Andrejs Krastkalns

Pievieno šai personai bildi!

Andrejs Krastkalns  bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts. Rīgas Latviešu biedrības sekretārs, priekšsēdētāja biedrs, priekšsēdētājs (1898-1939). Rīgas pilsētas galvas biedrs (1916-17), Vidzemes komisārs Pagaidu valdības laikā (1917). 

3. Saeimas deputāts no Kristīgās Nacionālās savienības.

Andrejs Krastkalns ir dzimis Talsu apriņķa Lejaslāčos (tagad - Talsu novada Lībagu pagasts) lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Kārļa Mīlenbaha vadīatjā skolā Talsos, bet pēc tam Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā.

No 1891. gada studēja Maskavas universitātē, kur bija viens no studentu korporācijas "Fraternitas Moscoviensis" ("Fraternitas Lettica" no 1920) dibinātājiem.

1895. gadā viņš ieguva augstāko izglītību tiesību zinātnē, atgriezās Rīgā un strādāja advokatūrā. Šajā periodā atradās Krišjāņa Valdemāra ideju stiprā ietekmē.

Andrejs Krastkalns lielāko sava mūža daļu (40 gadus) veltīja Rīgas Latviešu biedrības vadīšanai, būdams tās sekretārs (1898-1904), priekšnieka biedrs (1904-1919) un priekšnieks. 

1907. gadā viņu ievēlēja Rīgas pilsētas valdē,

1910. gadā ievēlēja par Rīgas-Valmieras goda miertiesnesi. 

1916. gadā Pirmā Pasaules kara laikā Krastkalnu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvas biedru.

1917. gadā viņš pildīja pilsētas galvas pienākumus, pārtikas deficīta apstākļos ievedot kartiņu sistēmu. Pēc Februāra revolūcijas bija Vidzemes guberņas komisārs.

1918. gada martā pēc Rīgas nokļūšanas Vācijas pakļautībā viņš atbalstīja Baltijas valsts dibināšanu.

1918. gadā Krastkalns tika ievēlēts Vidzemes landesrātā un Baltijas valsts valdībā (Regentschaftsrat), kur panāca latviešu valodas atļaušanu miertiesās. 

Andrieva Niedras valdībā ieņēma apgādes ministra vietu.

1919. gadā pēc lielinieku padzīšanas ar ASV noslēdza līgumu par bada cietēju apgādi pārtiku Rīgā. 

no 1919. gada augusta līdz 1939. gada februārim Andrejs Krastkalns bija Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšnieks gandrīz 20 gadus.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Krastkalns bija 3. Saeimas deputāts, strādāja juridiskajā komisijā.

1932. gadā viņš iniciēja Zinātņu komitejas dibināšanu pie Rīgas Latviešu biedrības, kurai bija jākalpo kā privātai "Latviešu zinātņu akadēmijai" (latīņu:Academia Scientiarum Latviensis).

Andrejs Krastkalns bija Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšnieks gandrīz 20 gadus - no 1919. gada augusta līdz 1939. gada februārim

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņa vadībā tika pārstrādāti RLB statūti (1923. un 1938.gadā), nodibināta Nacionālās un politiskās audzināšanas nodaļa (1929.gadā), Zinātņu komiteja (1932. gadā) un pārbūvēts biedrības nams Merķeļa ielā (1938. gadā).

Viņa vadītā biedrība bija Latvijas valsts amatpersonu, vadošo juristu, virsniecības un nacionāli politisko aprindu pulcēšanās vieta, kur tikās Rīgas Rotari klubs, darbojās Sabiedriskais klubs. 

Brīvmūrnieciskā darbība

Andrejs Krastkalns bija viens no:

  • Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājiem un vadītājiem,
  • pildīja 2. pārrauga pienākumus (1924-1937).
  • Brīvmūrnieku Andreja ložas meistars (1931).

1924. gadā viņš palīdzēja izveidot un piereģistrēt savas ložas statūtus,

1926.-27. gadā vadīja Liepājas ložas "Enkurs" aizstāvību sakarā ar tās apsūdzību atkarībā no Vācijas lielložas "Royal York zur Freundschaft".

Andrejs Krastkalns ir miris 1939. gada 14. februārī no sirdstriekas savās RLB namā pie rakstāmgalda.

Avots: Wikipedia, Rīgas Latviešu biedrība

***

Zvērināts advokāts, dz. Rīga, Brīvības 23                               

  • Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs 1919. – 1939.,                                
  • Fraternitas Moscoviensis dibinātājs,                                
  • Bij. Rīgas pilsētas valdes loceklis,                                
  • Rīgas namsaimnieku biedrības dibinātājs,                                
  • Rīgas Rotari kluba biedrs,                                
  • Fraternitas Lettica filistru seniors un dibinātājs,                                
  • Latvijas sabiedriskā kluba valdes loceklis,                                
  • Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras apdrošināšanas sekcijas priekšsēdētājs,                              
  • Latvju informācijas A/S „Globus“ revīzijas komisijas priekšsēdētājs,  
  • A/S „Oskara Vildberga savienības ādas fabrika“ valdes priekšsēdētājs,
  • A/S „Vilhelms Hjordts“ valdes loceklis.

Meža kapos;

  • “Jaunākās Ziņas” # 38. 15.02.1939.      
  • “Jaunākās Ziņas” # 39. 16.02.1939.

***

***

Avoti: wikipedia.org, biographien.lv, DD, Rīgas dome

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        23.02.1905 | Dibināts pirmais Rotari klubs

        Pievieno atmiņas

        22.12.1917 | A.Krastkalna runa 22.decembrī 1917.g Rīgas Latviešu Biedrībā latviešu organizēšanās lietā uz valstisku pašnoteikšanos

        Pievieno atmiņas

        16.02.1918 | 1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgas neatkarības atjaunošanu no Krievijas

        Pievieno atmiņas

        03.03.1918 | Brestļitovskas miera līgums

        Brestļitovskas miera līgums- bija dokuments, uz kura pamata Padomju Krievija, pēc revolūcijas nespēdama turpināt karu, Vācijas un sabiedroto spiediena rezultātā piekrita ievērot cilvēktiesības (tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības) Krievijas Impērijas visvēlāk okupētajās / anektētajās Eiropas zemēs, tai skaitā Baltijā. Jau 1918. gada 5. decembrī, Padomju Krievija vienpusēji šo līgumu lauza, un iebruka Latvijā kā arī citās no Krievijas neatkarību atguvušajās valstīs, jo arī Vācijā sākās revolūcija. Tādējādi, nereti krievu presē minētās ziņas, ka "Ļeņins deva latviešiem brīvību apmaiņā pret atbalstu boļševiku režīmam" ir divkārši nepatiess mīts: tautu pašnoteikšanās tiesības līgumā pieprasīja Vācija un citas Rietumu valstis, nevis krievu boļševiki, kā arī tieši Krievija Ļeņina vadībā vienpusēji lauza līgumu un tās Sarkanā Armija iebruka Latvijā, lai to ar marionešu (Stučkas) valdības palīdzību atkārtoti okupētu. Latviešu strēlnieki, kuri cīnījās boļševiku pusē, visbiežāk bija vienkārši apmānīti un neredzēja citu veidu, kā atgriezties dzimtajās vietās, kā tikai kā Krievijas armijas sakarā. Tas bija iemesls samērā īsajai Stučkas valdības darbībai Latvijā un masveida latviešu (ieskaitot pat komandierus) dezertēšanai no Sarkanās armijas.

        Pievieno atmiņas

        08.03.1918 | Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        1918. gada 8. martā,. tobrīd Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        Pievieno atmiņas

        15.03.1918 | Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"

        Pievieno atmiņas

        12.04.1918 | Soļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošana

        Pievieno atmiņas

        22.09.1918 | Beidz pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tiek pasludināta Baltijas hercogiste

        1918. gada 20. martā Rīgas pilsētas domes sēdē domnieki un jau 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) vienbalsīgi nolemj izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana

        Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim

        Pievieno atmiņas

        07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pinvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai

        Pievieno atmiņas

        10.05.1919 | Tiek izveidota A. Niedras valdība

        10.05.1919. — 26.07.1919.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Pievieno atmiņas

        25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        Birkas