Andrievs Niedra
Andrievs Niedra
- Date de naissance:
- 08.02.1871
- Date de décès:
- 25.09.1942
- Date enterrement:
- 01.10.1942
- Durée de vie:
- 71
- PERSON_DAYS_FROM_BIRTH:
- 56195
- PERSON_YEARS_FROM_BIRTH:
- 153
- PERSON_DAYS_FROM_DEATH:
- 30033
- PERSON_YEARS_FROM_DEATH:
- 82
- Noms supplémentaires:
- Andrievs Niedra, Андриевс Ниедра, tumsonis
- Catégories:
- Agent publicitaire, Détenu politique, Pasteur, Politicien, Écrivain, Éditeur
- Nationalité:
- letton
- Cimetière:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Andrievs Niedra (anciennement Andreews Needra), né le 8 février 1871 dans le Pagast de Tirza près de Gulbene en Lettonie, alors Gouvernement de Livonie au sein de l'Empire russe, mort le 25 septembre 1942 dans Riga occupée par l'Allemagne nazie, est un écrivain lituanien, pasteur luthérien et premier ministre du gouvernement fantoche mis en place par l'Allemagne en Lettonie entre avril et juin 1919, pendant la Guerre d'indépendance de la Lettonie.
Biographie
Niedra publie son premier recueil de poème alors qu'il n'a que dix-neuf ans, et il a à peine vingt lorsque commencent à paraître ses récits de fiction en feuilleton dans le journal Baltijas Vēstnesis. Entre 1890 et 1899 il étudie la théologie à l'université de Dorpat (maintenant Tartu). Mélangeant une esthétique fantastique à l'idéalisme, ses histoires, ses critiques et ses pièces prennent la plupart du temps pour sujet l'émergence de l'intelligentsia lettone et la situation de la paysanerie à l'égard de la caste dominante des barons germano-baltes. Croyant que la société ne peut se développer qu'au travers 'une évolution et non au travers de révolutions, Niedra était un farouche opposant du socialisme et était considéré comme un réactionnaire par une société en pleine ébullition révolutionnaire.
Après avoir collaboré avec les autorités militaires allemandes tentant de garder la mainmise sur ce qui avait constitué pendant la Première Guerre mondiale l'Ober Ost, il est fait premier ministre du gouvernement fantoche mis en place par les forces de Rüdiger von der Goltz qui dépose le gouvernement de Kārlis Ulmanis, en avril 1919. Après la défaite allemande, Niedra fuit la Lettonie. Il revient toutefois en 1924, mais c'est pour être arrêté, jugé, condamné pour trahison, et finalement banni. En exil, il se fait pasteur d'une congrégation allemande de Prusse-orientale, et prend la nationalité allemande. Il écrit alors son Tautas nodevēja atmiņas (Mémoire d'un traître à la nation). La premier édition est détruite par Kārlis Ulmanis, devenu dictateur après le coup d'État du 15 mai 1934, et ses ouvrages sont interdits. Niedra rentre finalement en Lettonie après l'occupation de son pays par l'Allemagne, en 1942, et meurt à Riga.
***
***
Sources: wikipedia.org, Rīgas dome, biographien.lv
Des endroits
| Images | Titre | Lien | De | À | La description | Langues | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | lv | ||||
| 2 | | Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | lv |
Rapports
| Nom | Lien | Description | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Kārlis Niedra | Père | ||
| 2 | Kārlis Niedra | Fils | ||
| 3 | Andrievs Niedra | Fils | ||
| 4 | Emilija Niedra | Femme | ||
| 5 | Austrums Niedra | Petit-fils | ||
| 6 | Andreivs Niedra | Petit-fils | ||
| 7 |  | Elza Ķezbere | Parent éloigné | |
| 8 |  | Rūdolfs Blaumanis | Ami | |
| 9 |  | Janis Misinis | Ami | |
| 10 | Voldemārs Grīnbergs | Ami | ||
| 11 |  | Alfred Fletcher | Familier | |
| 12 |  | Andrejs Krastkalns | Employé | |
| 13 |  | Teodors Vankins | Employé | |
| 14 |  | Kārlis Ulmanis | Maté parti | |
| 15 |  | Nikolajs Kropotkins | De même opinion | |
| 16 |  | Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels Scēge | De même opinion | |
| 17 |  | Sergejs Staprāns | Adversaire | |
| 18 |  | Anatol von Lieven | Soldat | |
| 19 |  | Rüdiger von der Goltz | Camarade |
05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs
Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
16.02.1906 | Valtaiķu traģēdija - cariskās Krievijas pārvaldes soda ekspedīcija nošauj 32 Jūrkalnes latviešu zemniekus un zvejniekus
15.01.1919 | Latvia's war against Communist Russia for independence. Count Lieven's unit is established in Liepāja
16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība
Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)
26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai
10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība
10.05.1919. — 26.07.1919.
19.06.1919 | Cēsu kaujas
1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās
03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers
14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets
Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.
06.10.1919 | Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide
11.11.1919 | Latvia Independence battles. Victory over the West Russian Volunteer Army in Riga
On November 11 every year, Latvia lights up numerous candles to commemorate the Latvian army's victory over the West Russian Volunteer Army led by general Pavel Bermont-Avalov on November 11, 1919. On this day Latvia honours Latvian Freedom Fighters.