Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
8Personu saraksts
Notikumi:
51Notikumu saraksts
Datums:
16.04.1919
Papildu lauki

Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)

Aprīļa pučs bija 1919. gada 16. aprīlī Liepājā Latvijas armijas vācu daļu īstenots apvērsums, kura rezultātā uz laiku tika gāzts Latvijas Pagaidu valdības Kārļa Ulmaņa vadītais ministru kabinets un tā vietā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā Andrieva Niedras vadītā Latvijas Pagaidu valdība, t.s. Niedras valdība.

Apvērsumu īstenoja cariskās Krievijas muižnieki, vācbaltiešu izcelsmes virsnieki — brāļi fon Manteifeļi, fon Reke, fon Maidels. Viņu vadībā  arestēja M.Valteru un J.Blumbergu, bet pārējie ministri un Ministru prezidents K.Ulmanis patvērās britu militārās misijas ēkā.

Apvērsuma kodolu veidoja vācbaltu virsnieku un muižniecības pārstāvju “Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja”, izmantojot barona Hansa fon Manteifela komandēto landesvēra triecienvienību un nesen no Vācijas Liepājā iebraukušo Franča Pfefera vācu brīvkorpusu, Liepājā īstenoja valsts apvērsumu, gāžot Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdību.

Liepājas gubernators un visu pretlieliniecisko spēku komandieris Kurzemē ģenerālis Rīdigers fon der Golcs apvērsumu neoficiāli atbalstīja, gan vienlaikus lūkojoties, lai konflikts neaizietu par tālu. Mākslīgi uzkurināts konflikts starp pfeferiešiem un Pagaidu valdības karavīriem sākās jau vairākas dienas pirms tam, turklāt pirmajiem izdevās neitralizēt un atbruņot daļu latviešu karavīru.

Vācieši uzbruka latviešu vienību štābam un noliktavām, kā arī Pagaidu valdības iestādēm, veicot arestus un vairākos gadījumos nogalinot sargkareivjus. 16. aprīlī ielās tika izvesta artilērija. Krustojumos uzstādīja ložmetējus. Vācieši apcietināja vairākus valdības ministrus, taču ne visus.

Ulmanis sākotnēji patvērās britu misijā, vēlāk uz kuģa “Saratov”, kas, bez šaubām, bija pučistu neveiksme, jo līdz ar to pilnībā neitralizēt Pagaidu valdību vācbaltiem neizdevās, turklāt arī sabiedrotie turpināja stingri atbalstīt Ulmani.

Dažas dienas pēc puča gāztā Pagaidu valdība pārcēlās uz tvaikoni "Saratov", kas britu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts, tas izgāja reidā, un turpmākos divus mēnešus pavadīja uz ūdens.

26. aprīlī izsludinātajā jaunajā Ministru kabinetā bija tikai viena plaši pazīstama persona — mācītājs Andrievs Niedra, kas kļuva par Ministru prezidentu (puča un MK veidošanas laikā viņa Liepājā nemaz nebija un par savu līdzdalību jaunajā valdībā pats uzzināja 24. aprīlī, ierodoties Latvijas armijas komandiera Flečera štābā Tukumā).

Rezultātā Latvijai no aprīļa līdz jūnijam vienlaikus bija divas pagaidu valdības: viena uz ūdens (t.s. Ulmaņa valdība, kura nevarēja ietekmēt notikumu gaitu (kurai pakļāvās tai brīdī tikko kā izveidotā Ziemeļlatvijas brigāde), otra — Liepājā, kurai tās armijas (Baltijas landesvērs, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzsdivīzija) vadība neļāva neko ietekmēt.

Trešā valdība bija Krievijas ziveidotā Stučkas prokrieviskā valdība. 

Paralēli tam Latvijas teritorijā bija tolaik pasludinātas vēl 16 (!) dažādas "valstis"

Tas, ka jaunā valdība pilnībā bija spiesta pakļauties Vācijas armijas spēku vadības diktātam, kļūstot par to piedēkli, visumā kreisi un K.Ulmaņa valdībai naidīgi orientētos iedzīvotājus noskaņoja pret fon der Golcu un vācu okupācijas varu vispār — saistot Niedras valdību ar to.

