas” (VĀSK, kriev. saīsinājums – ГКПЧ) atlaišanas, dzīvesbiedri Pugo (saskaņā ar oficiālo versiju) pieņēma lēmumu veikt pašnāvību, nošaujoties ar dienesta pistoli.
Nākamajā dienā, 1991. gada 23. augustā, Valentīna Pugo mirusi slimnīcā, tā arī neatgūdama samaņu.

Valentīna un Boriss Pugo ir apbedīti Maskavas Trojekurovas kapsētā.

Sergejs Čuhins

https://www.russkije.lv/lv/lib/read/v-pugo.html?fbclid=IwAR2OrfE6nowTWtrZMvATyNOqqMTvm7bghwDMQZ1qcw36H7xzNHeHCUny_OI

**********************

Vadims Pugo par vecākiem pirms pašnāvības

Boriss Pugo 1991. gada 22. augustā rītā, toreiz jau kā PSRS iekšlietu ministrs un viens no neveiksmīgā augusta puča vadoņiem, kopā ar sievu Valentīnu nošāvās savā Maskavas dzīvoklī. Viņa nāvi līdz pat šim brīdim apvij dažādas leģendas un neatbildēti jautājumi.

Izplatītākais no tiem ir apgalvojums, ka Boriss Pugo nav vis izdarījis pašnāvību, bet gan viņu novāca līdzzinātāji, kuri negribēja pieļaut, ka viņš atklāj, kur nobēdzināti PSRS kompartijas miljardi, par kuriem viņš it kā zinājis. Tomēr visdrīzāk patiesībai atbilst fakts, ka Pugo, nespēdams pārdzīvot, ka izgāzies pučs, nošāvies pats.

Telekanāls “Zvezda” kārtējo dokumentālo filmu sērijā par PSRS “gadsimta noslēpumiem”, kura stāsta par Pugo nāves apstākļiem, reklamē:

“Ziņa, ka savās mājās tika atrasts nošauts bijušais PSKP CK Partijas kontroles komitejas priekšsēdētājs, bet pēc tam Iekšlietu ministrijas vadītājs Boriss Pugo, profesionāļos radīja jautājumus: vai viņš pats izdarīja pašnāvību, vai viņu noslepkavoja? Vai viņam kāds palīdzēja aiziet no dzīves?

Turklāt Boriss Pugo nekad netika uzskatīts par neirastēniķi vai vāju vadītāju. Bija dīvaini, ka arī viņa sieva Valentīna  Pugo bija nošāvusies kopā ar ministru. Atrastie pierādījumi arī bija dīvaini: pistole, no kuras tika izdarīti liktenīgie šāvieni, gulēja kārtīgi nolikta uz naktsskapīša”.

Interesanti, ka arī bijušie drošībnieki (VDK darbinieki un Alfas kaujinieki) pašnāvību komentē ar vieglu smīnu.