Andrejs Krastkalns
- Дата рождения:
- 25.12.1868
- Дата смерти:
- 14.02.1939
- Продолжительность жизни:
- 70
- Дней с рождения:
- 56950
- Годы с рождения:
- 155
- Дни после смерти:
- 31333
- Годы после смерти:
- 85
- Дополнительные имена:
- Krastakalns
- Категории:
- Адвокат, Депутат Сейма Латвийской Республики, Крест признание (лв), Масон, Министр, Общественный деятель, Политик, Предприниматель, Ротари Интернешнл, Чиновник, Член студентеческой корпорации
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Лесное кладбище (Рига)
Andrejs Krastkalns bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts. Rīgas Latviešu biedrības sekretārs, priekšsēdētāja biedrs, priekšsēdētājs (1898-1939). Rīgas pilsētas galvas biedrs (1916-17), Vidzemes komisārs Pagaidu valdības laikā (1917).
3. Saeimas deputāts no Kristīgās Nacionālās savienības.
Andrejs Krastkalns ir dzimis Talsu apriņķa Lejaslāčos (tagad - Talsu novada Lībagu pagasts) lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Kārļa Mīlenbaha vadīatjā skolā Talsos, bet pēc tam Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā.
No 1891. gada studēja Maskavas universitātē, kur bija viens no studentu korporācijas "Fraternitas Moscoviensis" ("Fraternitas Lettica" no 1920) dibinātājiem.
1895. gadā viņš ieguva augstāko izglītību tiesību zinātnē, atgriezās Rīgā un strādāja advokatūrā. Šajā periodā atradās Krišjāņa Valdemāra ideju stiprā ietekmē.
Andrejs Krastkalns lielāko sava mūža daļu (40 gadus) veltīja Rīgas Latviešu biedrības vadīšanai, būdams tās sekretārs (1898-1904), priekšnieka biedrs (1904-1919) un priekšnieks.
1907. gadā viņu ievēlēja Rīgas pilsētas valdē,
1910. gadā ievēlēja par Rīgas-Valmieras goda miertiesnesi.
1916. gadā Pirmā Pasaules kara laikā Krastkalnu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvas biedru.
1917. gadā viņš pildīja pilsētas galvas pienākumus, pārtikas deficīta apstākļos ievedot kartiņu sistēmu. Pēc Februāra revolūcijas bija Vidzemes guberņas komisārs.
1918. gada martā pēc Rīgas nokļūšanas Vācijas pakļautībā viņš atbalstīja Baltijas valsts dibināšanu.
1918. gadā Krastkalns tika ievēlēts Vidzemes landesrātā un Baltijas valsts valdībā (Regentschaftsrat), kur panāca latviešu valodas atļaušanu miertiesās.
Andrieva Niedras valdībā ieņēma apgādes ministra vietu.
1919. gadā pēc lielinieku padzīšanas ar ASV noslēdza līgumu par bada cietēju apgādi pārtiku Rīgā.
no 1919. gada augusta līdz 1939. gada februārim Andrejs Krastkalns bija Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšnieks gandrīz 20 gadus.
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Krastkalns bija 3. Saeimas deputāts, strādāja juridiskajā komisijā.
1932. gadā viņš iniciēja Zinātņu komitejas dibināšanu pie Rīgas Latviešu biedrības, kurai bija jākalpo kā privātai "Latviešu zinātņu akadēmijai" (latīņu:Academia Scientiarum Latviensis).
Andrejs Krastkalns bija Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšnieks gandrīz 20 gadus - no 1919. gada augusta līdz 1939. gada februārim
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņa vadībā tika pārstrādāti RLB statūti (1923. un 1938.gadā), nodibināta Nacionālās un politiskās audzināšanas nodaļa (1929.gadā), Zinātņu komiteja (1932. gadā) un pārbūvēts biedrības nams Merķeļa ielā (1938. gadā).
Viņa vadītā biedrība bija Latvijas valsts amatpersonu, vadošo juristu, virsniecības un nacionāli politisko aprindu pulcēšanās vieta, kur tikās Rīgas Rotari klubs, darbojās Sabiedriskais klubs.
Brīvmūrnieciskā darbība
Andrejs Krastkalns bija viens no:
- Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājiem un vadītājiem,
- pildīja 2. pārrauga pienākumus (1924-1937).
- Brīvmūrnieku Andreja ložas meistars (1931).
1924. gadā viņš palīdzēja izveidot un piereģistrēt savas ložas statūtus,
1926.-27. gadā vadīja Liepājas ložas "Enkurs" aizstāvību sakarā ar tās apsūdzību atkarībā no Vācijas lielložas "Royal York zur Freundschaft".
Andrejs Krastkalns ir miris 1939. gada 14. februārī no sirdstriekas pie rakstāmgalda.
Avots: Wikipedia, Rīgas Latviešu biedrība
***
Zvērināts advokāts, dz. Rīga, Brīvības 23
- Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs 1919. – 1939.,
- Fraternitas Moscoviensis dibinātājs,
- Bij. Rīgas pilsētas valdes loceklis,
- Rīgas namsaimnieku biedrības dibinātājs,
- Rīgas Rotari kluba biedrs,
- Fraternitas Lettica filistru seniors un dibinātājs,
- Latvijas sabiedriskā kluba valdes loceklis,
- Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras apdrošināšanas sekcijas priekšsēdētājs,
- Latvju informācijas A/S „Globus“ revīzijas komisijas priekšsēdētājs,
- A/S „Oskara Vildberga savienības ādas fabrika“ valdes priekšsēdētājs,
- A/S „Vilhelms Hjordts“ valdes loceklis.
Источник: wikipedia.org, Rīgas dome, DD, biographien.lv
Нет привязок к месту
Связи
Имя | Родство | Описание | ||
---|---|---|---|---|
1 | Klāra Krastkalns | Жена | ||
2 | Джордж Армитстед | Коллега | ||
3 | Кришьянис Валдемар | Знакомый | ||
4 | Oto Kārkliņš | Знакомый | ||
5 | Андриевс Ниедра | Начальник |
23.02.1905 | Dibināts pirmais Rotari klubs
22.12.1917 | A.Krastkalna runa 22.decembrī 1917.g Rīgas Latviešu Biedrībā latviešu organizēšanās lietā uz valstisku pašnoteikšanos
31.12.1917 | Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas jeb Iskolata kongress
16.02.1918 | 1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgas neatkarības atjaunošanu no Krievijas
03.03.1918 | Brestļitovskas miera līgums
Brestļitovskas miera līgums- bija dokuments, uz kura pamata Padomju Krievija, pēc revolūcijas un boļševiku veiktā apvērsuma nespēdama turpināt karu, Vācijas un sabiedroto spiediena rezultātā piekrita ievērot cilvēktiesības (tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības) Krievijas Impērijas visvēlāk okupētajās / anektētajās Eiropas zemēs, tai skaitā Baltijā un Polijā.
08.03.1918 | Soļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste
1918. gada 8. martā,. tobrīd Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste
15.03.1918 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanas ceļā. Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"
12.04.1918 | Soļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošana
22.09.1918 | Beidz pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tiek pasludināta Baltijas hercogiste
1918. gada 20. martā Rīgas pilsētas domes sēdē domnieki un jau 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) vienbalsīgi nolemj izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju.
17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana
Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim
07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pilnvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai
10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība
10.05.1919. — 26.07.1919.
19.03.1921 | Dibināta Latvijas Republikas advokatūra
17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.