Tāpat Ulmanim uzticību saglabāja latviešu karaspēka vienības Kurzemē un Ziemeļvidzemē. 26. aprīlī nodibinātā Andrieva Niedras “izlīguma” valdība popularitāti tā arī neguva. Neskaidrā situācija atrisinājās tikai pēc Cēsu kaujām, kad landesvērs cieta sakāvi un Pagaidu valdība varēja atgriezties vispirms Liepājā, tad Rīgā.

Negaidītā kārtā tautas noskaņojums strauji mainījās par labu līdz tam nemīlētās K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības atbalstam (piemēram, strauji pieauga brīvprātīgo skaits rekrutēšanas punktos, kaut pirms puča Latvijas iedzīvotāji visai negribīgi pakļāvās mobilizācijai).

Fragmenti: V. Sprūde

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Saeima apstiprina Māra Kučinska valdību - Latvijas Republikas 39. Ministru KabinetsSaeima apstiprina Māra Kučinska valdību - Latvijas Republikas 39. Ministru Kabinets11.02.2016lv
250 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 31.08.1994lv, pl, ru
3Augusta pučsAugusta pučs19.08.1991en, lv, pl, ru
4Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
5LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanasLR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas23.04.1990lv
6Izveidota Latvijas Tautas FronteIzveidota Latvijas Tautas Fronte08.10.1988lv
7
Beidzas tiesas prāva pret Kurzemes nacionālo partizānu A. Janpētera grupu23.05.1962lv
8Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. PeiveLatvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive27.11.1959lv
9PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personasPSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas02.04.1951en, lv, pl, ru
10PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
11Izdots slepens LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas biroja LĒMUMS “ Par pasākumiem cīņas pret bandītismu pastiprināšanā Tukuma  apriņķa teritorijā”Izdots slepens LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas biroja LĒMUMS “ Par pasākumiem cīņas pret bandītismu pastiprināšanā Tukuma apriņķa teritorijā”12.12.1947lv
12LPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiemLPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiem22.03.1947lv
13Padomju okupācijas vara nodibina pirmo kolhozu Latvijā- „Nākotne” Padomju okupācijas vara nodibina pirmo kolhozu Latvijā- „Nākotne” 20.11.1946lv
14Okupētais Kēningsbergas (Kaļiņingradas) apgabals tiek iekļauts PSRS. Visi iedzīvotāji tiek padzītiOkupētais Kēningsbergas (Kaļiņingradas) apgabals tiek iekļauts PSRS. Visi iedzīvotāji tiek padzīti07.04.1946lv, pl
15Latvijas Centrālās Padomes MemorandsLatvijas Centrālās Padomes Memorands17.03.1944de, en, lv, ru
16Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumamLatvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam10.06.1938lv
17Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinetsLatvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets16.05.1934lv
18Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums LatvijāKārļa Ulmaņa valsts apvērsums Latvijā15.05.1934de, lv, pl, ru
19Latvijas 8. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 2. valdībaLatvijas 8. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 2. valdība24.12.1925lv
20ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Hanss Joahims Pauls Ādolfs  fon Manteifels ScēgeHanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels Scēge19.01.189422.05.1919lv
    2Jānis BlumbergsJānis Blumbergs09.10.188610.07.1941lv
    3Teodors HermanovskisTeodors Hermanovskis14.02.188303.05.1964lv
    4Jūlijs KupčsJūlijs Kupčs24.02.188208.04.1962lv
    5Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942en, lv, pl, ru
    6Miķelis ValtersMiķelis Valters07.05.187427.03.1968de, en, lv, pl, ru
    7Andrievs NiedraAndrievs Niedra08.02.187125.09.1942de, en, fr, lv, pl, ru
    8Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs08.12.186504.11.1946de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas